Latvijas Piļu un muižu asociācija (LPMA) apkopojusi 2022. gada ceļotāju iecienītākās pilis un muižas. LPMA izpilddirektors Armands Muižnieks norāda, ka vienā no iecienītākajām akcijām «Apceļo Latvijas pilis un muižas 2022» tūristi tika aicināti nosaukt, pēc viņu pašu kritērijiem, draudzīgākās muižas un pilis. No ceļotāju piezīmēm varējis secināt, ka augstāko novērtējumu guva ne lielākās un zināmākās, bet gan tās, kurās informācija tiek pasniegta saprotami, nav problēmu ar viesmīlību un ikviens viesis jūtas gaidīts.
Iedrošinot apceļot Latviju visos gadalaikos, fotogrāfijās rādām, ka pilis, muižas un to apkārtne tūristiem var būt pievilcīga jebkurā gadalaikā - viss atkarīgs no ceļojuma mērķa un ceļotāju noskaņojuma.
Piedāvājam iepazīties: no 60 akcijas dalībniekiem visbiežāk atzīmēto desmitnieks.
1. Vecmēmeles muiža
Atrodas Sēlijā, Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, Vecmēmeles ciemā. Vecmēmeles muižas kungu māja celta 19. gadsimta otrajā ceturksnī, pārbūvēta tā paša gadsimta 70. gados. Tās interjera apdarē dominēja vienkāršotas formas, piemēram, sienām un griestiem izmantoti gleznojumi, kas imitēja koka konstrukcijas. No ēkas kompleksa saglabājusies kungu māja, kalpu lejas māja, galdnieka māja, divi pagrabi un labības klēts, kā arī rijas un staļļa mūri. Muiža tiek atjaunota.
Vecmēmeles muižā piedzima lietuviešu katoļu mācītājs, mūziķis un folklorists Teodors Brazis, kuru, visticamāk, Latvijā daudzi pat nezina. No 1896. līdz 1900. gadam mācījies Viļņas garīgajā seminārā, vēlāk kalpojis Bjalistokā Polijā. No 1907. līdz 1917. gadam bijis Viļņas garīgā semināra skolotājs, kur nodibinājis kori, kā arī darbojies Kauņas garīgajā seminārā. Savācis apmēram 2000 lietuviešu tautasdziesmu, no kurām ap 150 harmonizējis.
2. Rankas muiža
Atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā.
Rankas muiža celta 1638. gadā. Diemžēl 1990. gadā muižas ēka izpostīta ļaunprātīgā ugunsgrēkā, bet vēl iepriekš ugunsnelaime izcēlās 1986. gadā. Pagājušā gadsimta 30. gados pēc agrārās reformas muižā ierīkota mājturības skola, ēkas pārveidotas atbilstoši jaunajām vajadzībām - šis un tas pārbūvēts, kaut kas nojaukts, vietām - piebūvēts, paplašināts, pārmūrēts... Padomju gados Rankas muižā atradās Rankas arodskola.
3. Ungurmuiža
Atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā.
Ungurmuiža ir unikāls 18. gadsimta koka arhitektūras ansamblis. To 1732. gadā cēlis barons Baltazars fon Kampenhauzens kā savas dzimtas māju, un tā ir Latvijā vienīgā baroka koka celtne un pirmā tik iespaidīga baroka būve Vidzemē pēc Ziemeļu kara. Neba nu pats barons ēkas būvēja - viss notika pēc viņa iecerēm un norādēm. Unikāli ir arī sienu gleznojumi. Toties Limbažu krāsotāju meistaram (mūslaikos viņu dēvētu par gleznotāju) Georgam Dītriham Hinšam varam pateikties par gleznojumiem ēkas iekšpusē.
4. Spāres muiža
Atrodas Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotā vietā Spāre.
Spāres muižas ēka celta ap 1790. gadu. Kad ciemosieties muižā, pievērsiet uzmanību bagātīgajam fasāžu dekoram. Starp citu, pie muižas plešas pēc plānojuma viens no savdabīgākajiem muižu parkiem Kurzemē. Netālu atrodas Spāres pilskalns.
5. Sēļu muiža
Atrodas Valmieras novada Sēļu pagastā.
