VAKARA ZIŅAS. Krištopans salīdzina Kariņu ar Putinu

© Oksana Džadana/ F64

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

KIRŠTEINA BĒRNĪBA UN ARITMĒTIKA

ALEKSANDRS KIRŠTEINS, NACIONĀLĀ APVIENĪBA:

«Mēs esam vienīgā valsts Eiropā, kas ir iemanījusies piecūkot savas 145 upes, tai skaitā trīs lielākās lašupes. Kuriozs ir tāds, ka pat, piemēram, uz Salacas, kur bija papīrfabrika, kur neko neviens neražo, stāv dambis, kuru it kā izmantojot kā tiltu... Priekšā ir žogs, un tiltu izmanto tikai īpašnieki. To var atļauties tikai pie mums. Es painteresējos - tā saražotā elektrība ir apmēram viens procents.

Katrs šāds mēsls piemēslo apmēram 10 līdz 12 kilometrus, pārvēršot, teiksim, Gauju (kur es bērnībā ķēru alatas un foreles) par uzstādītiem smirdošiem dīķiem.

(..) 30 gados ir paredzēts iztērēt tik daudz reto metālu un pārrakt tik daudz iežu, cik civilizācija nav ieguvusi pēdējos 70 gados... pēdējos 70 tūkstošos gadu, nevis 70, - tas ir amerikāņu aprēķins. Pēdējos 70 tūkstošos gadu ir dzīvojušas 500 paaudzes, apmēram 107 miljardi cilvēku. Tātad šī jaunā brīnumainā programma - bezizmešu ekonomika - paredz 30 gados pārrakt tik daudz minerālu.

Tagad nākamais. Lai iegūtu tonnu retzemju metālu, ir jāiztērē 200 tonnu saldūdens, kas ir saindēts ar skābēm un smagajiem metāliem un ko pēc tam nevar attīrīt. (..) Tātad, lai iegūtu divus gramus lutēcija... ekskavatoriem ir jāpārbīda 2600 tonnu iežu - uz diviem gramiem. Lai iegūtu divus gramus gallija, ko lieto mikroprocesoros, vadības sistēmās, ir jāpārvieto 110 tonnas rūdas. Nākamajos 30 gados mēs katru gadu piecūkosim... ar simts miljardiem atkritumu.»

KARIŅA RETORISKAIS JAUTĀJUMS

ARTURS KRIŠJĀNIS KARIŅŠ, MINISTRU PREZIDENTS:

«Bet es uzdodu tādu jautājumu - ja mēs gribam, lai kaut kas valstī mainās, vai mēs varam atļauties neko nemainīt? Tas ir retorisks jautājums, bet tiešām vajag par to padomāt.»

VALAIŅA BUDŽETA DEFINĪCIJA

VIKTORS VALAINIS, ZZS:

«Budžets kā galvenais valsts finanšu un politikas dokuments. Šim dokumentam ir skaidri jāparāda tas, kā mēs dzīvosim šogad, un jāiezīmē nākotne, tuvākā nākotne. Ar ko var rēķināties cilvēki pilsētās un novados, daudzdzīvokļu mājās un viensētās. Šim dokumentam ir jādod skaidra un nepārprotama atbilde uz tiem dzīves izaicinājumiem, ar kuriem sastopas ikkatrs Latvijas cilvēks - skolotājs, ugunsdzēsējs, policists, mazais, lielais uzņēmējs, zemnieks, pensionārs, jaunie vecāki, ikviens -, starp kuriem nabadzības riskam Latvijā ir pakļauti piektdaļa jeb gandrīz pusmiljons mūsu iedzīvotāju, kuriem jādzīvo no rokas mutē un katru... un kuru ienākumi knapi spēj segt ikdienas izdevumus.»

ŠUVAJEVS - PAR SPRĪDĪTI

ANDRIS ŠUVAJEVS, «PROGRESĪVIE»:

«Galu galā arī Sprīdītis saprata, ka nekur nav tik labi kā mājās. Atceramies, ka Sprīdītis savā ceļā nebija viens un arī viņam palīdzēja šī nerakstītā vienošanās, ka grūtajos mirkļos būs pieejams pienācīgs atbalsts - burvju ieroči. Ja Sprīdītim palīdzēja svilpīte un sprunguliņš, tad mūsu sabiedrības ceļam ir vajadzīgi reāli ieguldījumi izglītībā un veselības aprūpē. Cīņai pret reālās pasaules sīkstuļiem un lutaušiem, kas ir ārstējamas slimības, nabadzība, vardarbība, sociālās mobilitātes iespēju un zināšanu trūkums - šī vajadzība gadiem ilgi ir bijusi skaidra gan nozaru pārstāvjiem un viņu partneriem nevalstiskajā sektorā, gan ārvalstu novērotājiem, gan pašiem Saeimas deputātiem. Tomēr es nedomāju, ka Sprīdīša stāsts beigtos tik laimīgi, ja uz viņa palīdzības lūgumu Vēja māte atbildētu: «Atvaino, Sprīdīt, sprunguliņu tev nevaram dot, to neparedz mūsu strukturālais deficīts.»

Es nezinu, cik augsta ir sabiedrības uzticība Vēja mātei, bet es zinu, ka iepriekšējā sasaukumā, 2021. gadā, parlamentam uzticējās viena piektā daļa no valsts iedzīvotājiem, un, vērtējot pirmo lielo jaunās valdības kopdarbu, es neredzu pamatu šī zemā līmeņa pieaugumam.»

ROSĻIKOVA GANDRĪZ KOMPLIMENTS

ALEKSEJS ROSĻIKOVS, «STABILITĀTEI!»:

«Manā skatījumā, ka «Apvienotajam sarakstam», kurš baltajos kreklos ir slīpējis Latvijas ceļus visu priekšvēlēšanu aģitācijas laiku, vajadzētu būt kaut nedaudz neērti. Jūs solījāt pārmaiņas, kurām pat es gribēju ticēt, goda vārds, ja es nebūtu gājis uz politiku, es būtu atbalstījis jūsu sarakstu. Jūs tik smuki, gudri visu runājāt, ka es noticēju. Es noticēju Smiltēna kungam... Tāda augsta auguma vīrs tāds, nu, ar pieredzi no Rīgas domes sola pārmaiņas. Rezultāta atkal nav.»

JENCĪTIS SKAIDRO

MĀRCIS JENCĪTIS, «LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ»:

«Budžets no oriģinālvārda - no senromāņu valodas - nozīmē ‘maks, soma, naudas maiss’. Vispārīgā nozīmē tas ir ieņēmumu un izdevumu plāns noteiktam laika posmam. Ja no maka naudu vairāk izņem nekā papildina, tad pēc laika tas būs tukšs. Ja makā atrodošās monētas sakārto stabiņos un pēc tam atņem no vienas kaudzītes, bet pieliek otrā, tad naudas vairāk nepaliek. To sauc par sliktu pārvaldību.»

KRIŠTOPANS SALĪDZINA KARIŅU AR PUTINU

VILIS KRIŠTOPANS, «LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ»:

«Noklausījos Krišjāņa Kariņa runu. (..) Jūs tieši tā kā Putins sūdzaties... 20 pāri gadus ir pie varas un sūdzas par deviņdesmito gadu oligarhiem, kuri izputinājuši visu valsti.»

Avots: Latvijas Republikas 14. Saeimas

ziemas sesijas devītā (ārkārtas) sēde 2023. gada 17. februārī

Svarīgākais