arrow_downwardAntra Gabre / Autori

Līdz šā gada martam ne reizi nebiju pat ieskatījusies Andreja Upīša memoriālajā muzejā – viņa Rīgas dzīvoklī Brīvības ielā 38. Domāju: ko nu tur redzēt. Pret Upīti man aizspriedumu nebija un nav, tikai stereotipu uzliktās klapes, sak, būs gaidāms apnicīgs stāstījums par klasiķi un viņa darbiem. Par laimi, vīlos. Par to paldies Rīgas domei un biedrībai «Publiskās atmiņas centrs». Nebūtu ķērušies klāt Upīša piemineklim Rīgā, es, iespējams, nekad pat neuzkāptu Brīvības ielas nama trešajā stāvā, kur joprojām ir saglabāts Upīša dzīvoklis tādā iekārtojumā, kāds tas bija, viņam aizejot citā saulē. Tomēr vislielākā memoriālā muzeja vērtība, pēc manām domām, ir zinošs stāstnieks. Tāds, kurš nevairās arī no netīkamiem notikumiem slavena cilvēka biogrāfijā, izstāstot faktos balstītu informāciju. Kurš ir arī mazliet advokāts un aizstāv guļošo, kad to nepelnīti sit. Man un fotogrāfam Kasparam tāds bija Andreja Upīša memoriālā muzeja galvenais speciālists, literatūrzinātnieks un kritiķis, monogrāfijas «Lielais noliedzējs» autors Arnis Koroševskis.

Krievijas karš Ukrainā atkal pierādījis, ka ir jāatgādina valstij un tautai nozīmīgi notikumi. Latvijai viens no tādiem ir 1949. gada 25. marta izsūtīšanas, kam tika dots nosaukums «Krasta banga».

SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) saviem klientiem piedāvā jaunu tiešsaistes saziņas platformu – virtuālo asistentu Juri, kas sniegs atbildes par kopības lēmumu pieņemšanu, norēķiniem, īpašumtiesību maiņu, reģistrēs avārijas pieteikumu vai nodrošinās saziņu ar klientu centru.

Grāmatu apskats

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Viduslaikos laboratorija bija visnoslēpumainākā telpa aptiekās. Tur lēja sveces, gatavoja šaujampulveri, tinti, konditorejas izstrādājumus. Kas zina, cik daudziem alķīmiķiem sajūsmā trīcēja rokas, cerot, ka viņiem no parasta metāla izdevies iegūt zeltu… Tā vietā alķīmiķi atklāja etilspirtu, iegūstot to no vīna.

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Rīgas domes Pieminekļu padome atbalstījusi vairāku Latvijas galvaspilsētā uzstādītu pieminekļu demontāžu vai pārvietošanu. Piemēram, 1982. gadā Kronvalda parkā uzstādīto tēlnieka Alberta Terpilovska veidoto pieminekli rakstniekam Andrejam Upītim un skulptūru «staļinisma perioda rakstniecei» Annai Saksei Gaujas ielā 1.

1871. gada 5. martā dzimusi Roza, īstajā vārdā Rozālija, Luksemburga (mirusi 1919. gadā). Jā, poļu sociāldemokrātijas pamatu licēja. Jā, mēdzam vīpsnāt par kvēlā revolucionāru dueta – Rozas Luksemburgas un Klāras Cetkinas – saistību ar Starptautisko sieviešu dienu – 8. martu. Bet ir laiks atsijāt graudus no pelavām.

Māra bija tikko atbraukusi uz darbu, kad iemirgojās viņas tālruņa ekrāns. Mamma. Kas tad nu? Viņa bija atstājusi mammu dzīvoklī brokastojam un piekodinājusi, lai jūtas kā mājās. Lai gan arī bez Māras norādēm mamma jutās kā mājās, jo bieži atbrauca viesos pie meitas, kuras baltajā, lielajā vannā parasti plunčājās vismaz četrdesmit minūtes. Māra reizēm nosmēja, ka mammu vairāk interesē mirkšana vannā nekā meita.

Vissmieklīgākās anekdotes sagādā pati dzīve. Daži jautri atgadījumi saistās arī ar telefona izraisītiem pārpratumiem.

Vēsturi raksta cilvēki. Un arī faktus interpretē cilvēki. Krievu dzejnieka Aleksandra Puškina piemineklis Rīgā ir viens no tiem, kas Latvijā pašlaik nokļuvis viedokļu krustugunīs. Starp citu, ticis norādīts, Puškins dzīves laikā sapņojis pabūt Rīgā, bet viņam tas neizdevās. Vai tas nozīmē, ka sapņotājam jāuzstāda piemineklis viņa sapņu zemē? Puškina sasaiste ar Latviju varētu būt viņa mīļākā Anna Kerna. Vai tas ir pietiekams iemesls iemūžināt šī dzejnieka piemiņu Latvijas Republikas galvaspilsētā?

