Kad vēl, ja ne gada sākumā atkal apcerēt iespējamā pasaules gada kārtējo datumu. Jau sazin cik daudz pareģotu zemeslodes bojāejas datumu esam pārdzīvojuši, un, skat, joprojām Zeme nes sevi un mūs, bet izplatījumā grozās dažādi debess ķermeņi. Tieši tā, kā fiziķim, astronomam un matemātiķim Galilejam Galileo piedēvētajā frāzē «Un tomēr viņa griežas!» par to, ka Zeme turpina riņķot ap Sauli. Turpina jau arī.
Pirms aptuveni 10 gadiem parādījās kārtējais iespējamā pasaules gala precīzais datums un laiks - piektdiena, 2029. gada 13. aprīlis, pulksten 4.36 pēc Griničas laika, kad asteroīds Apofiss šķērsos Mēness orbītu un tuvosies Zemei. Jā, piektdiena un 13. datums aizvien ir sliktu ziņu un māņticības klasika... Tātad - kas mūs gaidīs. Piecdesmit miljonus tonnu smagais debess ķermenis ar diametru 320 metru un ar 65 000 atombumbu enerģijas lādiņu trauksies uz Zemi ar ātrumu 45 000 kilometru stundā. Tomēr vēlāk šī prognoze tika nomainīta uz 2036. gada 13. aprīli, kas gan, vismaz pagaidām, nemazina iespēju, ka potenciāli bīstamais Apofiss aizjoņos pavisam tuvu planētai Zeme - nieka 30 000 kilometru attālumā.
2012. gadā parādījās informācija, ka Krievijas zinātnieki plāno nosūtīt uz Apofisu tonnu smagu tā saukto gravitācijas traktoru, kas pētīs šā kosmiskā ķermeņa sastāvu un mēģinās izmainīt asteroīda orbītu tā, lai novērstu pat mazāko sadursmes iespēju. Misijai uz Apofisu vajadzēja notikt jau 2020. gadā.
Žurnālā «Praktiskā Astroloģija» 2017. gada oktobrī publicēta Egitas Bērziņas saruna ar astronomu un astrologu Juri Kauliņu. Viņš sacīja: «Atmosfēra kalpo kā zemeslodes vairogs. Ieejot atmosfērā, meteorīti izšķīst, izkūst vai iztvaiko. Pirms gadiem 20, kad meteorīti vēl netika monitorēti, mēs par tiem neko nezinājām, tāpēc dzīvojām mierīgi. Deviņdesmitajos gados nejauši atklāja, ka Zemei varētu pietuvoties kāds liels objekts. Šis fakts aktualizēja globālas katastrofas tēmu, tāpēc tika radītas vairākas Holivudas filmas par pasaules bojāeju, piemēram, «Armagedons». Deviņdesmito gadu nogalē NASA radīja Zemei tuvo objektu meklēšanas programmu, kurā tika iesaistīti vairāki teleskopi. Mērķis ir atrast lielākos objektus, tādus, kas ir vismaz okeāna lainera lielumā - 300 metru diametrā. Objekta, ar kuru tiek saistīta dinozauru izmiršana, diametrs bija 10 kilometri, tāpēc tā trieciens bija katastrofisks. Ja kaut kas līdzīgs apdraudētu zemeslodi, mēs zinātu.»
Par Apofisa sadursmi ar Zemi, kas varētu notikt 2029. gadā, Kauliņš izteicās - sākotnējie aprēķini patiešām liecināja, ka sadursme varētu notikt. Tomēr vēlākie pētījumi iezīmēja optimistiskāku ainu - asteroīds ar kārtas numuru 99 942 aizies garām zemeslodei, bet pēc kāda laika pietuvosies, tāpēc to varēs saskatīt ar neapbruņotu aci.
Pirms dažiem gadiem parādījās informācija, ka zinātnieki nākuši klajā ar jaunu paziņojumu, kad ir gaidāms pasaules gals, vēsta britu medijs «Daily Express». Astronomi lēš, ka pasaules gals ir gaidāms tad, kad Mēness attālināsies pārāk tālu no Zemes. Ik gadu Mēness no Zemes attālinoties par 3,78 centimetriem. Kad attālums kļūs pārāk liels, Zeme var kļūt nestabila, un šis process ietekmēs gan gravitāciju, gan laika apstākļus. Pēkšņi naktīs kļūs ļoti auksts, bet dienās neizturami karsts.
Zinātnieki vēl neprognozē, pēc cik ilga laika konkrēti varētu pienākt pasaules gals, viņi mierinoši norādījuši, ka tas nebūs tuvākā miljarda gadu laikā.
