Jā, tiešām: kas ir astrolabija (arī – astrolabs) un kur to var apskatīt? Astrolabija ir garuma un platuma grādu noteikšanai paredzēta ierīce. Kā skaidrots datorvārdnīcā «www.letonika.lv», astrolabija ir teodolīta sencis – vēsturisks astronomijas instruments Saules un spožāko zvaigžņu stāvokļa noteikšanai attiecībā pret Zemi jebkuram laika momentam.
No grieķu valodas «astrolabus» nozīme ir pat ļoti poētiska un intriģējoša - tāds kā zvaigžņu ķērājs («astron» - zvaigzne + «labē» - satveršana). Līdz 18. gadsimtam šo instrumentu lietoja debesu spīdekļu stāvokļa noteikšanai, vēlāk - ģeodēziskajos mērījumos. Arī Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ēku rotā astrolabija, tādējādi apliecinot, ka tur vērojami zinātnes sasniegumi. Tā arī ir, jo muzeja pirmsākumos tā ēkās bija izvietotas pilsētas un tā laika nozīmīgākās zinātnisko biedrību kolekcijas.
Šādu mērierīci no Zviedrijas muzeja nozaga rūdīts garnadzis un drīz pēc tam izdarīja pašnāvību. Astrolabijas tīkotājs bija Anderss Buriuss, kurš piesavinājies ne vienu vien vēsturisku vērtību, kopumā vairāku miljonu dolāru vērtībā. Astrolabiju viņš nozaga 1999. gadā, to atrada 2013. gadā. Garnadzis neilgi pēc tam izdarīja pašnāvību. Tolaik instrumenta vērtība tika lēsta ap 400 000 dolāru (aptuveni 365 000 eiro).
Kur var apskatīt astrolabiju? Rīgā, uz Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ēkas zelmiņa jeb jumtgales.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ir vecākais publiskais muzejs Latvijā un Baltijā, kā arī viens no vecākajiem Eiropā. Astrolabija to rotā kopš 1779. gada, kad Pilsētas kases kolēģija piekrita, ka topošās bibliotēkas jaunbūves dienvidu zelminim Rīgas Doma ansambļa austrumu spārnā no dzelzs tiek izgatavota «pasaules lode» ar diametru 3,5 pēdas, ar ažūru puslodes formas grozu (diametrs 4 pēdas) un lietiem metāla balstiem. Īstenotajā variantā lieto balstu nav - lodes grozs stiprināts uz postamenta. «Pasaules lodes» centrā esošajam stienim jeb rādītājam izgatavots jauns bultas gals un «spārniņi», atjaunots lodes zeltījums, veikta pamatnes svina profilu attīrīšana un šuvojuma pārlodēšana, lasāms Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (tagad - Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde) izdevumā «Restaurētie kultūras pieminekļi Latvijā 2016» (teksta autors arhitekts Pēteris Blūms, izmantojot SIA «Arhitektoniskās izpētes grupa» materiālus).
