Antra Gabre / Autori

Vissmieklīgākās anekdotes sagādā pati dzīve. Daži jautri atgadījumi saistās arī ar telefona izraisītiem pārpratumiem.

Vēsturi raksta cilvēki. Un arī faktus interpretē cilvēki. Krievu dzejnieka Aleksandra Puškina piemineklis Rīgā ir viens no tiem, kas Latvijā pašlaik nokļuvis viedokļu krustugunīs. Starp citu, ticis norādīts, Puškins dzīves laikā sapņojis pabūt Rīgā, bet viņam tas neizdevās. Vai tas nozīmē, ka sapņotājam jāuzstāda piemineklis viņa sapņu zemē? Puškina sasaiste ar Latviju varētu būt viņa mīļākā Anna Kerna. Vai tas ir pietiekams iemesls iemūžināt šī dzejnieka piemiņu Latvijas Republikas galvaspilsētā?

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

No vienas puses, mati ir mans fetišs. No otras puses, es pret tiem attiecos visai vieglprātīgi: nav jau deguns – ataugs! No trešās puses, man mēdz saasināties matu izkrišanas fobija. Tāpēc arī frizierus mēdzu ik pa laikam mainīt, jo neuztraucos par to, vai griezums būs 10 centimetrus īsāks vai garāks. Ataugs! Jā, par matu augšanas ātrumu nekad neesmu uztraukusies, drīzāk mani spēj satriekt mazgājot vai ķemmējot izbirušo matu skaits. Ja to ir vairāk par desmit, man sākas panika: jozusmāt, kļūstu plikpauraina?!

Šerloks Holmss ir viens no rakstnieka radītiem tēliem, kurš spējis izkonkurēt tā radītāju. Šajā gadījumā – rakstnieku Arturu Konanu Doilu, kuram nebūt nebija mīlīgas attiecības ar slaveno Holmsu. Bet, pateicoties savdabīgajam detektīvam veltītajiem kino darbiem, Holmsam ir saistība arī ar Rīgu, par ko mēs priecājamies. Artura Konana Doila romāns ticis ekranizēts vairāk nekā 300 reižu, un filmēšana notikusi arī Rīgā.

Līdz šim uz Mēness bijuši vien daži cilvēki, taču tas nenozīmē, ka pārējie nevarētu fantazēt, sapņot un īstenot visneprātīgākās vēlmes. Dažiem tā ir nopietna, pārdomāta rīcība, citi sevi vien izklaidē, piemēram, iegādājoties zemes gabaliņu... uz Mēness.

Ak, cilvēku radītā laika skaitīšanas sistēma kalendārā ieviesusi 29. februāri – dienu, kas Gregora kalendārā parādās reizi četros gados, turklāt gados, kas dalās ar 4, piemēram, 1988., 2008., 2020. vai 2024. Šādus gadus sauc par garajiem gadiem, un tajos 29. februāris ir gada 60. diena. Zināms, ka pirmais Gregora kalendāra oficiāli noteiktais garais gads bija 1584. gada 29. februārī.

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

To, kas te būs lasāms, Andra nevēlējās stāstīt ar savu īsto vārdu. Viņa pagaidām nezina, kāpēc. Nekas pārāk slēpjams viņai gan nav – vecāki sen zem zemes, pati apmeklējusi psihologus, psihoterapeitu un pat psihiatru, savedusi savu dzīvi kārtībā, izmācījusies, izaudzinājusi bērnus... Tomēr atmiņas uzjundīja ieraksti feisbukā, un Andrai tie izraisīja divējādas sajūtas: viņai gribējās gan aizstāvēt, gan nosodīt savu mammu alkoholiķi. Jā, tieši mammu. Viņa arī apzinās, ka savu alkoholiķu bērna līdzatkarību ne vienmēr prot «atkost», lai gan nopietni strādājusi ar sevi. Tieši – alkoholiķu, jo tāds bijis arī Andras tēvs, kuru viņa atceras ļoti fragmentāri.

Viena no visvairāk apspriestajām un par noslēpumainu atzītajām gleznām joprojām ir «Mona Liza» jeb «Džokonda». Lai gan pagājuši jau vairāk nekā 500 gadu kopš renesanses laikmeta spožākā vīra Leonardo da Vinči nāves, viņa daiļrade turpina fascinēt tos, kas vēlas atklāt pasaulslavenā meistardarba noslēpumus. Pateicoties jaunākajām attēlu apstrādes tehnoloģijām, mākslas detektīviem ir izdevies izvirzīt jaunas versijas par modeles identitāti, vēsta TV kanāls «National Geographic». Raidījuma «Senās mistērijas» jaunā sezona aicina uzzināt par pārsteidzošiem cilvēces noslēpumiem, ko atklāj pasaules vadošie pētnieki, arheologi, vēsturnieki un citi savas jomas profesionāļi.

