Ģenerālprokurors Stukāns sašutis: par ko atvainoties advokātiem!

© F64

Skandāls pēc žurnālā “Ieva” publicētās intervijas ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu vēršas plašumā. Latvijas Zvērinātu advokātu padome pēc būtības rosinājusi uzsākt likumā paredzēto ģenerālprokurora atstādināšanas procedūru, savukārt pats J. Stukāns pēkšņi sasauktajā preses konferencē paziņoja, ka viņš advokātiem atvainoties negrasās.

Advokātu un sabiedrības sašutuma vētru izpelnījās ģenerālprokurora izteikumi, kuri bija veltīti Jēkabpilī nogalinātās sievietes advokātei Annai Norei, cilvēkam, kurš savas klientes labā bija darījis ārkārtīgi daudz, pat vairāk nekā advokātam pienāktos šādā situācijā. Ģenerālprokurors publikācijā bija aizrādījis, ka A. Nore nebija izsmēlusi visas savas iespējas, lai palīdzētu savai klientei, tostarp nebija vērsusies pie ģenerālprokurora personīgi. “Ja advokāte redzēja, ka attiecīgajā struktūrvienībā ir vienaldzība, vajadzēja pieteikties un pie manis atbraukt! Es viņu pieņemtu, runātu un zibenīgi reaģētu - būtu iedziļinājies, izlasījis sievietes vēstuli, tiktu iesaistīti trīs līmeņu prokurori,” žurnālam cita starpā paudis J. Stukāns

Lai skaidrotu savu izteikumu nozīmi, J. Stukāns īpaši sasauktajā preses konferencē paziņoja, ka neredz iemeslu, lai atkāptos no amata.

Uz žurnālistu jautājumu, vai viņš grasās atvainoties advokātiem kopumā, J. Stukāns manāmi izbrīnīts jautāja: “Par ko atvainoties advokātiem?” Turpinājumā viņš piebilda, ka “nebija tāda doma” mest akmeni advokātu dārziņā. Ģenerālprokurors arī uzsvēra, ka Jēkabpilī nogalinātās sievietes advokātei vajadzēja ierasties pie viņa personīgi, bet vēlāk viņš atsaucās uz likumu, kura ietvaros nedrīkstot aicināt advokātu pie sevis.

“Neatkarīgā” sazinājās ar A. Nori, kura izveidojušos situāciju nevēlējās plašāk komentēt, vien norādīja: “Nav runa par mani, bet par advokātiem kopumā. Kā jūs iedomājaties, lai advokāts brauc pie ģenerālprokurora kārtot savas lietas?! Man būtu jābrauc no Jēkabpils uz Rīgu. Mēs, advokāti, rīkojamies citādi - rakstām pieprasījumus, rakstām vēstules.”

Preses konferencē krietns laiciņš pagāja, ģenerālprokuroram cilājot žurnālu “Ieva”, norādot klātesošajiem, no kuras lappuses līdz kurai ir jāizlasa žurnālā publicētā intervija. Brīžiem J. Stukāns citēja sevis sacīto šajā intervijā, tādējādi cenšoties pierādīt, ka neesot gribējis neko pārmest Jēkabpils upures aizstāvei. Viņš atkal un atkal uzsvēra, ka aicina visas iesaistītās puses, tajā skaitā advokātus, uz sadarbību. Viņš neesot atteicis nevienam advokātam, kurš nācis pie viņa stāstīt par konkrētiem gadījumiem. Uz jautājumu, cik advokātu pie viņa ir vērsušies šogad, ģenerālprokurors atbildēja, ka vienu viņš atceroties, bet visus nevarot piefiksēt. Vienlaikus viņš neattaisnojot prokuratūras vai konkrētu prokuroru darbību. J. Stukāns sacīja, ka ir konstatēti pieci virzieni, lai pārbaudītu, vai katrs, kam bija jārīkojas, ir to darījis. Preses konferences laikā tā arī netika pateikts, cik ilgā laikā šis izvērtējums būs gatavs, lai viņš varētu ar to iepazīties, toties piebilda, ka pēc tam, kad atgriezīsies no atvaļinājuma, varbūt pats aizbrauks uz Jēkabpili un varbūt tiksies arī ar advokāti A. Nori. “Ja advokāti ir sašūmējušies, tad varbūt advokātiem arī jāpajautā - vai viņi arī pavērtēja? No Advokātu padomes nav saņemts, ka viņi mums tagad būtu rakstījuši, ka prokurori kaut ko nav darījuši. Varbūt viņi vēl gatavo attiecīgus pārmetumus, jo mēs tad mainīsim savu darba organizāciju vai vēl kaut ko...” visai haotiski skaidroja J. Stukāns.

Ģenerālprokurors žurnālam “Ieva” izteicies, ka nav lasījis tobrīd vēl dzīvās sievietes vēstuli, kurā viņa lūgusi ģenerālprokurora palīdzību, jo viņš izlasa tikai ministru un Saeimas deputātu vēstules, bet ne iedzīvotāju. Arī atbildēt uz šīs sievietes sūtīto iesniegumu viņš personīgi neesot varējis, jo lieta neesot prokuratūras lietvedībā. Iesniegumā sieviete prasījusi veikt procesuālas darbības, ko viņš nevarot veikt. Uz jautājumu, vai viņš personīgi ir izdarījis visu, lai novērstu šo slepkavību, J. Stukāns atbildēja: “Es personīgi? Es par to gadījumu zināt nezināju. Cilvēciski - tā ir viena lieta, bet man taču jānodrošina likuma vara.” Izlasot iepriekš minētās intervijas, kā Stukāns teica, projektu, ne viņš, ne kāds cits prokuratūrā neesot uztvēris tur izteikto kā pārmetumus advokātei.

Izpēte

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apmierināja Saeimas deputātu interesi par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā ar tādu datu krājumu un komentāriem, atbilstoši kuriem šī pāreja jāuzskata par faktiski jau notikušu.

Svarīgākais