Ja Latvijas iedzīvotājiem ļautu izvēlēties, tad lielākā daļa pensijā vēlētos doties agrāk, nekā tas šobrīd Latvijā paredzēts. Tas noskaidrots bankas «Citadele» veiktajā Baltijas iedzīvotāju aptaujā 2022. gada jūnijā. Starp aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem vairums jeb 57 % pensijā vēlētos doties 51–60 gadu vecumā. Atgādināsim, ka Latvijā pensionēšanās vecums šobrīd ir 64 gadi un seši mēneši.
Kad, diskutējot par valsts ekonomisko stāvokli un tā uzlabošanas iespējām, Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pateica, ka neizbēgami būs jādomā par patlaban noteiktā pensionēšanās vecuma sliekšņa - 65 gadi - celšanu, daudziem tas nepatika. «Ja mēs to nedarām, mūsu bērni nevarēs mūs uzturēt tad, kad tagad strādājošie aizies pensijā,» teica Kariņš, vienlaikus gan neminot nekādu iespējamo jauno pensionēšanās vecuma slieksni. Vēlāk viņš piebilda, ka tas nebūs šī sasaukuma Saeimas darba kārtības jautājums. Bet tas, par ko gan būtu vērts diskutēt nekavējoties, ir izdienas pensijas, jo, atkārtojot premjera vārdus, neviena valsts nevarot atļauties 40-50 gadus maksāt cilvēkam par to, ka viņš nestrādā. Viņš intervijā LTV «Rīta panorāmai» piebilda, ka izdienas pensiju sistēma jāmaina tā, lai tās vairs nepiešķirtu, piemēram, grāmatvežiem.
Atgādināsim, ka nupat Francijā ļaudis protestēja pret valdības pensiju reformu, kas līdz 2030. gadam paredz palielināt pensionēšanās vecumu no 62 līdz 64 gadiem, tādējādi francūžiem nāktos strādāt 43 gadus, lai nopelnītu pilnu pensiju. Tikmēr Latvijā jau līdz 2025. gadam pensionēšanās vecums sasniegs 65 gadus.
«Neatkarīgās» žurnāliste Inga Paparde šogad janvārī rakstīja: «Sākot no 2014. gada 1. janvāra, vispārējais pensionēšanās vecums no 62 gadiem pakāpeniski tiek palielināts par trim mēnešiem ik gadu, līdz 2025. gadā būs sasniegts 65 gadu vecums. Šāds pensionēšanās vecums noteikts gan sievietēm, gan vīriešiem. Nosacījums par vecuma pensijai nepieciešamo minimālo apdrošināšanas stāžu palicis nemainīgs - apdrošināšanas stāžs nevar būt mazāks par 15 gadiem.
Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ir tiesības pensionēties priekšlaicīgi, tas ir, divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, un arī 2023. gadā saglabājas šāda iespēja personām, kuras sasniegušas 62 gadu un sešu mēnešu vecumu.»
Pagaidām pie tā esam apstājušies un Latvijā vēl nenotiek vērā ņemamas diskusijas par pensionēšanās vecuma turpmāku palielināšanu, līdzīgi kā dzirdams Eiropas Savienībā. Starp citu, daudzās valstīs jau pašlaik noteikts augstāks mērķis pensionēšanās vecumam - tie ir 67 gadi.
Latvijā vīriešu vidējais dzīves ilgums ir aptuveni 70 gadu, sievietes dzīvo par 10 gadiem ilgāk. Tātad pēc pensionēšanās vīrieši varētu nodzīvot vien piecus sešus gadus, bet sievietes - vidēji 15 gadus. Taču tie ir tikai vidēji statistiskie rādītāji, jo Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) piedāvā sieviešu un vīriešu paredzamo mūža ilgumu pensijā Eiropā, un tas būtiski atšķiras. Piemēram, vīriešiem tas svārstās no 14 gadiem Latvijā līdz 24 gadiem Luksemburgā. Sievietēm - no 18,9 gadiem Latvijā līdz 28,4 gadiem Grieķijā.
Sabiedrības novecošanās, iespējams, liks pārskatīt pensionēšanās vecumu gan Latvijā, gan Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs, precīzāk - to palielināt. Tas nozīmē, ka strādāsim ilgāk, bet pensijā nodzīvosim īsāku laiku. Tieši tā notiks: darbā dzimu, darbā augu, darbā mūžu nodzīvoju.
Vecuma pensiju piešķir personām, kuras dzīvo Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgts līgums, ja tās sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu. 2023. gadā pensionēšanās vecums ir 64 gadi un 6 mēneši. Apdrošināšanas (darba) stāžam jābūt ne mazākam par 15 gadiem. Piešķirto vecuma pensiju pēc pensijas saņēmēja pieprasījuma pārrēķina, ņemot vērā: • uzkrāto pensijas kapitālu pēc pensijas piešķiršanas/pārrēķināšanas; • papildināto apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim; • papildinātās iemaksas pirms pensijas piešķiršanas/pārrēķināšanas. Personas, kuras ir darba attiecībās un saņem pensiju, no kuras jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), var prasīt, lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), izmaksājot to, ietur 23 procentus 20 procentu vietā. IIN likmes maiņu var veikt taksācijas gada laikā. IIN likmes maiņu ir lietderīgi veikt, ja paredzams, ka, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, būs jāpiemaksā iztrūkstošā nodokļa summa. Ja persona iesniedz rakstveida iesniegumu, tad VSAA taksācijas gada laikā var ieturēt ienākuma nodokli ar 23 procentu likmi no pensijas Tas nozīmē, ka, ņemot vērā personas iesniegumu «Iesniegums iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes maiņai personām, kuras saņem VSAA pakalpojumus», VSAA piemēros nodokļa ieturējuma likmi 23 procentu apmērā no pensijas arī tad, ja pensijas apmērs nepārsniedz 1667 eiro. Lai pieprasītu pakalpojumu, jāaizpilda noteiktas formas iesniegums, kas adresēts VSAA.
Avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
