arrow_downwardAntra Gabre / Autori

Parlamentā ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Itāļu dziedātājs Albano Antonio Karizi, ko zinām ar skatuves vārdu Al Bano, dzimis 1943. gada 20. maijā. Nebūs melots, ka Al Bano un viņa nu jau bijušās sievas Rominas Paueres duets slavas zenītā uzsitās pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados. Lai kā būtu abu dzimtajā Itālijā, bet pašreizējie pirmspensijas un svaigpensijas vecuma ļaudis Latvijā noteikti atceras diskotēkas, kurās skanēja dueta «Al Bano & Romina Power» lipīgās un jaunu cilvēku ausīm tīkamās melodijas. Piebildīsim, ka ir pārdoti vairāk nekā 165 miljoni Al Bano ierakstu kopiju.

Dzirdēts, ka vīriešiem nav ieteicams svinēt 40. dzimšanas dienu. Un, ja parevidē Latvijas iedzīvotāju tradīcijas, tad kālab esam pieraduši īpaši atzīmēt apaļas gadadienas, itin kā citā vecumā, piemēram, 37, nevis 50 gados, nebūtu sasniegumu, par kuriem ir vērts priecāties draugu un radu pulkā?

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Skandāls pēc žurnālā “Ieva” publicētās intervijas ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu vēršas plašumā. Latvijas Zvērinātu advokātu padome pēc būtības rosinājusi uzsākt likumā paredzēto ģenerālprokurora atstādināšanas procedūru, savukārt pats J. Stukāns pēkšņi sasauktajā preses konferencē paziņoja, ka viņš advokātiem atvainoties negrasās.

Viņas bija jaunas. Tikko pēc augstskolas, nieka divdesmit ar astīti nodzīvojušas. Satikās savā pirmajā darbavietā, bet katrai bija atšķirīga audzināšana, raksturs, pieredze. It kā smieklīgi – kāda pieredze var būt tikko no augstskolas iznākušiem padomju audzināšanas un izglītošanas «produktiem», kas attapušies brīvajā Latvijā deviņdesmitajos gados. Smejieties vai ne, bet pat laikā, kad Padomju Savienībā seksa it kā nebija, dažas no šeit aprakstītās četrotnes bija visnotaļ izglītotas un atraisītas dzimumaudzināšanas jautājumos.

Valpurģu nakts tiek svinēta naktī no 30. aprīļa uz 1. maiju, un daudzās Eiropas valstīs šie ir pavasara svētki ar senām pagānu tradīcijām. Zināms arī, ka ķeltu zemēs apmēram šajā pašā laikā svinēja vasaras sākuma svētkus, savukārt dažās vācu zemēs, arī angļiem, čehiem, slovākiem un lietuviešiem 1. maijā ir pieņemts iet riņķa dejā apkārt Maija kokam. Un kur vēl Andreja Pumpura eposs «Lāčplēsis», kurā autors aprakstījis pavasara sabatu un nevaldāmās, vitālās un kaislīgās Aizkraukļa pilskunga meitas Spīdalas lidojumu ar bluķi uz Velna bedri un turpmākos notikumus…

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Astrologa un ārsta Zahārija Stopija uzvārds nedaudz pārveidotā formā ir saglabāts Stopiņu pagasta nosaukumā. Stopijs ir dzimis ap 1535. gadu, dzīvojis Daktermuižā, tagadējā Upesleju ciematā, pie Mazās Juglas upes.

Dzejnieka Jāņa Petera rakstītajā tekstā un Noras Bumbieres un Viktora Lapčenoka izdziedātajā dziesmā par rudacīti tā arī netop skaidrs, kāpēc tieši rudu acu īpašniece ir izpelnījusies īpašu ievērību. Toties Dainu skapja mantojums atklāj, ka vīrieši ar rudām acīm gan nav bijuši cieņā.

