Otrdiena, 5.marts

redeem Aurora, Austra

arrow_right_alt Vakara Ziņas

VAKARA ZIŅAS. Ideja ceļojumam. Lietuviešu kosmoss

Čau, zemieši! Tradicionāli atveidots kosmosa viesis. Muzeja radītāji nav vairījušies arī no populārās fantastikas žanra elementiem, jo tas veidojis un turpina veidot cilvēka izpratni par norisēm Visumā un kosmosā. Un, ja nebūs jautājumu, tad nebūs arī atbilžu... © INFOMOLETA.LT, VISITAUKSTAITIJA

Lietuvā pie Molētiem citplanētiešu kuģi atgādinošā ēkā ir iekārtots pasaulē vienīgais Etnokosmoloģijas muzejs. Par tādu tas tika dēvēts, kad tur biju pirms vairākiem gadiem, un tāds tas aizvien ir. Ja nosaukums liek domāt, ka tur varētu būt ezoterisks vārsmojums par lietu kārtību ar aci nesaskatāmajā pasaulē, tad uzreiz jāsaka – nē. Un, manuprāt, tieši šī atbilde ir pozitīva. Turklāt muzejam ir cieša saistība ar vienu no (vairāk vai mazāk) latvieti – Gunāru Imantu Kakaru. Un pat ar Lielvārdes jostu. Ja gaidāmajās brīvdienās ir vēlēšanās izskriet īsā ekskursijā pie kaimiņiem, tad šī ir viena no iespējām.

Saikne ar Visumu

Starp citu, Etnokosmoloģijas muzejs neradās dažu dīvaiņu saietos. Tas tika izveidots 1990. gada 15. martā ar Lietuvas Zinātņu akadēmijas lēmumu. Etnokosmoloģijas muzejs stāsta un rāda par cilvēka un cilvēces saistību ar Visumu no neatminamiem laikiem līdz mūsu dienām. Lietuvieši savā etnokosmoloģijas izpratnē (un arī pateicoties Kakaram, kuru latvieši vismaz par 50 % grib «pieskaitīt» sev) iekļāvuši cilvēka un cilvēces saikni ar kosmisko pasauli, nevairoties no tautas rituāliem, tradīcijām, mutvārdu daiļrades, zinātnes un tehnikas sasniegumiem, astronomijas, astroloģijas, zinātniskās fantastikas... Citēsim akadēmiķa Jāņa Stradiņa rakstīto par 25. Baltijas zinātņu vēstures konferenci: «Konferences pēdējā diena tika veltīta muzeju apskatei. Ievērojamākais no tiem bija atjauninātais Lietuvas Etnokosmoloģijas muzejs Molētos, 70 km no Viļņas, līdzās Molētu observatorijai. Tas dibināts 1990. gadā

Kapeiļu kalnā, bet ideja par muzeja izveidi tika lolota ap 20 gadu, un tās virzītājs bija latviešu izcelsmes lietuvietis, entuziasts Gunārs Kakars. (..) Etnokosmoloģija tiek definēta par zinātnes nozari, kas pētī tautas garīgo un etnisko saikni ar Visumu. Muzeja daudzpusīgā ekspozīcija atklāj saiknes ar kosmosu, kas izpaužas mitoloģijā, folklorā, tautas mākslas simbolos, ornamentos; tur var iepazīties ar baltu tautu laika un telpas mērīšanas sistēmām, veciem kalendāriem, svētku rituāliem, kā arī izglītoties filozofijas, reliģijas un kultūras jomās.»

Jā, muzejā sadzīvo gan zinātne un reālas, aptaustāmas un apskatāmas kosmosa daļiņas (meteorīta gabaliņi), gan filozofiskā izpratne par cilvēka un cilvēces ceļu Visumā, ja gribas meklēt atbildes uz jautājumiem, nevis kas mēs esam, bet kāpēc mēs esam un kāpēc esam tādi. Būšu godīga un sacīšu, ka pēdējos gados šajā muzejā neesmu bijusi, bet gribētos ticēt, ka nekas nav mainījies un Molētos ar vienlīdz lielu cieņu izturas gan pret astronomijas zinātni, gan pret astroloģijas vēstījumiem, gan pret etnogrāfiju, gan pagaidām mums vēl līdz galam neizzināto pasauli.

Laipni lūgti citplanētiešu kuģī!

