Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.
KUR SĀKAS LATVIJA?
ALEKSEJS ROSĻIKOVS, «STABILITĀTEI!»:
«Vairāki tūkstoši bērnu uz doto momentu pa visu Latviju, sākot no Salaspils, paliek bez pasniedzējiem, viņiem atceļ mācību stundas, viņi sēž skolā bez pasniedzējiem un vienkārši neko nedara.»
DZINTARS RUNĀ ATSKAŅĀS
NORMUNDS DZINTARS, NACIONĀLĀ APVIENĪBA:
«(..) bet nu 30 gadi ir pietiekams laiks, lai tomēr valodu apgūtu. Arī tad, ja viņam tagad ir 60 gadu... Pirms 30 gadiem viņš vēl bija visai jauns un sprauns un varēja valodu apgūt pietiekami labā līmenī. Un tas nozīmē, ka runa jau nav par varēšanu vai nevarēšanu, runa jau ir par attieksmi.»
ŠPAGATI UN SUNĪŠI
AINĀRS ŠLESERS, «LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ»:
«Bet man ir lūgums, it sevišķi koalīcijas pārstāvjiem, tiem, kas šodien zālē vārās un grib taisīt šovu ar špagatiem un dažādiem citiem trikiem, ar sunīšiem un visu pārējo... Vajadzētu paklusēt drusku, izrādīt cieņu... izrādīt cieņu tad, kad tiek runāts par ļoti nopietniem jautājumiem. Un špagatu jūs varat uztaisīt šeit... atnākt... un, ticiet man, no tā Latvijai nebūs ne labāk, ne sliktāk.»
JURISTS JURISTAM JURISTS
ANDREJS JUDINS, «JAUNĀ VIENOTĪBA»:
«Juristi ir visās frakcijās. Un atruna: «Es neesmu jurists»... Nu to es bieži dzirdu no kolēģiem: «Mēs neesam juristi; mums ir gaišas idejas; jūs, juristi, varat izdomāt, kā realizēt.»
Juristi ir visiem - draugi, paziņas, kolēģi. Strādāsim kopā!»
JAU MAJAKOVSKIS IZSMĒJA LATVIJU
EDVĪNS ŠNORE, NACIONĀLĀ APVIENĪBA:
«Godātie kolēģi, cienījamais ārlietu ministr, jūs savulaik paudāt, ka visiem politiķiem ir jāizslimo divas slimības: iekšpolitikā - «Saskaņa» un ārpolitikā - attiecības ar Krieviju. Un piebildāt: «Esmu izslimojis abas.» Nacionālā apvienība to vērtē ļoti pozitīvi, un arī uz šī gada ārpolitikas ziņojumu kopumā skatāmies atzinīgi. Tomēr ir vairākas lietas, kas, mūsuprāt, vēl ir uzlabojamas, vai, pārfrazējot jūsu sacīto, - ir dažas slimības, kas izslimojamas līdz galam. (..)
Nesenais skandāls ar Krievijas liberālo telekanālu «Doždj» uzskatāmi parādīja, ka Krievijas impērisma idejām ir līdzjutēji arī tā saucamās demokrātiskās opozīcijas vidū. Visā krāšņumā Krievijas demokrātu attieksmi ieraudzījām viņu reakcijā uz Latvijas lēmumu. Tur nu pār Latviju tika izgāzts viss, kas acīmredzami ilgi bija krājies, - maza provinciāla valstele, kas izdomājusi bremzēt lielās Krievijas demokrātijas attīstību. Šī reakcija bija gandrīz viens pret vienu kā pirms simts gadiem, kad 1922. gadā Latvijas iestādes aizliedza krievu dzejniekam Majakovskim uzstāties Rīgā. Pēc tam Majakovskis uzrakstīja izsmējīgu dzejoli par Latviju, kas, lai arī esot tikai pusguberņas lielumā, tomēr lepni dēvējot sevi par valsti. Simts gadi ir pagājuši, taču krievu attieksmē pret Latviju maz kas ir mainījies. Kā skatījās no augšas uz leju, tā skatās; kā uzskatīja, ka Latvijas teritorija faktiski pienākas Krievijai, tā uzskata. Turklāt - gan putinisti, gan diemžēl arī daudzi demokrāti.
To redzēt un saprast ir Ārlietu ministrijas pienākums, jo no tā ir atkarīga Latvijas drošība un pastāvēšana. Uzskatām, ka bija liela kļūda - ar Ārlietu ministrijas gādību un apejot valdību ielaist Latvijā neatklātu skaitu Krievijas mediju un veidot šeit kaut kādu krievu emigrācijas centru, kas nākotnē liktu pamatus jaunajai Krievijai. Nebija ilgi jāgaida, kad jaunās Krievijas veidotāji Rīgā sāka paust rūpes par krievu valodu un atbrīvotāju pieminekļiem.»
REDZ, KĀ TUR NONĀK
KASPARS BRIŠKENS, «PROGRESĪVIE»:
«Citur pasaulē jaunieši cīnās par iespējām strādāt prestižajā ārlietu dienestā, Latvijā nereti tā ir turīgu Rīgas ģimeņu atvašu elitāra privilēģija. Tam ir jāmainās.»
NEBĀRSTĪS PATEICĪBAS
ALEKSANDRS KIRŠTEINS, NACIONĀLĀ APVIENĪBA:
«Es jau iepriekš atvainojos, lai mani neiesūdzētu Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijā, ka es nemāku teikt pateicības, tāpēc es pateicību neizteikšu nevienam, bet es domāju, ka jūs man to piedosiet.»
ĪSI UN KONKRĒTI
EDGARS RINKĒVIČS, «JAUNĀ VIENOTĪBA»:
«Viens deputāts grib laist visus iekšā, viens deputāts - visus deportēt. Tāda ir tā mūsu Saeima.»
Avots: Latvijas Republikas 14. Saeimas ziemas sesijas otrā sēde 2023. gada 19. janvārī; ziemas sesijas trešā sēde 2023. gada 26. janvārī
