VAKARA ZIŅAS. Kaspars Briškens skaidro, kā deputātiem savilkt jostas
Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.
TAUTAS SODS PĀR GLORIJU
VIKTORIJA PLEŠKĀNE, «STABILITĀTEI!»:
«Gribu atgādināt, ka sods - tas ir informācijas nodrošināšanas... līdzeklis... līdzekļiem...
Glorija jau ir nosodīta ar to, ka publiskajā vidē tika plaši sniegta informācija par viņas... sodu, un, teiksim tā, tauta jau viņu nosodīja, bet mums... kā tiesiskuma valsts... ir aizliegta dubultā sodīšana. Lūdzu ņemt vērā arī to.»
NAUDA - NORMĀLU CILVĒKU VĒRTĪBAS MĒRS
ALEKSANDRS KIRŠTEINS, NACIONĀLĀ APVIENĪBA:
«Stacijas tunelī es redzēju... tur kāds ubags man teica: «Es esmu gatavs strādāt Saeimā par trīssimt līdz piecsimt eiro mēnesī.» (..) Kāpēc ierēdnim trīs amatos, četrās padomēs gadā jāsaņem 150 vai 200 tūkstoši, bet Valsts prezidentam, teiksim, 50 vai 60 tūkstoši? Tad lai atbild uz šo jautājumu sakarīgi. Nevajag te nākt un stāstīt, ka mēs esam kaut ko pacēluši.
Es balsoju iepriekšējā Saeimā, nezinot, vai es vispār būšu deputāts... nobalsoja iepriekšējā Saeima, kur trīs gadus bija iesaldētas algas, - bez kāda populisma -, lai beidzot šeit būtu normāli cilvēki.»
KĀ DEPUTĀTIEM SAVILKT JOSTAS
KASPARS BRIŠKENS, «PROGRESĪVIE»:
«Ja mēs paaugstinām algas deputātiem un ministriem, tad noteikti jāsamazina kompensāciju apjoms. Mums šobrīd ir dāsnākās deputātu kompensācijas Baltijas valstīs. Iepriekšējā sasaukumā mēs redzējām, ka tās var sasniegt vienam deputātam summāri virs 30 tūkstošiem eiro. Līdzīgi kā mūsu cilvēki šobrīd savelk jostas, arī deputātiem ir jābūt pieticīgākiem ar kompensācijām. Sāksim ar to, ka noteiksim, ka transporta kompensācijas ir pieejamas tikai sabiedriskajam transportam.»
MAINĀM KRIŠTOPANU PRET REIRU!
KRISTAPS KRIŠTOPANS, «LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ»:
«Frakcijas kolēģis, kurš ir arī mans radinieks, man pateica: «Nu tad tev jāiet meklēt piederība pie cita politiskā spēka.» (Smiekli. Aplausi.) Es uzreiz paskatījos telefonā un sapratu, ka man ir Latkovska kunga telefons (Smiekli.), un pie sevis sāku domāt. Es domāju - a kāpēc Saeimā nav tā kā futbolā, ka ir transfēru tirgus? (Smiekli.) Mēs varētu paņemt mani un iemainīt pret Reira kungu līdz sesijas beigām. Protams, Latkovska kungs teiktu: «Tu... Viņš ir bijis... jā, nu, ir bijis ministrs, a bet mums... mums ir valsts noteiktais partijas finansējums.» Mēs teiktu: «Okay, jaunais Krištopans pret Reira kungu, mēs vēl iedosim no partijas finansējuma naudu.»
(..) Kā man viens profesors sen atpakaļ teica: «Talants maksā naudu. Ja tu norēķināsies ar sēkliņām un banāniem, tu pretim vienmēr dabūsi mērkaķus un ziloņus.» Aicinu jūs visus par to padomāt.»
KURŠ ŅEMS KRIŠTOPANA MEITU?
VILIS KRIŠTOPANS, «LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ»:
«Jā, tāda mums tā ģimene ir - meita atsakās no tēva. Kas tēvam būtu jādara - vai tad jāatsakās no dēla, vai? Tas tā pa jokam. Te jau man Sprūda kungs blakus sēž, viņš jau gatavs manu meitu ņemt, un viņa, cik es saprotu, arī par progresīvajiem balsoja, tā ka tur viss ir kārtībā.»
ŠLESERA RADOŠUMS
AINĀRS ŠLESERS, «LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ»:
«Es teikšu tā: ja esošais prezidents uz gadu pazustu, mēs pat nepamanītu, ka viņa nav. Mēs nepamanītu. Var būt, ka cilvēki teiktu: nu kur viņš ir pazudis? Bet - no funkcionālā aspekta.
(..) Es teikšu tā: tas būtu pat lētāk - vienkārši aizsūtīt Levitu uz kādu salu, lai viņš dzīvo tur četrus gadus. Pat dārgākajā viesnīcā... Lai Ēlerte ir blakus numuriņā; lai tur ir vēl daži cilvēki... Un tas būs ietaupījums vārda tiešā nozīmē. Nu, ja runājam par reformām, nu tad pieiesim tam visam radoši!»
MOSTOS, STRĀDĀJU, MAZGĀJU...
IEVA BRANTE, «APVIENOTAIS SARAKSTS»:
«Ziniet, kolēģi, es runāšu diezgan privāti, no sava viedokļa jeb redzespunkta.
Man negribas taisnoties par savu algu. Es absolūti... noteikti godprātīgi strādāju. Es mostos no rīta, atbildīgi daru savu darbu un pārnāku mājās. Es tāpat kā visi lietoju ūdeni, mazgāju traukus, kaut ko... ja pietiek laika un spēka, uztaisu ēst, lietoju elektrību, mazgāju veļu, izmantoju internetu, arī telefonu. Man arī ir īres maksājumi, ir izdevumi sabiedriskajam transportam. Man ir automašīna, šad tad es veicu tās apkopi.
Un es pavisam noteikti kritiski vērtēju ikvienu, kas gatavs - ārpus Ziemassvētkiem, Lieldienām un citiem lieliskiem un skaistiem mērķiem labdarības mēneša ietvaros - pildīt savu darbu bez maksas. Kāpēc? Tāpēc, ka man radīsies absolūti loģisks jautājums - ar ko jūs apmaksājat savus rēķinus? Cik maksā jūsu balsojums?
(..) Taču, es vēlreiz atkārtoju, es nevēlos taisnoties par savu darba algu, jo es uzskatu, ka, jā, es esmu to pelnījusi, jo strādāju godprātīgi un atbildīgi un daru savu darbu korekti.»
Avots: Latvijas Republikas 14. Saeimas ziemas sesijas pirmā sēde 2023. gada 12. janvārī