Kādi bijām un esam Latvijā.
* Padomju Savienības iekšējās migrācijas rezultātā 1989. gadā Latvijā bija tikai 52 procenti latviešu, krievu īpatsvars bija 34 procenti, ebreju - 0,9 procenti, vāciešu - 0,1 procents.
* 2021. gada sākumā latviešu īpatsvars pieaudzis līdz 62,7 procentiem, krievu - samazinājies līdz 24,5 procentiem un ebreju īpatsvars bija vairs tikai 0,2 procenti, kamēr vāciešu - 0,1 procents.
* No 1989. gada līdz 2020. gadam, sarūkot Latvijas iedzīvotāju skaitam, samazinājās arī visu lielāko tautību iedzīvotāju skaits. Latviešu skaits samazinājās par 200 000, krievu - 442 000, baltkrievu - 61 000, ukraiņu - 50 000, poļu - 23 000, ebreju - 18 000 un lietuviešu - 13 000, taču par 38 000 pieauga dažādu citu tautību iedzīvotāju skaits.
* No 1989. gada līdz 2020. gadam piedzima 475 000, bet nomira 571 000 latviešu, tādējādi latviešu skaits dabiskās kustības rezultātā samazinājās par 96 000, bet migrācijas dēļ - par 104 000. Otras lielākās tautības - krievu - skaits dabiskās kustības rezultātā saruka par 162 000 - no tiem piedzima 151 000, bet nomira 313 000 -, bet migrācijas dēļ - par 280 000.
*2011. gadā, kad iedzīvotāji paši varēja norādīt savu tautību tautas skaitīšanā, tika fiksēti 250 lībiešu, lai gan pēc administratīvajiem datiem Latvijā tādu bija 174. 2021. gadā uz administratīvajiem datiem balstītajā tautas skaitīšanā tika reģistrēti vien 160 lībiešu.
* 2021. gadā 70 procenti no visiem bērniem un jauniešiem vecumā līdz 24 gadiem bija latvieši. Citu Latvijas lielāko pamattautību - krievi, baltkrievi, ukraiņi, poļi, lietuvieši, romi, ebreji - iedzīvotāju skaitā šīs vecuma grupas īpatsvars svārstās no 6 līdz 16 procentiem.
* Starp pilsētām Valmiera ir vienīgā, kurā latviešu īpatsvars pārsniedz 80 procentus - 2021. gada sākumā bija 85,3 procenti. Aiz Valmieras krietni atpaliek Jēkabpils - 63 procenti, Jelgava - 61,7 procenti, Ventspils - 59,7 procenti, Liepāja - 59,2 procenti un Jūrmala - 52,8 procenti.
* Mazāk nekā puse latviešu dzīvo Rēzeknē un Rīgā - ap 47 procentiem. Daugavpilī tikai gandrīz katrs piektais iedzīvotājs ir latviešu tautības. Vienlaikus pilsētās latviešu skaitam ir tendence palielināties.
* No novadiem vislatviskākie ir Alsungas, Lubānas un Dundagas novads, kur latviešu ir vairāk nekā 95 procenti. * Piecos novados latviešu īpatsvars ir mazāks nekā puse: Zilupes novadā ir 25 procenti latviešu, Daugavpils - 35,1 procents, Olaines - 46,5 procenti, Krāslavas - 46,8 procenti un Salaspils novadā - 49,6 procenti.
* 2021. gadā Latvijā dzīvoja vairāk nekā 165 tautību iedzīvotāji.
Avots: ziņu aģentūra LETA un Centrālās statistikas pārvaldes 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas galvenie rezultāti