Varētu šķist, ka tikai pieredzējuši zinātnieki var būt atklājumu autori, tomēr izrādās, arī bērni un jaunieši ar saviem izgudrojumiem maina pasauli. Izgudrot var jebkura vecuma cilvēki, un īpaši bērni ar savu neparasto skatījumu var sniegt labumu visiem.
Augļu sulas saldējums «Popsicle»
Vienpadsmit gadus vecais Frenks Epersons izgudroja to, ko mēs mūsdienās zinām kā sulas saldējumu. Bija 1905. gads, ziemas vakars, kad Frenks nolēma sajaukt maisījumu, kas satur limonādes pulveri un ūdeni. Vakarā viņš nejauši atstāja dzērienu ar visu maisāmo kociņu ārā. Gaisa temperatūra noslīdēja zem nulles, maisījums sasala, un radās pirmais sulas saldējums. Frenks savu izgudrojumu nosauca par «Epsicle», un šis našķis ļoti patika viņa skolasbiedriem. Vēlāk arī Frenka paša bērni ļoti iemīļoja šo gardumu, vienmēr lūdzot viņam «Pop's 'sicles» («Pop» - angļu valodā tētis), tāpēc Epersons 1924. gadā pieteica patentu «Popsicle» - pirmajam «dzērienam uz kociņa». Tiesa, šo saldēto dzērienu uz kociņa viņš bija tirgojis jau pirms pāris gadiem un novērojis, ka cilvēkiem tas patīk.
Jau 1925. gadā viņš šo patentu un tiesības uz zīmola nosaukumu «Popsicle» pārdeva «Joe Lowe Company» Ņujorkā. Tas bija gudrs lēmums, jo autoratlīdzībā Epersons pirmajos gados nopelnīja vairāk nekā 60 miljonus ASV dolāru.
Batuts
Džordžs Nīsens izgudroja pirmo batutu 1930. gadā, 16 gadu vecumā. Tiek gan arī rakstīts, ka viņam bija kompanjons - Lerijs Grisvods. Nīsenam ideja par mūsdienu batutu radusies cirkā, redzot, kā trapeces mākslinieki, noslēdzot uzstāšanos, piezemējas tīklā. Viņš izdomāja, ka pasākums būtu aizraujošāks, ja lēkāšana turpinātos ilgāk, un viņš sāka īstenot savu ideju vecāku garāžā. Sākotnējam izgudrojumam bija metāla rāmis un virs tā izstiepts audekls, taču vēlākos gados viņš pilnveidoja dizainu ar neilona audeklu, piešķirot tam lielāku atsperību.
Nīsenam ir vairāk nekā 40 patentu, kas saistīti ar sportu un fitnesu.
Braila raksts
Trīs gadu vecumā Luiss Brails saslima ar smagu acu infekciju un kļuva akls. Viņš esot iedūris acī ar tēva īlenu un pēc tam zaudējis redzi. Gadiem ilgi viņš mēģināja izsekot uzrakstītajam, velkot ar pirkstu pa burtu izcēlumiem lapās, taču uztvert tekstu bija grūti. Divpadsmit gados viņš uzzināja par klusās komunikācijas metodi jeb nakts rakstu, ko izmantoja Francijas militārpersonas. Luiss pilnveidoja šo metodi un 15 gadu vecumā izgudroja pierakstu, kas neredzīgajiem ļāva lasīt un rakstīt. 1829. gadā Francijā tika iespiesta pirmā grāmata šajā rakstībā.
Ziemassvētku gaismiņas
Pirms elektrisko spuldzīšu virtenēm Ziemassvētku eglītes rotāja ar svecēm. Sākotnēji cilvēki šaubījās par elektrisko spuldzīšu drošību un tās bija arī ļoti dārgas. Tas bija līdz brīdim, kad Alberts Sadaka izgudroja daudz lētāku elektrisko lukturu versiju. Viņš bija vien 15 gadus vecs. Tā bija viena no versijām. Cita - ka Alberts, kurš tolaik bija 12 gadus vecs, kopā ar brāļiem dibināja šo biznesu jau 1914. gadā.
Tagad Alberta izgudrojuma dēļ gaismas virtenes kļuvušas par Ziemassvētku tradīcijas neatņemamu sastāvdaļu.
Ausu sildītāji
1873. gadā Česteram Grīnvudam bija tikai 15 gadu, kad, kādu dienu slidojot, viņa lielās ausis no aukstuma sāka sāpēt. Jaunietis pamēģināja ietīt galvu šallē, bet tas nepalīdzēja, tāpēc viņš nolēma meklēt labāku risinājumu. Grīnvuds izveidoja stiepļu rāmi un palūdza vecmāmiņai piešūt tam bebru ādas. Tā radās pirmie ausu sildītāji. Pēc četriem gadiem viņš patentēja izgudrojumu un pat pārdeva ausu sildītājus karavīriem Pirmā pasaules karā.
Sniega motocikls
Džozefu Armandu Bombardjē vienmēr interesēja mehānika, un 1922. gadā, 15 gadu vecumā, viņš izgudroja sniega motociklu. Viņš uzmontēja automašīnas «Ford» modeļa «T» dzinēju uz kamanām ar četrām sliecēm, bet to aizmugurē - ar rokām darinātu propelleri. Sākotnējais modelis nobrauca pusjūdzi jeb 800 metru pa sniegu un apstājās. Viņš turpināja pilnveidot izgudrojumu, līdz 1959. gadā izveidoja «Ski-Doo AKA» - pasaulē pirmo īpaši vieglo sniega motocikla modeli.
Nirēju pleznas
Pazīstamais rakstnieks un izgudrotājs Bendžamins Franklins izgudrotāja spējas atklāja jau bērnībā - 18. gadsimta sākumā, 11 gadu vecumā. Peldot viņš saprata, ka būtu vieglāk nirt, palielinot roku un kāju atspēriena virsmu. No ovālas formas dēļiem viņš izgatavoja rokām un kājām piestiprināmas spuras, kas kļuva par aizsākumu mūsdienu nirēju pleznām.
Bezpirkstu cimdi
Desmit gadu vecumā Katrīna Gregorija kādu dienu spēlējās ārā aukstumā. Viņas plaukstas ļoti nosala, tāpēc viņa nolēma atrast veidu, kā ziemā sasildīt rokas. 1994. gadā viņa izgudroja plaukstu cimdus: platas piedurknes ar caurumu īkšķim, kuras var valkāt zem cimdiem, lai pasargātu plaukstas no aukstuma. Šo ideju viņa īstenoja kopā ar mammu.
Izmantotie avoti: Patentu valde, interneta resursi
