Krievijas karš Ukrainā atkal pierādījis, ka ir jāatgādina valstij un tautai nozīmīgi notikumi. Latvijai viens no tādiem ir 1949. gada 25. marta izsūtīšanas, kam tika dots nosaukums «Krasta banga».
1949. gada 25. martā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sākās deportācijas akcija «Krasta banga», kuras laikā 42 125 Latvijas iedzīvotājus izsūtīja mūža nometinājumā uz Sibīriju. Tā bija viena no lielākajām pēckara laika deportācijām PSRS, kā arī lielākā deportācijas akcija Baltijā (kopskaitā izsūtīja 95 000 cilvēku).
Galīgais lēmums par deportācijām tika pieņemts 1949. gada 18. janvārī, bet PSRS Ministru padome 29. janvārī pieņēma slepenu lēmumu Nr. 390-138ps «Par kulaku un viņu ģimeņu, nelegālā stāvoklī esošu bandītu un nacionālistu ģimeņu, bruņotās sadursmēs nošauto un notiesāto bandītu ģimeņu, legalizējušos bandītu, kas turpina naidīgu darbību, un viņu ģimeņu, kā arī represēto bandītu atbalstītāju ģimeņu izsūtīšanu no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas teritorijas». Tādējādi tika paredzēts izsūtīt 29 000 ģimeņu jeb 87 000 cilvēku.
Deportācijas akcija bija iecerēta kā ļoti slepena militāra operācija, tādēļ no Krievijas papildus ieveda 4500 karavīru Latvijā un 4350 Igaunijā. Izsūtīšanu Baltijā veica 76 212 cilvēki, no kuriem 28 404 bija vietējie aktīvisti. Zināms, ka daļa izsūtīšanā iesaistīto laikus brīdināja sarakstos iekļautos cilvēkus, lai viņi pagūtu slēpties vai aizbēgt no savas dzīvesvietas. Diemžēl ne visi paklausīja, jo neticēja, ka kaut kas tāds var notikt.
Izsūtāmo ģimeņu uzskaites lietas apstiprināja Valsts drošības ministrijas apriņķa vai pilsētas daļas priekšnieks. Pēc tam tās nosūtīja uz ministriju, kur lietas un slēdzienus par izsūtīšanu apstiprināja LPSR valsts drošības ministrs Alfons Noviks. Viņš bija Valsts drošības ministrijas vadītājs no 1940. līdz 1953. gadam, 1995. gadā notiesāts ar mūža ieslodzījumu par genocīdu un noziegumiem pret cilvēci. 1996. gada 12. martā Noviks nomira Rīgas Centrālcietumā.
28,6 % no izsūtītajiem bija bērni līdz 16 gadu vecumam.
Deportāciju sāka 25. martā pēc pusnakts. Jau 24. marta vakarā apriņķu partijas komitejas sasauca komunistus, kurus bija paredzēts nosūtīt par pilnvarotajiem uz pagastiem, lai koordinētu operatīvajās grupās iesaistīto pagasta aktīvistu darbību. Pavisam Latvijā tika izveidotas 3005 šādas grupas. Katrai no tām vajadzēja nogādāt savākšanas punktos vidēji trīs līdz četras ģimenes.
Izsūtāmajiem bija atļauts ņemt līdzi 1500 kg mantu uz vienu ģimeni, bet izvedēji ne vienmēr deva pietiekamu laiku, lai to izdarītu, un diez vai informēja izsūtāmos par viņu tiesībām. Turklāt - kurš gan spētu tādu daudzumu panest? Lasot izsūtīto atmiņas, var uzzināt, ka daudzas sievietes un viņu vīri bija pārliecināti, ka galapunktā satiksies, tāpēc nereti visas mantas palika pie vīra. Reti kura ģimene satikās izsūtījuma vietā.
Operāciju «Krasta banga» bija paredzēts pabeigt trīs dienu laikā. No Latvijas deportētos aizveda 33 vilciena ešelonos. Pirmo vilcienu nosūtīja 25. martā pulksten 15.47, bet pēdējo 28. martā pulksten 23.06. Vairākas dienas aizņēma to cilvēku tvarstīšana, kuri bija paslēpušies vai arī dažādu iemeslu dēļ nebija atrodami savās dzīvesvietās. 30. martā tika nosūtīts papildu ešelons, bet neizsūtīto meklēšana turpinājās līdz pat 1953. gada augustam. Tikmēr cilvēki dzīvoja bailēs.
Latvijas Valsts arhīva publicētie dati sniedz pilnīgāko mūsdienās iespējamo priekšstatu par 1949. gada deportācijas upuriem Latvijā. No 25. līdz 30. martam no Latvijas izsūtīja 42 125 cilvēkus (2,2 % no Latvijas iedzīvotājiem), to skaitā 16 869 vīriešus un 25 256 sievietes. Viņu vidū bija 10 987 bērni vecumā līdz 16 gadiem. Pieskaitot pa ceļam uz Sibīriju dzimušos bērnus, cilvēkus, kuri tika izsūtīti vai pievienojās ģimenēm pēc 30. marta, kopējais deportācijas upuru skaits ir 44 271 cilvēks.
94,5 % no izsūtītajiem bija latvieši, nākamās lielākās grupas bija krievi, poļi un baltkrievi.
Latvijas iedzīvotājus izveda uz Amūras, Omskas un Tomskas apgabalu. Visiem bija jāparakstās par to, ka ir izsūtīti uz mūžu. Par bēgšanu no nometinājuma vietas varēja sodīt ar 20 gadiem katorgas darbos.
Avoti: Nacionālā enciklopēdija, Vikipēdija
