Šķietami necils izstrādājums, bet vajadzīgs. To apliecina pogas vēsture, kas datējama ar apmēram 2000. gadu pirms Kristus. Tolaik radās mūsdienu pogas pirmmāte, un nu, atgādinot vairākus faktus, atdosim tai godu.
Sākotnēji pogas funkcija bija būt rotaslietai, rotājumam.
Kad cilvēks attapa, ka pogu var izmantot funkcionāliem nolūkiem, viņš iegrieza audumā caurumu, un radās pogcaurums. Par pogcauruma dzimšanas laiku var uzskatīt 13. gadsimtu.
Tomēr poga ir pratusi noturēt savas modes dāmas pozīcijas, jo tā ir ne tikai necila praktiska lieta, bet arī dizaina elements.
Neticami, bet baznīcai bija ko teikt arī pogu jautājumā. Kad pogas kļuva ārkārtīgi populāras un ar tām sāka demonstrēt cilvēka statusu, baznīca pacēla balsi, dēvējot pogu par sātana izgudrotu slazdu.
Pogas uzvaras gājienam turpinoties, to apģērbā kļuva tik daudz, ka bija vajadzīgs pat īpašs ģērbējs. Tagad sacītu, ka, pateicoties pogu biznesam, tika sildīta ekonomika: radītas jaunas darba vietas, izgatavotas pogas, dots darbs modes māksliniekiem...
Kas tad ir poga? Neliels, parasti ripas vai puslodes formas priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
Spēlējoties ar valodu, atgādināsim, ka par pogainajiem žargonā dēvēja policistus un formā tērpus uzraugus.
Vārdu «poga» izmantojam salīdzinājumā, un visiem uzreiz top skaidrs, ko gribam sacīt: deguns kā poga, acis apaļas kā pogas.
Līdz mūsdienām saglabājies ticējums pieķerties skursteņslaucītāja pogai - tā nesot veiksmi. Atskatoties vēsturē, šis ticējums radies saistībā ar skursteņslaucītāja profesiju - tīri dūmvadi nozīmē drošāku mājvietu.
Dizaineri ElzuSkjapareli uzskata par plastmasas pogas ieviesēju un pogas kā dizaina elementa «atdzīvinātāju».