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

No vienas puses, mati ir mans fetišs. No otras puses, es pret tiem attiecos visai vieglprātīgi: nav jau deguns – ataugs! No trešās puses, man mēdz saasināties matu izkrišanas fobija. Tāpēc arī frizierus mēdzu ik pa laikam mainīt, jo neuztraucos par to, vai griezums būs 10 centimetrus īsāks vai garāks. Ataugs! Jā, par matu augšanas ātrumu nekad neesmu uztraukusies, drīzāk mani spēj satriekt mazgājot vai ķemmējot izbirušo matu skaits. Ja to ir vairāk par desmit, man sākas panika: jozusmāt, kļūstu plikpauraina?!

Šerloks Holmss ir viens no rakstnieka radītiem tēliem, kurš spējis izkonkurēt tā radītāju. Šajā gadījumā – rakstnieku Arturu Konanu Doilu, kuram nebūt nebija mīlīgas attiecības ar slaveno Holmsu. Bet, pateicoties savdabīgajam detektīvam veltītajiem kino darbiem, Holmsam ir saistība arī ar Rīgu, par ko mēs priecājamies. Artura Konana Doila romāns ticis ekranizēts vairāk nekā 300 reižu, un filmēšana notikusi arī Rīgā.

Līdz šim uz Mēness bijuši vien daži cilvēki, taču tas nenozīmē, ka pārējie nevarētu fantazēt, sapņot un īstenot visneprātīgākās vēlmes. Dažiem tā ir nopietna, pārdomāta rīcība, citi sevi vien izklaidē, piemēram, iegādājoties zemes gabaliņu... uz Mēness.

Ak, cilvēku radītā laika skaitīšanas sistēma kalendārā ieviesusi 29. februāri – dienu, kas Gregora kalendārā parādās reizi četros gados, turklāt gados, kas dalās ar 4, piemēram, 1988., 2008., 2020. vai 2024. Šādus gadus sauc par garajiem gadiem, un tajos 29. februāris ir gada 60. diena. Zināms, ka pirmais Gregora kalendāra oficiāli noteiktais garais gads bija 1584. gada 29. februārī.

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

To, kas te būs lasāms, Andra nevēlējās stāstīt ar savu īsto vārdu. Viņa pagaidām nezina, kāpēc. Nekas pārāk slēpjams viņai gan nav – vecāki sen zem zemes, pati apmeklējusi psihologus, psihoterapeitu un pat psihiatru, savedusi savu dzīvi kārtībā, izmācījusies, izaudzinājusi bērnus... Tomēr atmiņas uzjundīja ieraksti feisbukā, un Andrai tie izraisīja divējādas sajūtas: viņai gribējās gan aizstāvēt, gan nosodīt savu mammu alkoholiķi. Jā, tieši mammu. Viņa arī apzinās, ka savu alkoholiķu bērna līdzatkarību ne vienmēr prot «atkost», lai gan nopietni strādājusi ar sevi. Tieši – alkoholiķu, jo tāds bijis arī Andras tēvs, kuru viņa atceras ļoti fragmentāri.

Viena no visvairāk apspriestajām un par noslēpumainu atzītajām gleznām joprojām ir «Mona Liza» jeb «Džokonda». Lai gan pagājuši jau vairāk nekā 500 gadu kopš renesanses laikmeta spožākā vīra Leonardo da Vinči nāves, viņa daiļrade turpina fascinēt tos, kas vēlas atklāt pasaulslavenā meistardarba noslēpumus. Pateicoties jaunākajām attēlu apstrādes tehnoloģijām, mākslas detektīviem ir izdevies izvirzīt jaunas versijas par modeles identitāti, vēsta TV kanāls «National Geographic». Raidījuma «Senās mistērijas» jaunā sezona aicina uzzināt par pārsteidzošiem cilvēces noslēpumiem, ko atklāj pasaules vadošie pētnieki, arheologi, vēsturnieki un citi savas jomas profesionāļi.

Vai esat domājuši par to, kā radušies teicieni, apzīmējumi, ticējumi? Kāpēc mēdzam pieklauvēt pie koka un izvairīties no ceļu šķērsojoša melna kaķa? Kālab mēdzam sacīt, ka atvērusies trešā acs? »Vakara Ziņas« meklē, kur tam visam aug vai varētu augt «kājas». 

Kaut arī valsts valoda mums visiem ir viena un tā pati, dažādiem sociālajiem slāņiem piederoši indivīdi runā ļoti atšķirīgi. Pat tik lielā mērā, ka cilvēkam, kurš pieder citam sociālajam slānim, nav lemts šo leksiku saprast. Šķiet, pilnīgi visos laikos ļoti atšķirīga no literārās valodas normām ir tā leksika, kas tiek lietota ieslodzījuma vietās. Cietumos. Soda izciešanas vietās. Kolonijās. Vienalga, kuru no šiem sinonīmiem mēs izvēlētos, runa ir par vienu un to pašu, proti, vietu, kur nokļūst ļaudis, kas izdarījuši noziegumu. Likumpārkāpēju leksikai jeb cietumnieku žargonam laika gaitā ir tendence mainīties tieši tāpat kā ikvienam valodas slānim.