Jau muzeja ārējais veidols sagatavo apmeklētājus tam, kas vēl tikai būs. Tā ir asprātīga replika par citplanētiešu kuģi. Elipses veida citplanētiešu kuģi atgādinošais vestibils uzņem viesus, bet augstie torņi ir vajadzīgi, lai vērotu debesis un zemi. Jo skats, kas paveras no 40 metru augstuma, ļauj ieraudzīt pavisam citu kopainu. Neticu, ka kāds no laba prāta laidīs garām iespēju uzkāpt vai ar liftu uzbraukt augstajā stiklotajā tornī. Redzes laukā patrāpās gan Molētu ezeri un meži, gan unikālie akmeņu veidojumi turpat Etnokosmoloģijas muzeja ēku pakājē - no akmeņiem izliktais gada kalendārs, Saules sistēmas planētu modeļi (skaidri parādot to izmērus kosmosā), Saules pulkstenis. Pēc tam var nokāpt lejā un tuvplānā apskatīt laukakmeņu apli jeb kalendāru, kas «rāda» četras debespuses, saules lēkta un rieta virzienu gada garākajā un īsākajā dienā. Akmeņi uz Molētiem atvesti no dažādām Lietuvas vietām, un tā bijusi muzeja pamatlicēja Gunāra Imanta Kakara ideja. Starp citu, ne uzreiz tika īstenota viņa iecere vienkopus savākt laukakmeņus no dažādiem Lietuvas novadiem, lai izveidotu kalendāro apli ar astoņiem stariem. Kā rakstījusi ziņu aģentūra LETA, aicinājumam atvest uz muzeju akmeņus atsaukušies Viļņas, Panevēžas, Utenas, Klaipēdas, Telšu un Kauņas apriņķi. Pirmie akmeņi tika atvesti jau 2003. gadā, bet iecerēto izveidoja daudz vēlāk. Aplī izkārtoti 32 laukakmeņi, kas sver 20-30 tonnas katrs. Starus ap simbolisko Saules disku veido mazāki akmeņi, kas atgādāti no Anīkšču karjera. Akmenī, kas atrodas apļa centrā, jāmeklē dzejnieka Jurģa Baltrušaiša rindas: «Ko meklē tu - tas tepat līdzās, aust esība pie tavām durvīm, pie taviem vārtiem Visums viss.»

Tie, kuri Etnokosmoloģijas muzeju apmeklē tagad, var pārliecināties par to, vai un kā izpildīts 2012. gadā solītais, ka «apkārt Saules aplim, kura diametrs ir 30 metri, noteiktā mērogā un veidā izkārtos astoņus akmeņus kā Saules sistēmas planētu modeļus, kas ļaus iztēlē salīdzināt visu šo debess ķermeņu lielumu. Merkura diametrs būs 10 centimetri, Veneras - 26 centimetri, Zemes - 27 centimetri, Marsa - 15 centimetri, Jupitera - 3 metri, Saturna - 2,6 metri, Urāna - 1,1 metrs, Neptūna - 1 metrs». Savukārt sfērisks Saules pulkstenis atspoguļo cilvēka saikni ar Visumu caur fizisku un garīgu pasaules izziņu.

Sakiet, ko gribat, var secināt, ka Etnokosmoloģijas muzejs nav pilnībā gatavs - tāpat kā Rīga. Tas šo muzeju aizvien padara interesantu.

Ielūkoties izplatījumā

Lietuvas Etnokosmoloģijas muzejā atrodas Eiropā lielākais (80 centimetru diametrā) plašai sabiedrībai pieejamais teleskops. Gunārs Imants Kakars sacījis, ka «ikvienam Zemes iedzīvotājam ir tiesības palūkoties izplatījuma dziļumos», un muzejs šādu iespēju piedāvā saviem apmeklētājiem. Muzejā ir ne tikai šis teleskops, bet arī attēlu un skaņas aparatūra. Jā, un muzejā esot vēl viens teleskops, ar kuru var veikt novērojumus naktī. Runā, ka ļaudis pierakstās rindā, lai varētu ielūkoties lielajā teleskopā un ieraudzīt to, kas slēpjas izplatījuma dziļumos...