Starp citu, nesen - 2016. gada 29. jūlijā - pārdzīvojām kārtējo solīto kosmisko bojāeju. Visvairāk dažādu brīdinājumu un pareģojumu tika izplatīts 20. un 21. gadsimta mijā, turklāt atklājās, ka baidītāji īsti nezināja, kad svinēt Milleniumu - 1999. un 2000. gada mijā vai 2000. un 2001. gada mijā. Tolaik pasaules galu iztulkoja kā datoru nespēju pielāgoties jaunai laika skaitīšanai, kad pirmajā vietā ir nevis cipari 1 un 9, bet 2 un vairākas nulles. Ar ko mūs gadsimtu mijā baidīja? Ja «nobruktu» internets, tad iestātos vispārējs haoss teju visās jomās, jo datorizēts ir gandrīz katrs cilvēka solis un darbība.
2016. gadā pasaules galu sludināja apvienība «End Times Prophecy», kas pēta Bībeles tekstus, vēsturiskus notikumus un zīmes no Visuma. Tās mājaslapā pareģotajā apokalipses gadā lasītāju sagaidīja citāti no Bībeles un frāze, ka dzīvnieki un putni mirst, gaiss ir saindēts un ļaudīm jāaizdomājas par bojāeju.
Pirms 2016. gada 29. jūlija tikām biedēti ar stāstiem par to, ka Zemes magnētiskie poli apmainīsies vietām, tāpēc gaidāmas milzu nelaimes un pastarā diena. Būtu pajautājuši zinātniekiem, nevajadzētu izplatīt tik dramatiskus paziņojumus. Polu pārvietošanās ir notikusi ļoti senā pagātnē, bet arī tad ne vienā dienā.
Kur ir grēku plūdi?
Arī 2015. gadā pasaules gala fanus biedēja un baidīja, ka TĀ stunda ir pienākusi, bet visi noliktie datumi pagāja, un uz planētas būtiskas izmaiņas nenotika. Viens no it kā bīstamākajiem datumiem bija 2015. gada 28. septembris. Latvijā tajā dienā varēja vērot pilnu Mēness aptumsumu, tas arī viss. Amerikas mācītājs Džons Hagī, kuram labpatīk šausmināt savus sekotājus, ar pilno Mēness aptumsumu 28. septembrī saistīja planētas galu, un tas turklāt esot ierakstīts Svētajos Rakstos. Pasaules gals ir prognozēts jau simtiem reižu, un itin bieži ar atsaucēm uz Bībeli. Starp citu, pat bīskaps Hilarijs 4. gadsimtā neesot spējis turēties pretim vilinājumam pareģot pilnīgu iznīcību, kam zemeslodi vajadzēja aizmēzt jau 365. gadā, bet nekā. Neveicās arī viņa sekotājiem, kuri pasaules galu pārcēla uz vairākiem citiem gadiem. Pat Romas pāvests Inocents III pareģojis, ka pasaules gals nākšot 1284. gadā.
Vēl skaļāki biedinājumi nekā 2015. gadā atskanēja pirms 2012. gada 21. decembra. Tad tika gaidītas maiju kalendāra beigas, par kuru pirms šā datuma ļoti daudzi pasaules iedzīvotāji pat dzirdējuši nebija. Vai, beidzoties vienam kalendāram, jāpazūd visai civilizācijai? Nē, toties interpretiem bija darba pilnas rokas.
Arī 2014. gada 22. februārī tika sludināta kārtējā apokalipse, kad vajadzēja notikt skandināvu dievu kaujai Ragnarokam. Piemēram, šogad liela daļa sauszemes tikšot applūdināta, jo Grenlandes ledāji izkusīšot. Tie, protams, kūst, bet pakāpeniski.
Pastāv īpaši uzturētas interneta vietnes, kurās tiek stāstīts par noslēpumainiem debess ķermeņiem Nibiru un Nemezīdu, kuru misija ir iznīcināt Zemi. Paskatoties uz sevi spogulī, konstatēsim, ka esam dzīvs pierādījums faktam, ka par vairāk nekā desmit gadiem esam pārdzīvojuši noslēpumainās planētas Nibiru it kā radītās problēmas. Šā gadsimta sākumā Nibiru vajadzēja atnest zemiešiem kārtējo pastardienu. Izsmeļošāk par Nibiru un tās pravietotājiem var izlasīt vietnē http://home.lu.lv/~shmeld/pasgals.html. Astronoms Ivars Šmelds šā interesantā stāsta nobeigumā mierina, ka Zemes iedzīvotājiem apokalipse nedraud vēl 15 miljonus gadu. Šmelds raksta - lai arī planēta Nibiru nav bijusi ieraugāma nevienā teleskopā, ažiotāža turpinās, un acīmredzamais fakts, ka Nibiru vienkārši nav, pastardienas sludinātājus nemaz neietekmē.
Pirms vairākiem gadsimtiem Anglijā dzīvojošais fiziķis, astronoms un matemātiķis Aizeks Ņūtons esot rakstījis arī par globālām prognozēm, un viņš civilizācijai atvēlējis laiku līdz 2060. gadam. Šādu pieļāvumu viņš izteicis 18. gadsimta sākumā. Pirms dažiem gadiem gan aktīvi tika rakstīts, ka Ņūtons par planētas bojāejas gadu nosaucis 2020. gadu.
