\\Autori

Antra Gabre

1.apr
Protams, »Vakara Ziņu« lasītāji ir inteliģenti cilvēki, bet arī inteliģentiem reizēm pasprūk kāds biezāks vārds. Mēdz sacīt, ka latviešu valodā nevar sulīgi nolamāties. Muļķības! Turklāt latviešu biezo vārdu krājums ir pat ļoti izsmalcināts, tāpēc gribas teikt, ka šoreiz mēs »Vakara Ziņu« lapā smalki izglītosimies... Turklāt 21. februārī aizvadījām Dzimtās valodas dienu.
 
29.mar
Pasaule par Čūsku salu (Zmijinij; ukraiņu valodā) uzzināja pēc tam, kad tās aizstāvji 24. februārī krietni tālu pasūtīja Krievijas karakuģi. Viņu nu jau folklorizējies teiciens tiek izmantots, lai paustu attieksmi pret agresoru – Krieviju – kopumā. 
 
28.mar
Kādreizējais operas solists Uldis Leiškalns uzskata, ka nemiers posta, bet miers un humors vieno. Viņš ir pārliecināts, ka »Vakara Ziņu« lasītāji sapratīs zemtekstu, kāds ietverts viņa vēstījumā Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.
 
27.mar
Tai paaudzei, kas skolā mācījās Viļa Plūdona «Zaķīšu pirtiņu», «Atraitnes dēlu» un «Mazā Anduļa pirmās bērnības atmiņas», jau pats šo darbu radītājs šķita kā kaut kas tāls un neredzēts, kā arī bija, jo viņš nomira 1940. gada 15. janvārī. 20. un 21. gadsimta mijā Latviju apciemoja viņa jaunākais dēls un viens no dzejnieka deviņiem bērniem Varimants Plūdons. Viņš mūžībā aizgāja šogad 3. janvārī.
 
17.mar
Rīga vēl salīdzinoši nesen starptautiskajā «arēnā» varēja lepoties ar rātsnama kaķiem Kuzju un Muri, bet Krievijas pilsēta Viborga ļoti daudziem saistās ar seru Filimonu – Viborgas pils štata darbinieku.
 
16.mar
Daudzās valstīs bērni gaida Zobu feju, kas paklusām paņem izkritušos piena zobus un vietā atstāj mierinājuma balvu. Iespējams, ja zoba zaudēšana bijusi sāpīgāka, tad Zobu feja var aplaimot pat ar vērtīgāku maksāšanas līdzekli – banknoti. Interesanti, vai latviešiem arī bijusi sava Zobu feja?
 
14.mar
Dokumentālos kadros saskatāms, cik apmulsusi ir aktrise un dziedātāja Veronika Kastro, kad pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā viņu visaugstākajā līmenī sagaidīja Maskavā. Viņai nebija ne jausmas, kāpēc meksikāņu «ziepju opera» «Bagātie arī raud» kļuva tik populāra tieši «padomijā». Turklāt šis seriāls uzņemts jau 1979. gadā, bet Padomju Savienībā uz ekrāniem nonāca 1988. gadā. It kā ne pārāk kvalitatīvie Latīņamerikas seriāli bijuši finansiāli izdevīgi, jo tiesības uz to raidīšanu maksājušas salīdzinoši maz, tomēr kurš gan varēja iedomāties, ka «bagāto» dēļ cilvēki juks prātā.
 
13.mar
Pasaules mediji un ziņu aģentūras nekavējās pavēstīt, ka Ukrainas kiberarmija uzlauzusi un publicējusi Kremļa telefonu numuru datu bāzi, kā arī uzlauzusi Maskavas biržas vietni. Tā rezultātā kļuvis publiski zināms, ka Kremli apkalpo zīlnieki un pat ļoti īpaši zīlnieki.
 
11.mar
Mārlijs kļuvis par rīdzinieku Baranovsku ģimenes – Ilonas, Andreja, Emmas un Sāras – mīluli. Ilona ir pateicīga sunim, jo Mārlijs palīdzēja pārdzīvot emocionāli smagu notikumu.
 
10.mar
«Playboy Bunny» jeb «Playboy» zaķis ir viesmīle «Playboy» klubos. Zaķa dreskods ir korsete bez lencītēm, zaķa ausis, zeķbikses, balta smokinga apkakle un tauriņš, aproces un, protams, ļipa. Oriģinālā «Playboy» zaķa kostīma idejas autore esot aktrise Ilze (Ilse) Tauriņš (dzimusi Rīgā 1934. gada 29. augustā). Viņa tikusies ar vienu no «Playboy Club» līdzdibinātājiem un pasviedusi ideju, kādam jāizskatās «Playboy» zaķim. Iesākumā «Playboy» impērijas «tēvs» Hjū Hefners vēlējās, lai viesmīles tērptos zīda negližē, bet no šīs ieceres tika atrunāts – tas būs ļoti nepraktisks darba apģērbs.
 
5.mar
Iznākusi multimākslinieka Artūra Bērziņa grāmata «Tēla dialektika», kas ir divdesmit gadu radošā darba kopsavilkums. Grāmata izdota apgādā «Zvaigzne ABC», un tās 232 krāsainajās lappusēs redzamas mākslinieka izcilāko darbu reprodukcijas, kā arī viņa radošās darbības pārskats gan autora paša skatījumā, gan skatā no malas. Grāmata izdota, pateicoties arī apgāda vadītājai Vijai Kilblokai, kura mākslinieku bikstījusi: «Saņemies! Saņemies un izdari!»
 
