VAKARA ZIŅAS. Stīvena Hokinga biedējošās prognozes cilvēcei 

Ģeniālais fiziķis un fizikas teorētiķis Stīvens Hokings, kurš nomira 76 gadu vecumā 2018. gada 14. martā, ne reizi vien biedējis ar savām prognozēm. Hokings ieteicis raudzīties nākotnē bez lieka optimisma: cilvēces izredzes nomirt palielinās. Vēl joprojām viņa pesimistiskie un biedējošie nākotnes scenāriji pievērš īpašu uzmanību, vēsta Igaunijas interneta portāls «postimees.ee». Atšķirībā no daudziem pareģotājiem Hokings piedāvājis nopietnu teorētisku pamatojumu. Viņš runājis par to, ko nevarēja zinātniski atspēkot.

Liktenīga katastrofa

Stīvens Hokings teicis, ka cilvēce ir «sen nolemta» - jautājums tikai, kad Zemē ietrieksies nākamais asteroīds, kas iznīcinās mūsdienu civilizāciju, kā tas jau ir noticis, vai arī notiks līdzīga katastrofa. Viņš mudinājis aktīvi pētīt kosmosu un Visumu, lai sagatavotos iespējamai katastrofai nākotnē un atrastu glābšanas ceļus. Zinātnieks norādījis, ka fizikas likumi garantē, ka mēs «esam pakļauti draudiem tikt iznīcinātiem». Un varbūtība, ka tuvāko tūkstoš vai desmit tūkstošu gadu laikā ar Zemi notiks katastrofa, ir «gandrīz droša».

Kļūsim par citplanētiešu vergiem

2010. gada filmā «Into the Universe with Stephen Hawking» izskanējusī zinātnieka pozīcija - ja uz Zemes ieradīsies citplanētieši, tad rezultāts «var būt līdzīgs tam, kas notika pēc Kolumba ierašanās Amerikā» - daudziem zinātniekiem lika nopietni aizdomāties. Vēlāk Hokings vairākas reizes atgriezies pie tēmas par iespējamiem citplanētiešu draudiem, aicinot atbrīvoties no pārmērīga optimisma par iespējamu tikšanos ar citu planētu iemītniekiem. Pēc zinātnieka domām, iespējamība, ka citplanētieši izrādīsies klejotāji, kas vēlas iekarot teritorijas, «raujoties» pa Visumu un meklējot jaunus resursus, ir daudz lielāka nekā tā, ka viņi būs laipni un draudzīgi, kā daudzi iedomājas.

Cilvēce izmirs no karstuma

Savas dzīves pēdējos gados Stīvens Hokings par galveno draudu cilvēcei uzskatīja klimatu. Viņš mudināja nepriecāties par negaidīti siltajām bezsniega ziemām, tajās zinātnieks saskatīja tuvojošās kataklizmas - globālās sasilšanas - vēstnešus. Tāpat kā lielākā daļa klimata speciālistu, viņš atzīmēja, ka briesmas gaidāmas ne tikai no dabas, bet arī no cilvēku rīcības: rūpnieciskā revolūcija ir kļuvusi par spēcīgu procesa katalizatoru. Prognoze, ko Hokings izteica intervijā BBC savas 75. dzimšanas dienas priekšvakarā, izklausījās pavisam biedējoši: klimats uz Zemes var kļūt tāds pats kā uz Veneras - ar 250 grādu temperatūru un skābo lietu.

Supercilvēki pret cilvēkiem

Stīvens Hokings pieļāvis, ka nākotnē izveidosies supercilvēku paaudze. Līdz ar to radīsies nopietnas politiskās problēmas un konflikti, arī starp vienkāršajiem un pilnveidotajiem cilvēkiem.

Pirms dažiem gadiem savā pēdējā grāmatā viņš rakstīja: «Esmu pārliecināts, ka šī gadsimta laikā cilvēki atklās iespēju, kā modificēt savas intelektuālās spējas, kā arī instinktus, piemēram, agresiju. Iespējams, notiks mēģinājumi uzlabot cilvēka īpašības, piemēram, atmiņu, imunitāti, dzīves ilgumu.» Pēc zinātnieka teiktā, tāds scenārijs būs bīstams cilvēkiem, kas nespēs atļauties modernizāciju ģenētiskajā līmenī.

Ceļosim laikā

Mazāk biedējošs, drīzāk intriģējošs bijis Hokinga paziņojums, ka cilvēka ceļojumi laikā ir iespējami. Viņš gan norādījis, ka varēsim nokļūt nākotnē, bet ne pagātnē. Viņš ir bijis visai kategorisks, norādot, ka teorija, kas runā par «caurumiem» laiktelpā, caur kuriem iespējams nonākt pagātnē, ir pretrunā zinātnes pamatiem.

Londonas iknedēļas izdevumā «Sunday Times» zinātnieks izklāstījis, ka būtu vajadzīgs ļoti ātrs kosmosa kuģis, kurš spēs attīstīt 98 % no gaismas ātruma. «No brīža, kad kosmosa kuģis startētu no Zemes, paietu seši gadi, līdz tas attīstītu nepieciešamo ātrumu. Rezultātā tajā mainītos laika ritējums - cilvēkiem uz klāja laika ritējums palēninātos: viena diennakts uz kuģa būtu ekvivalenta gadam uz Zemes,» pirms vairākiem gadiem Hokingu citējusi aģentūra «ITAR-TASS».

Šāda lidaparāta radīšana ar laiku var kļūt aktuāla, jo var nākties ceļot tālāk par Saules sistēmu, lai saglabātu cilvēci.

Zinātnieks piebildis, ka agrāk centies izvairīties no tik skaļiem paziņojumiem, bet nav izturējis: «Pasaules zinātne runas par ceļošanu laikā vērtēja kā ķecerību, un arī es centos atturēties no šāda veida izteikumiem, lai mani neuzskatītu par dīvaini. Tomēr šobrīd vairs nevēlos būt pārlieku piesardzīgs.»