arrow_downwardAntra Gabre / Autori

Ir dažādi paņēmieni, kā raksturot cilvēku, paskatoties uz matu sakārtojumu. Mēdzam taču teikt: tam nu gan ir lauvas krēpes –, vai ne? Un izrādās, ka šā cilvēka horoskopā tik tiešām Lauvas zvaigznājam ir noteicošā loma. Esam ievērojuši, ka vienam patīk gari mati, otram – īsa un akurāta frizūra. Kāda dāma iecienījusi lokas, bet cita maina matu krāsu vairākas reizes gadā. Viena nez kāpēc izvēlas ilgstoši būt blondīne, cita – pēkšņi pārkrāso galvas rotu zilgani melnā vai spilgti zaļā krāsā. Kur nu vēl tās, kuras labprātīgi izvēlas zēngalviņu… Un ir gana daudz vīriešu, kuri savus garos matus sien astītē vai sapin bizīti. 

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes. 

Dažas no šīm vietām ir apvītas ar noslēpumiem un leģendām, kas nodotas no paaudzes paaudzei, citas ir daudz jaunākas. Taču katra no tām ir ar savu kolorīto pagātni un spēj uzdzīt šermuļus. Tik un tā cilvēki turp dodas, jo grib redzēt to, ko ik dienu nebūt nevēlētos skatīt acu priekšā, un piedzīvot nebijušas izjūtas. «National Geographic» piedāvā uzzināt interesantus faktus par pasaules spocīgākajām pilsētām un citām vietām. 

Detektīvseriāli ir viens no populārākajiem un iemīļotākajiem televīzijas žanriem, jo skatītājiem patīk vērot, kā harismātiskie un gudrie tiesībsargājošo iestāžu darbinieki nieka 40 minūšu laikā atklāj šausminošus noziegumus.  

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.  

Šampētera mežā Rīgā ir Latvijas Tautas frontes dibināšanai veltīts piemiņas akmens. Vietējie iedzīvotāji pie tā pieraduši un nelauza prātus par to, kāpēc tieši tur novietota piemiņas zīme. Taisnību sakot, par šo akmeni un tā autoru vai autoriem nav daudz informācijas.  

Latviešu lidotāja Herbera Cukura meita Antinea Doloresa Cukurs-Risoto glabā vairākas fotogrāfijas, kuras neparastā veidā vieno tautastērps. Gandrīz katrai no tām ir atšķirīgs stāsts, tomēr Antineas Doloresas atmiņas atkal un atkal atgriežas pie pirmsākuma: Latvijas un patriotisma. No Latvijas viņa kopā ar ģimeni aizbrauca 10 gadu vecumā, līdzi paņemot sauju dzimtenes zemes. Meitenei tas bija nozīmīgāk nekā lelles un kleitas. Viņas mamma un tētis uzskatīja, ka līdzi jāņem tautastērpi un Latvijas karogs, kaut tas koferos aizņēma daudz vietas. «Mans tēvs bija patriots, mammai tautastērps bija svētums,» nepiekāpīgi uzsver Antinea Doloresa. Un tikai tagad viņa izstāsta par vēl kādu tikšanos Brazīlijā – ar Anatoliju Gorbunovu.

Kad vēl, ja ne gada sākumā atkal apcerēt iespējamā pasaules gada kārtējo datumu. Jau sazin cik daudz pareģotu zemeslodes bojāejas datumu esam pārdzīvojuši, un, skat, joprojām Zeme nes sevi un mūs, bet izplatījumā grozās dažādi debess ķermeņi. Tieši tā, kā fiziķim, astronomam un matemātiķim Galilejam Galileo piedēvētajā frāzē «Un tomēr viņa griežas!» par to, ka Zeme turpina riņķot ap Sauli. Turpina jau arī.

Publicējam numeroloģijas ekspertes Inetas Ventnieces-Krīgeres redzējumu saistībā ar karu Ukrainā.

Šā gada latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā ir 10 jauni latviešu, lībiešu, latīņu un senģermāņu cilmes personvārdi, bet paplašinātajā vārdadienu sarakstā – 14 jauni dažādas cilmes personvārdi un 25 personvārdi, kuriem jāveicina precīzs latgaliešu personvārdu izrunas variantu lietojums gan latgaliešu rakstu valodā, gan mūsdienu latviešu literārajā valodā.

«Atkal klāt jauns gads un domājam par jauniem plāniem, labāku dzīvi un pārmaiņām, kas mūs varētu ietekmēt, un ceram, ka gads būs veiksmīgāks nekā iepriekšējais. Ļaujamies nezināmajam,» saka numeroloģijas eksperte Ineta Ventniece-Krīgere.

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.  

Kādi bijām un esam Latvijā.

Mēdz sacīt, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Pavārgrāmatu autori jau izsenis ne tikai piedāvāja ēdienu receptes, bet arī izglītoja lasītājus par dažādu produktu uzturvērtību.

Jau gada pirmajā žurnāla numurā rakstījām par jauniem personvārdiem, kas iekļuvuši kalendārā. Latvijas iedzīvotāji, šķiet, ir nepārspējami jaunu personvārdu izgudrotāji un lietotāji.

Kāpēc lai kaķim nebūtu savas ielas? Rīgā – ir. Neliela gan, tikai 0,41 kilometru gara, toties suņu vārdā nav nodēvēta neviena iela, pat ne visīsākā.

Jā, »Vakara Ziņu« lappusēs atgriežas Saeimas saruniņas. Turpmāk varēsiet sekot līdzi parlamentāriešu runas un domu pērlēm. Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes! 

Gada aukstajā sezonā mūsu platuma grādos cilvēka organismam nepieciešama īpaša aizsardzība un papildu enerģija. To var iegūt, sabalansējot uzturu un nodrošinot sevi ar pareizo «degvielu». Aukstais un tumšais laiks ietekmē organismu: bieži vien kļūstam mazkustīgāki, vairāk laika pavadām siltās iekštelpās. Ja esam mazāk fiziski aktīvi, vielmaiņa palēninās.

Šobrīd Eiropas Savienībā ir reģistrētas 925 aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, tostarp Latvijas produkti «Rucavas baltais sviests» un «Carnikavas nēģi». Nu tiem pievienojušies arī «Salacgrīvas nēģi». Eiropas Komisijas regula par Salacgrīvas nēģu iekļaušanu reģistrā stājusies spēkā pērnā gada 12. decembrī.

Par Kazaņu dzirdēts sakām – skaista pilsēta. Gados senāki ļaudis atceras Kazaņas universitāti – tās slava padomju laikos bija tāda, ka reklāmu nevajadzēja. Kazaņa ir ļoti mainījusies, un, zināmā mērā pateicoties tūristiem, pilsētā tiek saglabāts senais tautiskais kolorīts. Tā ir pilsēta, kurā kulta celtņu eklektika ir redzama vienuviet – baltais Kremlis, mošejas ar slaidiem minaretiem, pareizticīgo dievnamu apzeltītie kupoli. Ir jauni augstceltņu mikrorajoni un veci raibi krāsoti koka namiņi.

Reti kurš vairs atceras, ka pirms 15 vai 16 gadiem Rīgas mēram Aivaram Aksenokam piederēja iecere iegrožot erotiku un pornogrāfiju pilsētas ielās un naktsklubos. Protams, tolaik bija citi apstākļi un uzskati par to, kas piedien Latvijas galvaspilsētas tēlam. Taisnību sakot, tad nebija ne vēsts no citas diskusijas, piemēram, cik pieļaujams ir kailu ķermeņu atveidojums pilsētvidē.

2018. gadā pētījumu aģentūra SKDS aptaujāja Latvijas iedzīvotājus, cik lielā mērā viņi tic horoskopiem un dievam, bet vēl divus gadus agrāk tika uzdots jautājums, vai cilvēki tic pēcnāves dzīvei. Tolaik tika secināts, ka Latvijas iedzīvotāju ticība pēcnāves dzīvei ir augstākā Baltijas valstīs. Toties 2021.gadā Čehijā veiktās aptaujas rezultāti apliecināja, ka čehi vairāk tic citplanētiešiem nekā dievam.