4.mar
Žurnālists Ģirts Salmgriezis ir Eiropas Parlamenta lielākās politiskās frakcijas (Eiropas Tautas partija) preses padomnieks un Briselē strādā kopš... Un te viņš neapdomājoties atbild: «Kopš 2007. gada 5. novembra.» Cilvēki bieži vaino Briseli, ar to domājot Eiropas Savienības birokrātiju, bet Ģirts šo «jaunās trimdas dievkociņu» pilsētu ir izkodis līdz kaulam. Un viņa ieraudzītā Brisele ir cilvēcīga, arī latvietim Latvijā tuva un saprotama.
 
26.feb
Ir visas iespējas ne tikai ticēt un cerēt, bet arī paļauties uz to, ka kalendārā drīz atkal būs lasāmi jauni personvārdi. Kā liecina ieraksts Valsts valodas centra mājaslapā, Kalendārvārdu ekspertu komisijas sēde notikšot šā gada pavasarī.
 
26.feb
Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze, kurš nevairās izteikt nepiepucētus viedokļus, skarbiem vārdiem aicina atbalstīt rakstniekus, tulkotājus, grāmatu izdevējus un grāmatu veikalus, akcentējot kovidierobežojumu divkosību.
 
25.feb
Ir lomas, kas aktierim pielīp, lai kā viņš, iespējams, gribētu no tām atbrīvoties. Britu aktierim Deividam Sušē tāda loma ir augstprātīgais, eksscentriskais, izsmalcinātais Agatas Kristi romānu varonis – slepkavību izmeklētājs Erkils Puaro, kuram labpatīk atsaukties uz pelēkajām smadzeņu šūniņām, ko patiesības labad vajadzētu dēvēt par rozā šūniņām – ja smadzeņu šūnas ir pelēkas, tad tās ir mirušas. Šā gada sākumā Sušē tika iecelts bruņinieku kārtā Vindzoras pilī pēc tam, kad kovida ierobežojumu un noteikumu dēļ šo ceremoniju nācās atlikt.
 
22.feb
Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos vairākas preces varēja nopirkt, uzrādot vai nu attiecīgu talonu, vai pircēja vizītkarti. Gluži kā tagad, kad ieviesta depozīta sistēma – izdrukā taloniņu un apmaini veikalā pret kādu preci.
 
21.feb
Mūsu augstākās amatpersonas un citi sabiedrībā pamanāmi ļaudis diez vai spēs konkurēt ar Apvienotās Karalistes karalieni Elizabeti II cepuru skaita ziņā, bet arī viņiem ir šis un tas ko rādīt.
 
19.feb
Arī ārzemēs pārsvarā gan tabloīdi apspriež sabiedrībā plaši pazīstamu sieviešu bezbērnu statusu. Arī ārzemēs sievietes «vērtību» nosaka bērnu esamība. Sievietes, kuras šādā veidā tikušas apspriestas un tādā veidā – emocionāli ietekmētas, reaģējušas līdzīgi, kā dara sievietes Latvijā.
 
13.feb
Bet kā lai nerāda, ja pirksts tam domāts un tiek saukts par rādītājpirkstu! Latviski pirkstus reiz dēvēja trāpīgos apzīmējumos, piemēram, īkšķis bija utubunga, jo ar to saspieda... utis; rādītājpirksts – podlaiža, krējumlaiža; vidējais un garākais pirksts – garais Ansis, Pēteris, Indriķis u.c. presonvārdi; zeltnesis bija un palika zeltnesis; mazais pirkstiņš – pintiķis, pīpiņš, pikusītis, vārdu sakot, ne šis, ne tas.
 
13.feb
Iepriekšējā »Vakara Ziņu« numurā stāstījām par komēdijas «Briljanta roka» spožo epizodiskās lomas tēlotāju Aleksandru Ļisjutinu – galvenā varoņa Semjona Gorbunkova meitu. Ne mazāk spilgta neliela loma šajā filmā bija aktrisei Svetlanai Svetļičnajai. Viņas spēlētā blondā Anna Sergejevna pūlējās pavedināt Gorbunkovu ar kārdinošu, pašas aktrises izdomātu deju īsā halātiņā. Annas Sergejevnas izmisīgā taisnošanās «Es neesmu vainīga, viņš pats atnāca!» joprojām tiek citēta, un komēdijas fani šo frāzi saprot bez gariem skaidrojumiem.
 
28.jan
Bērni kino lomās lielākoties aizkustina skatītājus. Daļa no mazajiem aktieriem arī pieauguši turpina filmēties vai strādā teātrī, bet daudziem debija kino tā arī paliek viena vienīgā. Viņi izvēlas citu profesiju. Nereti par viņiem atceras, kad filmai tiek atzīmēta nozīmīga gadadiena vai arī viņi, pieauguši būdami, savāra ziepes. Bet daudzus mazos aktierus žurnālisti liek mierā visu turpmāko dzīvi.
 
25.jan
Kā bija, kā nebija, bet šāds nostāsts klīst internetā. Tā autors ir populārais komiķis un joprojām slavenās estrādes dīvas Allas Pugačovas dzīvesbiedrs Maksims Galkins. Ar visnotaļ pozitīvu attieksmi pret Latviju un kādreizējo mūsu galveno valstsvīru viņš kādā raidījumā izstāstījis pikantas detaļas par vizīti pie toreizējā Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera.