VAKARA ZIŅAS. Herbera Cukura meita Antinea Doloresa Cukurs-Risoto glabā vairākas unikālās fotogrāfijas
Latviešu lidotāja Herbera Cukura meita Antinea Doloresa Cukurs-Risoto glabā vairākas fotogrāfijas, kuras neparastā veidā vieno tautastērps. Gandrīz katrai no tām ir atšķirīgs stāsts, tomēr Antineas Doloresas atmiņas atkal un atkal atgriežas pie pirmsākuma: Latvijas un patriotisma. No Latvijas viņa kopā ar ģimeni aizbrauca 10 gadu vecumā, līdzi paņemot sauju dzimtenes zemes. Meitenei tas bija nozīmīgāk nekā lelles un kleitas. Viņas mamma un tētis uzskatīja, ka līdzi jāņem tautastērpi un Latvijas karogs, kaut tas koferos aizņēma daudz vietas. «Mans tēvs bija patriots, mammai tautastērps bija svētums,» nepiekāpīgi uzsver Antinea Doloresa. Un tikai tagad viņa izstāsta par vēl kādu tikšanos Brazīlijā – ar Anatoliju Gorbunovu.
Pirms dažiem gadiem Antinea Doloresa atgriezās dzimtenē no Brazīlijas, bet pirms tam - 2015. gada septembrī - dāvināja Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam tautastērpu, kopā 12 priekšmetu, katru precīzi aprakstītu. Antinea Doloresa atceras, ka tētis Herberts Cukurs tautastērpus viņai un mammai Mildai pircis Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Tur viņam apgalvots, ka tautastērpi ir vairāk nekā 100 gadu veci. «Dārgi samaksāja,» bērnības atmiņas šķetina Cukura meita un nespēj noticēt Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vērtējumam, ka viņas dāvātais tautastērps ir datējams tikai ar 19. gadsimta beigām. 1936. gadā pēc sava lidojuma uz Japānu tēvs dāvinājis meitai Nīcas tautastērpu, bet sievai - Bārtas tautastērpu, kas atstāts glabāšanā Antineas Doloresas jaunākajam brālim Herbertam Jānim Cukuram. Māte un meita tautastērpus vilkušas Latviešu biedrības pasākumos Brazīlijā. Antinea Doloresa savu tautastērpu uzvilkusi reti. Viņa vēlējās, lai tas paliek Latvijā un ir apskatāms daudziem cilvēkiem, ne tikai viņas ģimenei un dzimtai.
Viena no reizēm, kad Herberta Cukura iegādātais Nīcas tautastērps uzmirdzēja plašāk, bija 1992. gadā, kad Latvijas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs viesojās Risoto mājās Brazīlijā. Antinea Doloresa atceras - vizīte bijusi negaidīta. Viņa viesus uzņēmusi tēta pirktajā tautastērpā un joprojām ar cieņu izsakās par to, cik neuzkrītoši un pat kautrīgi izturējies Gorbunovs, ko vienkāršības labad aizvien dēvē par Latvijas prezidentu.
Anatolijs Gorbunovs bija pirmais Latvijas Republikas valsts vadītājs pēc neatkarības atjaunošanas, un kā prezidentu viņu uztvēra Brazīlijā dzīvojošie latvieši - viņiem šķita sarežģīti oficiālie amata nosaukumi.
Antineas Doloresas dēls Rudolfu Alberts Risoto, kurš strādāja avīzē, gribēja intervēt Gorbunovu. Viņš vēlējās tikai interviju, bet... uz to ieradās vairāki politiķi un personas, kas viņus pavadīja. Pateicoties Antineas Doloresas dēlam, toreiz Gorbunovs tika īpaši izcelts starp citiem notikuma dalībniekiem. Latvijas vārds izskanēja, pateicoties vienas ģimenes iniciatīvai. Kas notika 1992. gadā Brazīlijā? Atgādināsim Gorbunova sacīto «Latvijas Vēstnesim»: «ANO valstu galotņu konference Rio 1992. gadā bija viens no pirmajiem pasaules nozīmes notikumiem, kurā Latvija piedalījās pēc neatkarības atgūšanas. Man bija tas gods vadīt Latvijas delegāciju šajā konferencē. Tas bija laiks, kad Latvijā jau bija sākusies pāreja uz tirgus ekonomikas saimniekošanas principiem, un tas mums deva iespēju likt ilgtspējīgas attīstības ideju pašā valsts tautsaimniecības pārmaiņu pamatā.»