arrow_downwardAntra Gabre / Autori

Reti kurš rīdzinieks zina, ka pašā Vecrīgas sirdī – Doma laukumā – viduslaikos liesmojuši sārti, kuros dedzinātas raganas un burvji no visas pašreizējās Latvijas teritorijas. Toties Sarkandaugavā burvji un raganas tika peldināti vai slīcināti, kā nu kurā gadījumā labpatika izrīkoties baznīcas kalpiem. Iespējams, raganas un burvji bija baznīcas izpratnē ķeceri, kuri patiešām nodarbojās ar maģiju un būrās, bet, iespējams, sārtu kūra arī zem tiem, kuri Romas katoļu baznīcas inkvizitoriem nepatika tāpat vien.

Dzegužkalns joprojām nav zaudējis sava Rīgas augstākā kalna statusu – tas kā augstākais dabiskais zemes virsas punkts Latvijas galvaspilsētā slienas 28 metrus virs jūras līmeņa. Skatu uz pilsētu gan aizsedz koki, nu vairs brīvi nevar vērot ne Rīgas torņus, ne Zasulauku un Torņakalnu, kur nu vēl jūru pāri Bolderājas kāpai, kaut arī gaisa līnijā līdz centram ir nieka 2,9 kilometri.

Cilvēkiem ar vājiem nerviem šo nevajag lasīt. Ja godīgi sev atzīstaties, ka melnā humora piešprice uzsit zosādu, arī tad pāršķiriet lapu. Bet visiem pārējiem informācijai – gadījums nav no gaisa grābts, lai cik neticams tas šķistu daļai lasītāju. Jo īpaši tiem, kuri dzīvojuši vai dzīvo laukos, kur sakāpinātai jūtelībai īsti nav vietas. Jo īpaši tiem, kuri netic, ka ir cilvēki, kuri arī pieauguši ir pārliecināti, ka piens kaut kā pats ietek pakās, ka brūnie lāči ir tikpat mīlīgi kā Vinnijs Pūks, ka gaļu iegūst nevis no nokautiem lopiem, bet, teiksim, 3D printerī. Un zivis... Jā, zivis cēli nomirst dabīgā nāvē un pēc tam kā filejas vai steiki tiek novietotas veikalos uz ledus.

Parlamentā ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Bailes no kāda skaitļa tiek dēvētas par fobiju un attiecīgi apzīmētas. Triskaidekafobija ir bailes no skaitļa 13, tetrafobija – no skaitļa 4, neizrunājamā paraskevidekatriafobija apzīmē bailes no piektdienas, 13. datuma. Šīs fobijas jeb bailes sakņojas kultūras un tradīciju atšķirībās un joprojām eksistējošos aizspriedumos. Par laimi, bailes ir tikai viens no skaitļu simboliku pavadošajiem aspektiem.

Parlamentā ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

8. jūlijā jaunajā amatā svinīgi stājās Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņa priekštecis Egils Levits izlēma nekandidēt uz otru termiņu.

Ir cilvēki, kuri vēl ilgus gadus pēc savas nāves netiek aizmirsti. Un nevis oficiālos pasākumos, bet gan tāpēc, ka viņu fani, sauksim tā, neļauj aizmirst. Viens no tādiem ir Viktors Cojs, par kura nāves iemesliem aizvien tiek sacerētas dažādas versijas.

Rīgas brīvostas pārvalde turpina Latvijas jūrniecības mantojuma digitalizācijas projektu, un tajā ir pabeigts kārtējais posms. Šosezon virtuālā ekspozīcija papildināta ar izzinošām digitālām tūrēm pa Irbes, Mērsraga un Daugavgrīvas bākām.

Viss sākās kā nenopietns flirts. Diennakts dežūra, garlaicīgi, un Liene ieskatījās kādā no iepazīšanās vietnēm. Tolaik par tinderi vēl nebija zināms. Vārds pa vārdam, pareizāk sakot, burts pa burtam, un vienas nakts piedzīvojums varēja sākties.

Iespējams, atceraties filmu par Vistlera māti. To, kurā misters Bīns izlikās par to, kas viņš patiesībā nebija. Līdzīgi jutos pie arodārsta. Jau tā šis pasākums ir diezgan apšaubāms, bet, ja Ministru kabinets tā ir lēmis, lai nu būtu.