Vai esat domājuši par to, kā radušies teicieni, apzīmējumi, ticējumi? Kāpēc mēdzam pieklauvēt pie koka un izvairīties no ceļu šķērsojoša melna kaķa? Kālab mēdzam sacīt, ka atvērusies trešā acs? »Vakara Ziņas« meklē, kur tam visam aug vai varētu augt «kājas». 

Kaut arī valsts valoda mums visiem ir viena un tā pati, dažādiem sociālajiem slāņiem piederoši indivīdi runā ļoti atšķirīgi. Pat tik lielā mērā, ka cilvēkam, kurš pieder citam sociālajam slānim, nav lemts šo leksiku saprast. Šķiet, pilnīgi visos laikos ļoti atšķirīga no literārās valodas normām ir tā leksika, kas tiek lietota ieslodzījuma vietās. Cietumos. Soda izciešanas vietās. Kolonijās. Vienalga, kuru no šiem sinonīmiem mēs izvēlētos, runa ir par vienu un to pašu, proti, vietu, kur nokļūst ļaudis, kas izdarījuši noziegumu. Likumpārkāpēju leksikai jeb cietumnieku žargonam laika gaitā ir tendence mainīties tieši tāpat kā ikvienam valodas slānim.  

Jā, tiešām: kas ir astrolabija (arī – astrolabs) un kur to var apskatīt? Astrolabija ir garuma un platuma grādu noteikšanai paredzēta ierīce. Kā skaidrots datorvārdnīcā «www.letonika.lv», astrolabija ir teodolīta sencis – vēsturisks astronomijas instruments Saules un spožāko zvaigžņu stāvokļa noteikšanai attiecībā pret Zemi jebkuram laika momentam. 

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Daudzi cilvēki baidās lidot, un kādi tikai melnie jociņi nav dzirdēti par to, ka gaisā neviens nav palicis. Un ikviens aviokatastrofā izdzīvojušais tiek uzskatīts par brīnuma rezultātu. Nevar būt, ka kāds izdzīvo kritienā no milzu augstuma! Bet, jā, izdzīvo. Viens no tādiem neticamas izglābšanās gadījumiem notika nesen ASV, Teksasā – aviokatastrofu pārdzīvoja mācītājs Kenons Vons.  

Dzejniece Ārija Elksne dzimusi 1928. gada 7. februārī, mirusi 1984. gada 29. septembrī. Mediķe, bet vairāk gan – atzīta un iemīļota dzejniece. Vienpadsmit dzejoļu krājumu autore. Viņas dzeja lasāma kā autobiogrāfija. Šogad dzejniecei – 95. 

Ja aizgājēja pēdējā griba ir, lai viņa pelnus izkaisa vai nu jūrā, vai vairākās viņam mīļās, nozīmīgās vietās, kalnos vai vēl citur, tad kā rīkoties šīs gribas izpildītājiem? Paklausīt un izdarīt, lai cik neiespējami tas šķistu?  

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes. 

Varētu šķist, ka tikai pieredzējuši zinātnieki var būt atklājumu autori, tomēr izrādās, arī bērni un jaunieši ar saviem izgudrojumiem maina pasauli. Izgudrot var jebkura vecuma cilvēki, un īpaši bērni ar savu neparasto skatījumu var sniegt labumu visiem.  

Par Rīgas Volstrītu dēvētā Smilšu iela vismaz pēdējo simt gadu laikā ir ļoti mainījusies, bet kas gan viss tur noticis kopš 1317. gada, kad iela izveidota! 

Latvijas Piļu un muižu asociācija (LPMA) apkopojusi 2022. gada ceļotāju iecienītākās pilis un muižas. LPMA izpilddirektors Armands Muižnieks norāda, ka vienā no iecienītākajām akcijām «Apceļo Latvijas pilis un muižas 2022» tūristi tika aicināti nosaukt, pēc viņu pašu kritērijiem, draudzīgākās muižas un pilis. No ceļotāju piezīmēm varējis secināt, ka augstāko novērtējumu guva ne lielākās un zināmākās, bet gan tās, kurās informācija tiek pasniegta saprotami, nav problēmu ar viesmīlību un ikviens viesis jūtas gaidīts.  

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.