Aprēķinos viņš izmantojis matemātiskas formulas un pasaulei nozīmīgus notikumus, arī Bībeli. Lai pētītu apokalipses iespēju, Ņūtons esot sarakstījis ap 4500 lappušu un šim darbam veltījis 50 mūža gadu. Ņūtons ir viens no ietekmīgākajiem cilvēkiem pasaules vēsturē, tāpēc arī pret viņa apokaliptisko interesi daudzi izturas ar pietāti. Kaut arī Ņūtona zinātnisko atklājumu un darbu dēļ Baznīca pret viņu siltas jūtas neloloja, Ņūtons bija ticīgs un uzskatīja, ka Dievs devis inerci notikumiem Visumā.
Par dažādu sektu vadoņu sludināto pastardienu rakstīts daudz. Viens no tiem bija amerikāņu sludinātājs, radio dīdžejs, pēc izglītības būvinženieris Herolds Kempings, kurš kļuva bēdīgi slavens ar to, ka vismaz trīs reizes pareģoja pasaules galu. Kempings 1958. gadā nodibināja neatkarīgu kristīgo baznīcu, kas iztērēja miljoniem dolāru, brīdinot sabiedrību par pastardienas atnākšanu 2011. gada 21. maijā. Kempings izveidoja vairāk nekā 100 radiostaciju, kur sludināja Kristus otro atnākšanu. Ne reizi gan tas nenotika, līdz 2012. gadā Kempings atvainojās saviem sekotājiem. Viņš nomira, tā arī nesagaidījis savu pareģojumu piepildīšanos.
Pirms vairākiem gadiem »Vakara Ziņas« vaicāja psiholoģei Marijai Ābeltiņai, kāpēc ik pa laikam parādās informācija par pasaules galu un kāpēc cilvēki bīstas no apokalipses un tic tai.
«Domāju, ka katrā cilvēkā pastāv nāves vai eksistenciālie draudi, tie ir nekontrolējami. Tā ir trauksme, kas pavada visu mūžu. Ir bijuši pētījumi par elektrošoku. Kad cilvēki zina, ka tūlīt sekos elektrošoks, viņiem samazinās trauksme un pazūd bažas. Arī te ir līdzīgi - cilvēki fokusējas uz gatavošanos pasaules galam un iegūst pretējo reakciju. Standarta reakcija uz pasaules galu ir bailes, tās izveidojas evolūcijas gaitā,» sacīja Marija Ābeltiņa. «Ir cilvēki, kas romantizē pasaules bojāeju. Pienāks pasaules gals, mana ģimene izdzīvos, viss būs skaists un zaļš, un varēs pieņemt vienkāršus lēmumus.
Traumatiska pieredze var atstāt dažāda dziļuma rētas cilvēka domāšanas stāvoklī un personībā. Piemēram, negatīvas lietas un informācija tiek uztverta kā patiesāka. Ja dzīvē ir noticis daudz negatīvā, tad ticību pasaules galam neuztver kā neracionālu rīcību. Pēc traumatiskas pieredzes pārņem bezspēcības izjūta. Ja cilvēks ko tādu ir piedzīvojis un dzird par pasaules galu, tad viņš var teikt: es taču to teicu, es zināju. Tas var palielināt interesi par pasaules bojāeju.
Latvijā ir izplatīta maģiskā domāšana - lietām piedēvē iemeslu. Ja neesam trenēti meklēt komplicētus iemeslus, tad cilvēks domā - izdarīšu rituālu, visiem būs vai nu labi, vai slikti. Tad pasaules gala idejai ir laba augsne. Tas nav attiecināms uz visiem cilvēkiem. Pārsvarā pasaules galu atbalsta tie, kas tam tic, jo, ja neviens neticētu, tad kāda jēga būtu par to rakstīt. Savukārt ar šo ziņu dalās tie, kuri ir nobijušies.»
Par to, cik liela nozīme ir zināšanām, liecina notikumi 1780. gada 19. maijā ASV ziemeļrietumos. Reģions ietinās biezā miglā, kas daudziem ļāva noticēt, ka pasaules gals jau iestājies. Tie gan bija tikai dūmi, jo apkārtnē dega meži. Divdesmitā gadsimta sākumā sabiedrību satrauca zinātnieku atklājums, ka komētu astes satur indīgu gāzi. Kad kļuva zināms, ka Zeme varētu šķērsot Haleja komētas asti, sākas panika. Pat tad, kad cilvēkiem izskaidroja, ka gāze, ko satur komēta, nevar izkļūt cauri atmosfērai un apdraudēt dzīvību uz Zemes, daudziem labpatika uzskatīt, ka pasaule aizies bojā.