Muiža ir Sēļu pagasta kultūras un administratīvais centrs. Pagasta apmeklētājiem tīkams ir senais muižas parks ar dīķi un Mīlestības saliņu. Pirmās ziņas par muižu saistāmas ar 1561. gadu, bet 1563. gadā Polijas karalis Augusts Zigismunds muižu uzdāvina Selburgas pilskungam Kasparam Zīborgam fon Vislingenam, un tā radies muižas un pagasta vēsturiskais vāciskais nosaukums «sehlen».
6. Stāmerienas pils
Atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā.
Par Gulbenes novada mazo Šveici dēvētās Stāmerienas muižas apbūve sākusi veidoties 19. gadsimtā, un baronu fon Volfu dzimtai Stāmerienas muiža piederējusi vairāk nekā 100 gadu. Speciālistu vērtējumā Stāmerienas muiža vai, pareizāk sakot, pils ir viena no interesantākajām eklektisma stila celtnēm Latvijas muižu apbūvē. Der zināt, ka pils zāles apdare uzskatāma par vienu no greznākajiem un iespaidīgākajiem neoklasicisma interjeriem Latvijas pilīs. Grāmatu draugi zinās, ka itāliešu rakstnieks Džuzepe Tomazi di Lampedūza (1896-1957) vairākus mūža gadus pavadījis Stāmerienas muižā, jo bija precējies ar tās īpašnieci baronesi Aleksandru fon Volfu. Viņš uzrakstījis daļēji autobiogrāfisku romānu «Gepards» - nesteidzīgi lasāmu darbu, kas ļauj ienirt senajā Stāmerienā. Tomēr jāteic, ka «Gepards» un Stāmeriena tajā ne katram ļauj nonākt līdz romāna pēdējai lappusei - grūti pateikt, kāpēc šis rēnais un vienlaikus kinematogrāfiskais darbs «lasās» tik grūti.
7. Jaunauces muiža
Atrodas Saldus novada Jaunauces pagastā.
Stāstu par šo muižu sāksim ar 1804. gadu, kad Jaunauces muižu iegādājies grāfs Karls Mēdems, kura māsa Doroteja Mēdema bija Kurzemes pēdējā hercoga Pētera sieva. Pēc grāfa nāves muižu mantojusi viņa meita un viņas vīrs, vēlāk īpašums novēlēts Mēdema mazdēlam Teodoram Ropam. Pēdējais muižas īpašnieks bijis Teodora dēls Karls fon Rops, kuram pēc zemes reformas 1920. gadā muiža atsavināta.
8. Apriķu muiža
Atrodas Aizputes novada Lažas pagasta Apriķos.
Apriķu muižas apbūves baroka ansamblis veidojies pie Alokstes upes 18. gadsimta sākumā. Vai zinājāt, ka pagājušā gadsimta sākumā muižas īpašnieks bija Karls Gustavs Mannerheims, kas vēlāk kļuva par Somijas valsts prezidentu un zināms kā leģendārās Mannerheima līnijas - fortifikācijas sistēmas Ziemas kara laikā - autors?
9. Cesvaines pils
Atrodas Madonas novada Cesvainē.
Pils ir Eiropas mēroga historisma (dažādu pagātnes arhitektūras stilu atdzīvināšana un atdarināšana 18. gadsimta beigu un 19. gadsimta sākuma arhitektūrā) paraugs. Cesvaines pilī izmantoti romānikas, gotikas, renesanses un jūgendstila elementi. Piemēram, pils durvis rotā skaisti apkalumi renesanses stila formās.
10. Arendoles muiža
Atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagasta Arendoles ciemā.
Arendoles muiža atrodas Dubnas upes ielokā. Muiža ir viena no arhitektoniski interesantākajām muižām Latgalē, kas nepārbūvēta saglabājusies līdz mūsdienām un ar greznību un savdabību izceļas Latgales muižu arhitektūrā.
Tagadējo veidolu kungu māja ieguvusi pagājušā gadsimta sākumā, kad tās īpašnieks bijis Andrejs Plāters-Zībergs.
Līdz 1977. gadam Arendoles kungu mājā bijusi Āmuļu pamatskola. No pamestības un lēnas bojāejas to izglābuši Arvīds un Faimja Turlaji, kuri 2001. gadā iegādājās šo īpašumu un uzsāka tā atjaunošanu. Jāuzsver, ka Arendoles muižā atrodas lielākā antīku interjera priekšmetu kolekcija Latgalē.