Lielvārdes jostas noslēpums

Ekspozīcijā ir gan meteorīta gabaliņi (vienu mums ļāva aptaustīt, apskatīt, paturēt rokā!), gan astroloģiskais senais zodiaka zīmju dalījums ļoti neparastā atveidojumā. Lielvārdes josta ir viens no muzeja noslēpumainākajiem eksponātiem. Pirms vairākiem gadiem muzeja gids stāstīja, ka tās raksti atspoguļo gada nedēļas, bet viņa neatbildētais jautājums bija, kāpēc ik pēc secīga nedēļu skaita jostā ieaustas platākas joslas. Diemžēl mēs nepratām izstāstīt. Varbūt tagad viņš šo atbildi no latviešu tūristiem ir jau sagaidījis. Tas pierāda, cik vajadzīgs izzināt gan akadēmisko vēsturi, gan versijas.

Muzeja tēvs ar latviskām saknēm

Bet nu par Etnokosmoloģijas muzeja saistību ar (vairāk vai mazāk) latvieti. Un atkal jau būšu godīga, jo lietuviski lasāmos avotos ir grūti atrast atsauces par Gunāra Imanta Kakara saikni ar Latviju.

Atskatu notikumos sāksim ar to, ka padomju laikā tika meklēta vieta jaunai Lietuvas astronomijas observatorijai, lai novērojumus neietekmētu mākslīgais apgaismojums, putekļi, izplūdes gāzes utt. Astronomi par labu atzina Molētus, bet tiem laikiem ķecerīgā etnokosmoloģijas ideja dzima Astronomiskās observatorijas personāla daļas vadītāja Gunāra Imanta Kakara un Pusvadītāju fizikas institūta vecākā zinātniskā līdzstrādnieka Liberta Klimkas prātos. Protams, astronomiskie novērojumi bija pamatu pamats, tomēr uz Molētiem brauca arī atšķirīgi domājošie, kuri gribēja atrast atbildes arī uz citiem jautājumiem. Kā vēsta informācija muzeja mājaslapā, pēc Liberta Klimkas iniciatīvas Molētu astronomiskajā observatorijā atklāja sabiedrisko muzeju, kurā līdzās vecās Viļņas observatorijas teleskopiem bija apskatāmi pirmie etnogrāfiskie eksponāti, kas atspoguļoja tautas saikni ar debesu pasauli. Jāatgādina, ka tas notika padomju gados! Pamazām muzeja idejas autori -lietuvietis ar latviešu saknēm Kakars un lietuvietis Klimka - nonāca arī līdz etnokosmoloģijas jēdzienam.

Kas ir Gunārs Imants Kakars? Ja ielūkojas vietnē «barikadopedija.lv», tad «izlec» 1989. gada 12. aprīļa publikācija laikrakstā «Padomju Jaunatne», kurā tās autors Mīkols Sakavičs atgādina, ka notika PSRS tautas deputātu vēlēšanas astoņos apgabalos un «Lietuvas jaunatni visvairāk interesēja vēlēšanu rezultāti 252. nacionāli teritoriālajā vēlēšanu apgabalā. Te ar Lietuvas pārbūves kustības «Sajūdis» kandidātu cīnījās republikas ĻKJS CK pirmais sekretārs Alfons Macaitis. Abi kandidāti bija viens otra cienīgi. Uzvarēja pārbūves kustības «Sajūdis» pārstāvis Gunārs Kakars. Tātad Lietuvas komjaunatnei nebūs sava pārstāvja valsts parlamentā».

Gunārs Imants Kakars dzimis 1939. gada 8. janvārī Padaičos netālu no Biržiem. Interneta vietnēs pieteikts kā slavenākais lietuviešu astronoms, Lietuvas Etnokosmoloģijas muzeja dibinātājs un direktors, plaši pazīstams Lietuvā un postpadomju valstīs kā zinātnieks, kas aizstāv un popularizē gan lietuviešu etnisko kultūru, gan astronomiju. Pateicoties viņam, tika izveidota unikāla etnokosmoloģijas koncepcija un Lietuvas Etnokosmoloģijas muzejs, kas uzcelts netālu no Molētu Astronomiskās observatorijas, un to vadījis pats Kakars. Un, jā, viņa vārdā nosaukts asteroīds.

Pirms dažiem gadiem Lietuvas nacionālais radio un televīzijas portāls sarunājās ar Gunāru Imantu Kakaru, un tad viņš sacīja, ka noteikti tic dzīvības pastāvēšanai Visumā: «Nav šaubu, ka mēs Visumā neesam vieni.» Izrādot cieņu, Lietuvas medijos viņam veltītas daudzas publikācijas un raidījumi.