Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.
SALĪDZINĀJUMĀ AR MINISTRIEM...
HARIJS ROKPELNIS, ZZS:
«Nu, salīdzinājumā ar Saeimas deputātiem vai ministriem... Neviens no mums nevarētu būt - varbūt daži izņēmumi varētu būt - par bāriņtiesu locekļiem, jo tās prasības ir gana augstas un tie ir kompetenti cilvēki.»
ŠESERS UN FEISBUKS
AINĀRS ŠLESERS, «LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ»:
«Es pats tikai pirms pāris gadiem pirmoreiz pieslēdzos feisbukam, es nekad to neizmantoju, jo man tas nebija interesanti. Bet, ja tu gribi komunicēt ar saviem vēlētājiem, tad tev jābūt aktīvam, jo tu nevari apbraukāt visu Latviju; viņi tev var uzdot jautājumus. (..) Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka lielai daļai klātesošo deputātu... cilvēki, kas jums seko, nav tikai latvieši. Vismaz man ir ļoti daudz arī to, kam ir krievu uzvārdi un arī kaut kādi citādi, eksotiskāki, uzvārdi. Interesanti ir tas, ka tie cilvēki nav tikai no Latvijas, viņi seko no visas pasaules. Man ir vairāk nekā 40 tūkstoši sekotāju, esmu priecīgs.»
ULMANIS RUNĀ KRIEVU VALODĀ
ARMANDS KRAUZE, ZZS:
««Pikšas» - Kārļa Ulmaņa muzejs, dzimtās mājas. Tur ir izveidota jauna ekspozīcija, kurā uz Kārli Ulmani paskatās varbūt nedaudz citādāk - ne tā, kā mēs skatījāmies, kad atjaunoja neatkarību, un ne tā, kā skatījās no 1934. gada līdz 1940. gadam, bet ar mūsdienu skatījumu.
Un tur ir tāds viens ekrāns, kur ir video no dažādām viņa runām. Un viens maziņš gabaliņš ir no Kārļa Ulmaņa ciemošanās Daugavpilī. Un viņš sākumā tur runā un stāsta visu kaut ko. Un tajā video var redzēt, ka tie cilvēki pagriežas uz otru pusi, viņi vispār neskatās, ko Ulmanis runā. Un tad dīvainā kārtā... es biju ļoti pārsteigts - Kārlis Ulmanis runā krievu valodā. Daugavpilī - 1934. gadā! Kārlis Ulmanis ir bijis par latvisku Latviju, jūs paši zināt, man jums nav jāstāsta. Tā ka tas tāds interesants fakts.»
KRIŠTOPANU RADURAKSTI
VILIS KRIŠTOPANS, «LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ»:
«Vēl viena tēma - ja jau man ir 15 minūtes laika, es varu runāt un runāt. Te pirmajā rindā sēž mans radinieks, viņam bija četras vecvecmammas: Veronika Krištopane - latgaliete, Sabīne Barkovska - poliete, Poļina Isakova - krieviete un Sofija fon Bleika - vāciete. Kāpēc es to stāstu? Tāpēc, ka Poļinas Isakovas vīrs - Kristapa vecvectēvs Voldemārs Sproģis (faktiski viņš bija Vladimirs Sproģis) - bija vecticībnieks, cara Nikolaja II padomnieks, pēc tam - Meierovica labā roka un piedalījās Latvijas neatkarības būvēšanā, par viņu ir rakstīts grāmatā «Latvijas diplomātijas vēsture».
Kāpēc es to visu stāstu? Tāpēc, ka Latvijā ir tādi vecticībnieki, kuri nav ne okupanti, ne iebraukuši pirms 30 gadiem, bet dzīvo šeit jau varbūt... nu, gandrīz trīssimt gadus. Vairāk.»
TĀTAD - KO GRIBĒJU TEIKT UN KO PATEICU?
EDMUNDS ZIVTIŅŠ, «LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ»:
«Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti, cienītās deputātes! Liels prieks jūs uzrunāt šodien no šejienes, it sevišķi tāpēc, ka nogāju lejā un paēdu, atpūtināju acis. Darba likumā ir rakstīts, cik ilgi drīkst strādāt un cik ilgi ne. Labi, dievs ar to.
Kolēģi...
Sēdes vadītājs. Zivtiņa kungs, Saeimas deputātu darbība nebalstās Darba likumā, bet gan Latvijas Republikas Satversmē.
E. Zivtiņš. Paldies, paldies, jā. Ko es gribēju teikt? Klau, nav pareizi šitā pārtraukt, izsit cilvēku no domas ārā. Nē, nopietni... Tātad - ko es gribēju teikt?»
VIŅI NEŅEMS AUTOMĀTU
ALEKSEJS ROSĻIKOVS, «STABILITĀTEI!»:
«Augsti godātā Nacionālā apvienība, jā, mums ir viena sabiedrības grupa, kurai ir 60+ gadi. Viņi nekādā gadījumā nav ekonomiski aktīvi, nekādā gadījumā netraucē latviešu valodai. (..) Ar viņiem drīkst un vajadzētu komunicēt viņu dzimtajā valodā. (..) Ja kaut kas notiks, viņi neņems automātu un neskries jums pakaļ, viennozīmīgi.»
Avots: Latvijas Republikas 14. Saeimas ziemas sesijas trīspadsmitā sēde 2023. gada 2. martā