Lietuvā pie Molētiem citplanētiešu kuģi atgādinošā ēkā ir iekārtots pasaulē vienīgais Etnokosmoloģijas muzejs. Par tādu tas tika dēvēts, kad tur biju pirms vairākiem gadiem, un tāds tas aizvien ir. Ja nosaukums liek domāt, ka tur varētu būt ezoterisks vārsmojums par lietu kārtību ar aci nesaskatāmajā pasaulē, tad uzreiz jāsaka – nē. Un, manuprāt, tieši šī atbilde ir pozitīva. Turklāt muzejam ir cieša saistība ar vienu no (vairāk vai mazāk) latvieti – Gunāru Imantu Kakaru. Un pat ar Lielvārdes jostu. Ja gaidāmajās brīvdienās ir vēlēšanās izskriet īsā ekskursijā pie kaimiņiem, tad šī ir viena no iespējām.

Jau asprātīgais rīmjkalis Jānis Dreslers zināja: «Ordenis kad pušķo krūti, tad tik to tu īsti jūti: ka tas iedzimts tavā dabā – strādāt valsts un tautas labā.» Triju Zvaigžņu ordenim vajadzētu raisīt patriotismu, lepnumu par valsti, diemžēl ne vienmēr tā notiek. Jāteic – diemžēl aizvien tā notiek. Kapelmeistaram un galma dāmai

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Daugavpilī dzimušais Ilmārs Dzenis pēc Otrā pasaules kara izceļoja uz Amerikas Savienotajām Valstīm, bet Latvijā viņš atgriezies vispirms jau neklātienē – ar savām dziesmām, pēc tam arī koncertējot. «Vajadzīgs pavisam maz, lai sagādātu prieku cilvēkam, kuru zinām, mīlam vai pazīstam tikai pastarpināti. Daudziem tāds noteikti ir Ilmārs Dzenis,» teikts latviešu biedrības «St. Petersburg FL» lapā feisbukā.

Sportistus mēdz dēvēt par māņticīgiem. Tiešām, reizēm cilvēkam no malas var šķist, ka viņi ar ļoti dīvainām darbībām cenšas pievilināt veiksmi un atvairīt izgāšanos. Kādreiz gribas ķecerīgi izjaukt šo ierasto lietu kārtību, lai paskatītos, kas notiks. Kāds ar pārliecību sacīs, ka šīs darbības ir māņticība, bet cits – ka tie ir rituāli.

Pēc Mēness kalendāra, dažas dienas tiek dēvētas par tumsības vai, skarbāk, par sātaniskām dienām.

Nav jau Latvijas pilis un muižas spoku vien apsēstas, bet nenoliegsim, ka interesi par senajām celtnēm izraisa ne tikai grezns interjers un gari stāsti par atjaunošanu un vēsturi, bet arī kāds pikantāks piedzīvojums. Pat ja līdz galam nenoticam, ka tā būtu varējis notikt. Kā? Nu, ka pilī vai muižā varētu satikt spoku... Turklāt spoku medniekiem neviens gadalaiks nav šķērslis, svarīgi, lai senā ēka būtu atvērta apmeklētājiem. Katrai no pilīm ir sava nopietnā vēsture, bet arī nenopietnā to padara pievilcīgu apmeklētājiem.

Visizplatītākie uzvārdi starp Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem 2021. gadā bija Ivanovs un Ivanova un Bērziņš un Bērziņa, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

Šis stāsts ir lipināts kopā no vairākiem, bet visi notikuši vienā darbavietā. Viena un tā paša cilvēka mobingu piedzīvojuši vairāki cilvēki. Tie, kuriem bija mazāk pieredzes ar šāda tipa kolēģi, sākumā jutās apjukuši. Vēlāk emocijas un sajūtas mainījās. Mainījās arī rīcība. Katra no šī stāsta varonēm izvēlējās atšķirīgu taktiku, kā tikt galā ar Mobinga Karalieni, bet rezultāts apmierināja visas.

Viņos ieklausās, no viņiem mācās, viņus citē. Viņus apbrīno, pielūdz, viņiem uzticas un pakļaujas. Par viņiem neaizmirst pat pēc nāves.

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Ja Latvijas iedzīvotājiem ļautu izvēlēties, tad lielākā daļa pensijā vēlētos doties agrāk, nekā tas šobrīd Latvijā paredzēts. Tas noskaidrots bankas «Citadele» veiktajā Baltijas iedzīvotāju aptaujā 2022. gada jūnijā. Starp aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem vairums jeb 57 % pensijā vēlētos doties 51–60 gadu vecumā. Atgādināsim, ka Latvijā pensionēšanās vecums šobrīd ir 64 gadi un seši mēneši.