Antra Gabre / Autori

Ja Latvijas iedzīvotājiem ļautu izvēlēties, tad lielākā daļa pensijā vēlētos doties agrāk, nekā tas šobrīd Latvijā paredzēts. Tas noskaidrots bankas «Citadele» veiktajā Baltijas iedzīvotāju aptaujā 2022. gada jūnijā. Starp aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem vairums jeb 57 % pensijā vēlētos doties 51–60 gadu vecumā. Atgādināsim, ka Latvijā pensionēšanās vecums šobrīd ir 64 gadi un seši mēneši.

Traumu skaits brīvdienās, jo īpaši garajās brīvdienās, nereti ir lielāks nekā darbadienās, liecina «SEB Life and Pension Baltic SE» atlīdzību statistika. Kopumā atlīdzību statistikā dominē sadzīviska rakstura traumas, un viena no traumatiskākajām nodarbēm, saskaņā ar atlīdzību datiem, ir... vienkārši iešana ne tikai ziemā, kad ietves ir apledojušas un aizputinātas, bet arī citos gadalaikos.

Detektīvu karalienes Agatas Kristi romāni tiek pārrakstīti atbilstoši laika garam. Citiem vārdiem sakot, «nepareizie» vārdi vai pat teksta fragmenti tiek izņemti, lai nekādā veidā neaizvainotu kādu sabiedrības grupu. Par to šogad martā rakstīja britu laikraksts «Telegraph».

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Viens no 2022. gada novembrī Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem bija SIA «Xstunda», un šis nosaukums, piekritīsiet, rosina uz apokaliptiskām aizdomām. Iespējams, Latvijā mums ir grūti vienoties par to, vai mūsu komiķu un humoristu joki ir smieklīgi un, ja ir, tad cik ļoti, tomēr uzņēmumu nosaukumi apstiprina, ka protam uzjautrināties un smīdināt arī citus.

Humora izjūta ir dīvains fenomens. Savā ziņā tā ir sestā maņa – bez humora izjūtas varbūt var iztikt, tomēr dzīve bez tās šķiet nepilnīga. Vai zvaigznēs ierakstīts, ka cilvēks būs varens joku plēsējs un ļaužu smīdinātājs? Cik liela loma dzīvē, attiecībās ir humora izjūtai? Vai tā palīdz vai traucē? Viedoklis būs katram cits.

Nepelnīti piemirsta. Pavisam aizmirsta viņa nav, un nesen par viņu atgādināja Jānis Kalnačs grāmatā «Valmiermuiža», rakstot, ka ģenerāļa Ludviga Nikolausa fon Hallarta atraitne bijusi Valmiermuižas pazīstamā iemītniece, latviešu zemnieku labdare un hernhūtiešu kustības atbalstītāja Magdalēna Elizabete fon Hallarte. Gandrīz pirms 10 gadiem – 2014. gada aprīlī – Vidzemes augstskolā un Valmieras muzejā notika starptautiska konference «Brāļu draudze Vidzemes kultūrtelpā», kas bija veltīta arī Valmiermuižas īpašniecei Magdalēnai Elizabetei fon Hallartei.

Lieldienu sala savu nosaukumu ieguvusi, pateicoties holandiešiem, tāpēc ka pirmoreiz tikusi ieraudzīta 1722. gada Lieldienu svētdienā. Plašāk tā zināma ar savām gigantiskām akmens statujām. Tomēr Lieldienu sala Klusā okeāna dienvidaustrumos ir apliecinājums arī tam, cik trausla ir ekosistēma.

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Proklamējot Latvijas Republiku, toreizējie valstsvīri pakļāvās pilnmēness «noteikumiem», kad emocijas sit augstu vilni, un tā nu mūsu valsts oficiālā dzimšanas brīža debess spīdekļa stāvok-lis joprojām ietekmē notikumus Latvijas politiskajā dzīvē, uz-skata astrologi. Valstiski svarīgiem notikumiem jauši vai nejauši bieži vien tiek izvēlēts pilnmēness laiks, kas daudz ko saasina negatīvā virzienā.

Šajās dienās par Mārgaritu Romānu rakstīts daudz – 1912. gada 16. martā Latvijā dzimušajai sievietei apritēja 111 gadu. Līdz 107 gadu vecumam Mārgarita dzīvoja patstāvīgu dzīvi savā mājā, vien pēdējā laikā mīt aprūpes namā. Toties nav zaudējusi ne prāta asumu, ne interesi par dzīvi. Starp citu, viņa ir atrodama arī feisbukā, un, ja vēlamies, varam apsveikt savu tautieti dzimšanas dienā.

