Bija laiks, kad jaunajam pārim, vēl svinību tērpus nenovilkušiem, lika zāģēt malku, mazgāt un autiņos tīstīt lelli, lai tādā veidā apliecinātu gatavību ģimenes dzīvei. Un bija laiks, kad līgavas zagšana Latvijā bija aizliegta.
* Latvijas teritorijā līgavas zagšana tika aizliegta 1422. gadā, lai vienkāršie ļaudis neprecētos pēc savas patikšanas, bet kungs varētu sapārot labākos strādniekus. Kāzas nedrīkstēja svinēt ilgāk par divām dienām, un ēst un dzert pilnām mutēm arī nebija ļauts. Kāzu mielastam ēdieni un dzērieni bija limitēti.
* Sešpadsmitajā gadsimtā Latvijas iedzīvotājiem bija spiestā kārtā jāprecas baznīcā.
* Gan jau ir vēl kāds, kurš laulību ceremonijas noslēgumā cenšas uzkāpt uz kājas savam partnerim - kurš uzkāpjot pirmais, tas stūrēšot ģimenes dzīvi.
* Līgavainim jānes līgava pār tiltiņu. Kādas tikai variācijas par šo ticējumu lasītas un dzirdētas! Ja pārnes līgavu pāri tiltam, tad kopdzīvē būs mīlestība. Ja pārnes līgavu pār septiņiem tiltiem, tad abi laulībā kļūst nedalāmi. Cik soļus jaunais vīrs pār tiltu noies ar līgavu uz rokām, tik gadus arī kopā nodzīvos. Turklāt pašam tie soļi jāskaita.
* Jaunlaulātos pēc ceremonijas apber ar rīsu graudiņiem, jo katrā graudiņā slēpjoties laime un saticība.
* Līgavas kleitā nedrīkst būt zaļi akcenti, jo tā nenesot laimi ģimenes dzīvē. Ja kleitā vai saderināšanās gredzenā būs iestrādātas pērles, tad pēc kāzām sieva daudz raudās.
* Šis ticējums tik daudzas reizes apspēlēts kino, ka šķiet - kā mēs varējām apprecēties, kad to nemaz nezinājām. Līgavai jāuzvelk vecs apģērba gabals vai lieta, kā arī kaut kas pavisam jauns, gan tas, ko kāds jau nēsājis, un noteikti - kaut kas gaiši zils. Tam esot sava simboliska nozīme: gaišzilais simbolizē līgavas mīlestību un uzticību, vecais - mieru un gudrību laulības dzīvē, sveša cilvēka apģērba gabals sola svētību.
* Ja līgava ir altruistiska un iejūtīga vai grib par tādu izlikties, tad pirms došanās uz kāzu ceremoniju viņa var nedaudz paraustīt stūri kāzu mielasta galdautam. Pēc šāda rituāla veikšanas viņas neprecētā māsa ātrāk iziešot pie vīra.
* Kāpēc līgava un līgavainis nedrīkst viens otru redzēt kāzu dienā? Nē, ne tāpēc, ka tas nesīs nelaimi. Šim ticējumam kājas aug pavisam... šķībi. Senos laikos, tad, kad jaunie ļaudis pirms kāzām pat nebija tikušies, līgavainim nebija ieteicams skatīt līgavu vaigā, lai viņš nepārdomātu un nelaistos lapās.
* Dzeltenas krāsas ziedi līgavas pušķī sliktas sekas neizraisīs, jo šāds ticējums radies Viktorijas laikmetā Lielbritānijā, kad dāmas sarunājās arī ziedu valodā, un tur dzeltenā krāsa simbolizēja skaudību. Māņticīgākās līgavas nevēlējās, lai viņu laime tiktu noskausta, tāpēc dzeltenajam sacīja nē.
* Šis ticējums patiks sievietēm, kurām rokdarbi nav iecienītākā nodarbe: ja brūtei, kāzu drēbes šujot, diegs mezglojas, tad tā sievās būs laimīga.
* Ja, ģērbjoties uz kāzām, līgava kādu apģērbu uzvelk uz kreiso pusi, tad būs jāšķiras.
* Uz kāzām ejot, vajag siļķi apēst, tad dabūs daudz dancot. Kuņģim miermīlīgāks variants ir, uz kāzām ejot, apēst rupjmaizi, arī tad būs liela dancošana.
* Ja kāzās dzerot saplīst divas glāzes reizē, tad no šīs kompānijas iznāks nākamais pāris.
