1871. gada 5. martā dzimusi Roza, īstajā vārdā Rozālija, Luksemburga (mirusi 1919. gadā). Jā, poļu sociāldemokrātijas pamatu licēja. Jā, mēdzam vīpsnāt par kvēlā revolucionāru dueta – Rozas Luksemburgas un Klāras Cetkinas – saistību ar Starptautisko sieviešu dienu – 8. martu. Bet ir laiks atsijāt graudus no pelavām.
Kādreiz ārkārtīgi populārā un arī vēl tagad dažkārt svinētā Starptautiskā sieviešu diena tiek uzskatīta par vācu komunistes Klāras Cetkinas iniciatīvu. Tā ir ne tikai sieviešu diena, bet sieviešu solidaritātes diena, un tad tai ir jau cita nozīme. Ideja to atzīmēt saistās ar cīņu par ekonomisko, sociālo un politisko līdztiesību. Cetkina gan neesot noteikusi, ka tā atzīmējama konkrēti 8. martā, taču tas vairs nav tik būtiski.
Deviņpadsmitā gadsimta izskaņā pasauli pāršalca feminisma vilnis, kas aizrāva gan Cetkinu, gan viņas idejisko līdzgaitnieci, lielisko oratori, labi izglītoto, harismātisko Rozu Luksemburgu. Abas dāmas sludinājušas neatkarīgu un brīvu dzīvesstilu, tajā skaitā arī attiecību jomā. Viņas tolaik nebija vienīgās, kuras neākstījās ar pārspīlēti tiklu morāli, tāpēc nav godīgi ko tādu pārmest tikai Rozai un Klārai. Jā, Rozai, kura par Klāru 14 gadus jaunāka, bijis romāns ar līdzgaitnieces jauniņo dēlu. Cetkina par to nebija sajūsmā, bet tad, kad šīs attiecības beidzās, jo Cetkinas dēls aizgāja pie jaunākas sirdsdāmas, tieši viņa nostājās Rozas pusē.
Nostāsti vēsta, ka Klāra Cetkina jau piecu gadu vecumā esot paziņojusi, ka vēlas būt kā kristietības reformators un vienlīdzības sludinātājs Jans Huss. Viņa aizrāvās ar marksisma un feminisma idejām un kļuva par vienu no Vācijas komunistiskās partijas dibinātājām un III Internacionāles [starptautiska komunistu organizācija] līderēm. Daudz nostāstu ir par viņas brīvajiem uzskatiem un mīlas piedzīvojumiem ar revolucionārajiem biedriem. Klārai bija apmēram 40 gadu, kas mūžībā aizgāja viņas laulātais draugs Osips Cetkins. Drīz pēc tam viņa apprecējās ar jauno mākslinieku Frīdrihu Cundelu, bet pēc pāris gadiem kaisle norima un attiecības pajuka. Taču Cetkina vēl gadus trīsdesmit nepiekrita juridiski šķirt laulību.
Roza Luksemburga piedzima ebreju ģimenē Krievijas kontrolētajā Polijas daļā. Jau jaunībā viņa aizrāvās ar kreisajām idejām un iesaistījās politikā, tad aizbēga uz Šveici, kur studēja filozofiju, vēsturi, politiku, ekonomiku un matemātiku. Studiju laikā iepazinās ar Leo Jogihesu, ar kuru kopā dibināja Polijas Karalistes Sociāldemokrātu partiju un vēlāk Polijas Karalistes un Lietuvas Sociāldemokrātu partiju, apvienojot lietuviešu sociāldemokrātu organizācijas. Politikas peripetiju krustpunktā nokļuvusī Roza kādu laiku pavadīja cietumā, tad tika atbrīvota, bet vēlāk Berlīnē politiskie pretinieki viņu nogalināja ar šāvienu galvā un līķi iemeta kanālā.
Idejiskā cīņubiedre Klāra Cetkina pārdzīvoja Rozu Luksemburgu par daudziem gadiem. Un leģenda vēsta, ka pēdējais Cetkinas izdvestais vārds esot bijis: «Roza...» Nevis atvadas no ģimenes.
Atgriezīsimies pie 8. marta. Vēsturiski Starptautiskā sieviešu diena ir tikusi dažādi ideoloģiski interpretēta, un būtu nepieciešams atgādināt un uzsvērt sieviešu solidaritātes aspektu. Latvijas Labklājības ministrija ir norādījusi, ka «mūsdienās šī ir diena, kad svinam sieviešu sasniegumus izglītībā, karjerā, savas lomas un personības apzināšanā, vienlīdz saprotot, cik daudz darba vēl jāiegulda dzimumu līdztiesības un vienlīdzības jomā». Nevar nepiekrist...
Starptautisko sieviešu dienu pirmoreiz svinēja 1911. gadā, bet Apvienoto Nāciju Organizācija to atzina 1975. gadā. Līdz 2008. gadam Latvijā Starptautisko sieviešu dienu oficiāli nesvinēja ideoloģisku apsvērumu dēļ, saistot to ar PSRS okupācijas mantojumu, tomēr kopš 2008. gada tā oficiāli atzīta par atzīmējamu dienu, taču ne brīvdienu.