Ģeniālais fiziķis un fizikas teorētiķis Stīvens Hokings, kurš nomira 76 gadu vecumā 2018. gada 14. martā, ne reizi vien biedējis ar savām prognozēm. Hokings ieteicis raudzīties nākotnē bez lieka optimisma: cilvēces izredzes nomirt palielinās. Vēl joprojām viņa pesimistiskie un biedējošie nākotnes scenāriji pievērš īpašu uzmanību, vēsta Igaunijas interneta portāls «postimees.ee». Atšķirībā no daudziem pareģotājiem Hokings piedāvājis nopietnu teorētisku pamatojumu. Viņš runājis par to, ko nevarēja zinātniski atspēkot.

Līdz šā gada martam ne reizi nebiju pat ieskatījusies Andreja Upīša memoriālajā muzejā – viņa Rīgas dzīvoklī Brīvības ielā 38. Domāju: ko nu tur redzēt. Pret Upīti man aizspriedumu nebija un nav, tikai stereotipu uzliktās klapes, sak, būs gaidāms apnicīgs stāstījums par klasiķi un viņa darbiem. Par laimi, vīlos. Par to paldies Rīgas domei un biedrībai «Publiskās atmiņas centrs». Nebūtu ķērušies klāt Upīša piemineklim Rīgā, es, iespējams, nekad pat neuzkāptu Brīvības ielas nama trešajā stāvā, kur joprojām ir saglabāts Upīša dzīvoklis tādā iekārtojumā, kāds tas bija, viņam aizejot citā saulē. Tomēr vislielākā memoriālā muzeja vērtība, pēc manām domām, ir zinošs stāstnieks. Tāds, kurš nevairās arī no netīkamiem notikumiem slavena cilvēka biogrāfijā, izstāstot faktos balstītu informāciju. Kurš ir arī mazliet advokāts un aizstāv guļošo, kad to nepelnīti sit. Man un fotogrāfam Kasparam tāds bija Andreja Upīša memoriālā muzeja galvenais speciālists, literatūrzinātnieks un kritiķis, monogrāfijas «Lielais noliedzējs» autors Arnis Koroševskis.

Krievijas karš Ukrainā atkal pierādījis, ka ir jāatgādina valstij un tautai nozīmīgi notikumi. Latvijai viens no tādiem ir 1949. gada 25. marta izsūtīšanas, kam tika dots nosaukums «Krasta banga».

SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) saviem klientiem piedāvā jaunu tiešsaistes saziņas platformu – virtuālo asistentu Juri, kas sniegs atbildes par kopības lēmumu pieņemšanu, norēķiniem, īpašumtiesību maiņu, reģistrēs avārijas pieteikumu vai nodrošinās saziņu ar klientu centru.

Grāmatu apskats

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Viduslaikos laboratorija bija visnoslēpumainākā telpa aptiekās. Tur lēja sveces, gatavoja šaujampulveri, tinti, konditorejas izstrādājumus. Kas zina, cik daudziem alķīmiķiem sajūsmā trīcēja rokas, cerot, ka viņiem no parasta metāla izdevies iegūt zeltu… Tā vietā alķīmiķi atklāja etilspirtu, iegūstot to no vīna.

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Rīgas domes Pieminekļu padome atbalstījusi vairāku Latvijas galvaspilsētā uzstādītu pieminekļu demontāžu vai pārvietošanu. Piemēram, 1982. gadā Kronvalda parkā uzstādīto tēlnieka Alberta Terpilovska veidoto pieminekli rakstniekam Andrejam Upītim un skulptūru «staļinisma perioda rakstniecei» Annai Saksei Gaujas ielā 1.

1871. gada 5. martā dzimusi Roza, īstajā vārdā Rozālija, Luksemburga (mirusi 1919. gadā). Jā, poļu sociāldemokrātijas pamatu licēja. Jā, mēdzam vīpsnāt par kvēlā revolucionāru dueta – Rozas Luksemburgas un Klāras Cetkinas – saistību ar Starptautisko sieviešu dienu – 8. martu. Bet ir laiks atsijāt graudus no pelavām.

Māra bija tikko atbraukusi uz darbu, kad iemirgojās viņas tālruņa ekrāns. Mamma. Kas tad nu? Viņa bija atstājusi mammu dzīvoklī brokastojam un piekodinājusi, lai jūtas kā mājās. Lai gan arī bez Māras norādēm mamma jutās kā mājās, jo bieži atbrauca viesos pie meitas, kuras baltajā, lielajā vannā parasti plunčājās vismaz četrdesmit minūtes. Māra reizēm nosmēja, ka mammu vairāk interesē mirkšana vannā nekā meita.