Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.
SKOLOTĀJS IR/NAV BURKĀNS
NORMUNDS DZINTARS, «NACIONĀLĀ APVIENĪBA»:
«(..) Izglītības un zinātnes ministrija nevarēs paņemt jaunos studentus kā burkānus un iedēstīt vagā. Diemžēl, lai tos burkānus iedēstītu vagā, vajag tiem labvēlīgu augsni, labu aplejamo materiālu. Vajag, lai viņi veiksmīgi izaug, tad arī mums droši vien būs daudz skolotāju.»
ČAKŠAS SENTENCE
ANDA ČAKŠA, «JAUNĀ VIENOTĪBA»:
«(..) skolotājs ir ne tikai šodienas, bet arī rītdienas profesija, un kādā brīdī katrs no mums ir skolotājs.»
100 MĒRKAĶI SAEIMĀ
VIKTORS VALAINIS, ZZS:
«Ja mēs vadāmies tikai pēc matemātiskām «ekseļa» tabulām, tad, ticiet man, mūsu vietā varētu sēdēt simts mērkaķi un balsot pēc matemātiskām tabulām, un viņi, ticiet man, mazāk kļūdītos nekā mēs, un tad no mums jēgas šeit parlamentā nav absolūti nekādas.»
PAR CIK - PAR TIK...
JĀNIS GRASBERGS, «NACIONĀLĀ APVIENĪBA»:
«(..) par cik mani ievēlēja par deputātu grupas lauksaimniecības attīstībai vadītāju, kāds vārds jāpiebilst... pretī.
(..) Par cik visu laiku esmu bijis šajā piena sektorā... jomā, es gribu teikt, ka piena krīze jeb... izaugsme mums apstājās 2014. gadā, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā... pirmajā reizē... un kad...
(..) Līdz ar to iesākās piena tā kā... uz leju solīšanas tirgus, kad šie zemnieki, kooperatīvi - visi, kas ražo pienu, - viens otram zvanīja, un sākās tielēšanās... uz leju: «Par cik tu mani vedīsi...»»
SAUCIET ŠMITU!
DIDZIS ŠMITS, «APVIENOTAIS SARAKSTS»:
«Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Dāmas un kungi! Pirms es ķeros klāt pienam, es gribu pateikt dažus ievadvārdus.
(..) Ja mums situācija piena nozarē - nedod dievs! - pasliktināsies, droši sauciet mani vēlreiz. Droši sauciet mani vēlreiz!»
ŠLESERA ĪSAIS KURSS MERČENDAIZINGĀ*
AINĀRS ŠLESERS, «LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ»:
«Ir tie lielie pasaules brendi - «Coca-Cola», «Pepsi-Cola», šokolādes, visi tie «Snickers», «Mars» un vēl tādi. Protams, tie ir ļoti lieli, tie nāk un pērk sev vietu konkrētajā tirgū, tie par to maksā. Lai nebūtu nekādu ilūziju.
(..) Lielveikalos, lai tu dabūtu preci, piemēram, plauktā, kas ir cilvēka, kā saka, acu tuvumā, nevis pašā apakšā, par to ir jāmaksā bonuss. Tas ir gluži tāpat, kā aizejot uz operu vai teātri - ir dārgākas biļetes, ir lētākas.
(..) Es varu vienkārši pateikt priekšā. Viens priekšlikums, un jūs atrisināsiet visu. Pašreiz katrs veikals maksā novēloti, ir pēcapmaksa. Es nezinu precīzi, cik dienas, savā laikā tās bija 60 dienas. Tad bija runa, ka samazināt varbūt līdz 30. Viens likums. Mēs palīdzēsim šeit. Opozīcija nobalsos. Nekādas pēcapmaksas. Preci veikals paņem - samaksā! Visi viņi uz ceļiem stāvēs jums pie Zemkopības ministrijas un lūgsies, lai tāds likums netiktu pieņemts. Viņiem bankrots ir. Kāpēc? Tāpēc, ka viņiem viss bizness ir uzbūvēts uz pēcapmaksu. Viņi ir kā banka. Viņi paņem to naudu, ģenerē, lai to biznesu... vērtu jaunus veikalus. Ieviesiet vienu izmaiņu, ka jāmaksā uzreiz vietējiem... visiem. Cauri. Viņi piekritīs visam.
(..) Es teikšu, ka principā vajag skatīties, kā atbalstīt vietējos veikalus, bet nevar būt apmēram tā, kā padomju laikā - bija točkas. Pa dienu šņabi varēja nopirkt par vienu cenu, vakarā nevarēja, nu, tad gāja naktī uz tām točkām un maksāja divas trīs reizes vairāk.»
*Merčendaizings - māksla pārdot un reklamēt preci.
KAD KOLĒĢI ČUŠINĀS
IEVA BRANTE, «APVIENOTAIS SARAKSTS»:
«Kolēģi tik skaļi čušinās viens ar otru, ka tas tiešām traucē.»
»Vakara Ziņu« P.S. Čušināt ir apvidvārds un nozīmē šņākt, šņākuļot.
Avots: Latvijas Republikas 14. Saeimas ziemas sesijas sešpadsmitā sēde 2023. gada 16. martā
