VAKARA ZIŅAS. Šlesers. Kurš kontrolē pili?

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

KURŠ KONTROLĒ PILI?

AINĀRS ŠLESERS, «LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ»:

«Jums ir vajadzīgs Levits jeb levitveidīgais, nu tad virziet uzreiz Sarmīti Ēlerti, lai tad viņa to pili arī kontrolē oficiāli, nevis neoficiāli. (..) Ja jūs gribat šo atklāto kontroli, tas nozīmē to, ka jūs apmierina esošais Levits jeb... esošā Ēlerte, kuri kontrolē Rīgas pili.»

...UN ŠŅABIS LATE ARĪ

ARMANDS KRAUZE, ZZS:

«(..) es savā mūžā nekad neesmu nevienu laika periodu smēķējis. Nu pagaršojis esmu, kas ir tas un tas... (..) Es eju te... gribu paņemt kafiju Saeimas ēkā, un tur no pīpētavas nāk ārā nu tāda smaka, dievs pasarg’! Bet tad, kad atnāk kāda Saeimas darbiniece, frakcijas darbiniece, kura ir smēķējusi elektroniskās cigaretes, nu viņa nesmird, viņa smaržo.

(..) Un tagad padomāsim par garšām. Tad jau mēs varam runāt arī par atkarību no alkohola, ja, un tad varētu ražot arī viskiju bez... viskiju bez garšas. Nu tad jau arī alum... priekš kā alum vajag garšu? Nu būs ar citu alkohola procentu. Paņemsim šampanieti - tad šampanietim arī garšu nevajag, vienkārši gāzēts ūdens, kur klāt ir nedaudz spirta. Etanols.»

PAT ABU MERI PASLĪDĒJA KĀJA

HOSAMS ABU MERI, «JAUNĀ VIENOTĪBA»:

«Šlesera kungs, piemēram, saka, ka viņš nav pīpējis dzīvē, bet tas neizslēdz, ka viņš pīpēs. Ja viņš, piemēram, tagad dzīvo četrus gadus Saeimā... stresaini apstākļi... un viņam kāds blakus pīpē tik smaržīgi, kā teica, piemēram, Krauzes kungs, viņš varbūt pamēģinās, kā es pamēģināju Covid-19 laikā, un man sāka patikt ik pa laikam bišķiņ papīpēt to smaržīgo zemeņu garšu. (A. Šlesers: «Beidz reklamēt pīpēšanu!»)»

KATRAM IR SAVAS TIEKSMES

JURIS JAKOVINS, ZZS:

«Vai jūs zināt, ka viens no kaitīgākajiem produktiem ir liellopu gaļas steiks, it sevišķi, ja tas ir marmorizēts, - tas ved ļoti ātri pie infarkta, bet nez kāpēc veikalā to pārdod, visi ēd un baigi slavē, jo... Tas ir ļoti kaitīgs.

(..) Nē, es runāju... vot, Hosam, pasaki... ko mēs tad darām šā likumprojekta sakarā ar ūdenspīpēm?

(..) Jebkuram ir savas tieksmes, nu labi, es nenosaukšu, varbūt kādas vispār ir perversas tieksmes (..).»

TĀ TAK BŪS DISKRIMINĀCIJA!

INGMĀRS LĪDAKA, «APVIENOTAIS SARAKSTS»:

«Raugiet, par ko jūs tagad balsosiet! Par to, kā pavisam maza, sabiedrībā ļoti nemīlēta sabiedrības daļa - Saeimas deputāti un Kariņa kungs - būs veseli, mundri, moži, darbspējīgi, bet ministri, pašvaldību deputāti, tiesneši - tie visi staigās nopīpējušies dzelteni, nezinu, kā ķīnieši. Nu, tā tak būs diskriminācija!

(..) Bet, ja tā pilnīgi nopietni, cienījamie kolēģi... es smēķēju jau 40 gadus, un es ļoti labprāt to nedarītu. Bet šis lēmums nekādā veidā nepiespiedīs mani atmest šo savu slimību. Un situācija būs tāda - es un droši vien vēl diezgan daudzi kolēģi arī lietus laikā, arī ziemā iesim ārā tepat, blakus Saeimai, vārtrūmē un pīpēsim. Ies garām tūristi, brīnīsies, ies garām mamma ar Jānīti. Jānītis raustīs mammu aiz stērbeles un teiks: «Mammu, redzi, deputāti pīpē, bet tu man «saltiņu» atņēmi!»

(..) Un es tā domāju, ka... šeit Saeimā mēs esam simts deputāti, un man šķiet, ka tas ir kolektīvs, un kolektīvā jābūt savstarpējai cieņai un sapratnei. Neko vairāk es patiesībā nelūdzu - tikai cieņu un sapratni. Kaut gan - jūs jau mani neklausīsiet.

Un vēl ko - es pilnīgi noteikti maksimāli izvairīšos no tuvošanās Krauzes kunga īpaši smalkajam degunam.»

JA NEZINĀJĀT...

VIKTORS VALAINIS, ZZS:

«Es tikko biju Lietuvas parlamentā, tur ir pīpētava, un blakus pīpētavai - sporta zāle. Tā kā iņ un jaņ - gan viens, gan otrs. Tu vari pasportot, paskatīties uz pīpētājiem, un otrādi - pīpētāji var paskatīties uz sportotājiem.

(..) Starp citu, Saeimā ir sporta zāle - ja kāds to nezināja.»

Avots: Latvijas Republikas 14. Saeimas ziemas sesijas astoņpadsmitā sēde 2023. gada 23. martā

Vakara Ziņas

«Ja nu ir kāds joks, tad tā ir visa mana dzīve – no bērnības līdz pat šim brīdim. Tas viss ir viens liels, liels joks! Un lielākais humors ir tajā, ka es vispār vēl esmu dzīvs!» saka tautā mīlētais teātra un kino aktieris Andris Bērziņš.

Svarīgākais