Karēlija nelaiž vaļā. Saprotu tos, kuri tur atgriežas. Nedēļu ilgs Karēlijas apceļojums var iecirst āķi lūpā, jo... Solovku arhipelāgā var pagūt vien iemīt pēdu, Kižos, Sortavalā un tās apkaimes Ruskealas marmora klintīs, Petrozavodskā un Kondopogā – apsildīt degunu, iepriecēt acis, sajust. Ceļojums uz Karēliju bija pirms 2022. gada 24. februāra. Tur varēju piedzīvot daudz cietušo Karēliju, kuras daļa atrodas Somijā, bet daļu Ziemas kara rezultātā nošņāpa Krievija. Bet Krievijas Karēlijā cilvēki aizvien uzsver savas somu saknes. Starp citu, Karēlijā vienu kvadrātkilometru apdzīvo tikai četri cilvēki.

Cilvēks pats, visbiežāk intuitīvi, izvēlas savu liktenīgās informācijas nesēju. Dažādu iemeslu dēļ smadzenēs pēkšņi fiksējas cipars vai skaitlis, un pēc kāda laika mēs to ieraugām vēl un vēlreiz – auto numuros, dokumentos, uz biļetēm utt. Iespējams, tādā veidā zemapziņa signalizē, kam jāpievērš uzmanība. Pirms piedāvājam versiju, ko par to saka ciparu un skaitļu pētniecība – numeroloģija, ieteicams atcerēties psihoanalītiķim un seksuālo dziņu pētniekam Zigmundam Freidam piedēvēto teicienu, ka cigārs reizēm ir tikai cigārs.

Sestdien, 8. jūlijā, jaunajā amatā svinīgi stājas Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņa priekštecis Egils Levits izlēma nekandidēt uz otru termiņu.

Ikdienā mēdzam kādu cilvēku apveltīt ar neglaimojošu zīmogu – tas ir enerģētiskais vampīrs! To sakot, vadāmies pēc sajūtām, jo šāds «enerģijas sūknis» nogurdina, atņem spēku un pat izraisa fizisku nelabumu un galvassāpes.

Parlamentā ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Septiņi ziloņi, nolikti mājās uz galdiņa, nes veiksmi. Arī skarabejs – vabole, kas veļ mēslus. Tūristiem, kas Ēģipti apmeklē tikpat bieži kā kapusvētkus kādā attālākā Latvijas kapsētā, šis amulets suvenīrbodīšu piedāvājumā nav svešs. Tomēr – kā radušies dažādi talismani un amuleti, un cik pamatoti dzīvniekiem, augiem un kukaiņiem tiek piedēvētas maģiskas spējas un īpašības? Kur aug kājas leģendām, ticējumiem un, būsim godīgi, nereti arī māņticībai? Ja jau pat olimpiskajām spēlēm un sportistiem ir savi talismani, tātad kaut kas tajā visā ir.

Parlamentā ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Zinājāt, ka Indonēzijā dzīvo nosauļotā žurka? Tā ir viena no pasaulē sastopamiem daudziem desmitiem žurku sugu. Latvieši žurkas nav mīļojuši. Dainās žurkas minētas maz, ticējumos – negatīvā kontekstā. Toties Austrumos žurkas ir pielūgsmes objekts. Vienīgās vietas, kur žurkas nav radušas sev mājvietu, ir Arktikas un Antarktikas apvidi, kā arī dažas okeānu salas.

Latvijā 1950. gadā Jāņi vai, kā tolaik sacīja, Līgo svētki, vairs nebija oficiālo svētku dienu sarakstā. Nekāda brīvdiena – jāstrādā! Pēc tam tie tika vai it kā tika aizliegti, bet ap pagājušā gada sešdesmito gadu vidu un vēlāk presē atkal parādījās Jāņu nosaukums.

Runājot par 23. jūnijā un 24. jūnijā svinamiem svētkiem, viena daļa Latvijas iedzīvotāju tos sauc par Līgo svētkiem, citi – par Jāņiem. Tulkošanas birojs un mācību centrs «Skrivanek» skaidro, ka pareizāk šos svētkus būtu dēvēt par Jāņiem.

Droši vien visus ne, tomēr kādu daļu sabiedrības interesē nākotnes prognozes. Var pieļaut, ka lielākā daļa cilvēku tās izlasa un aizmirst, tāpēc vien ir vērts atgādināt.