Saeimas Sociālo un darba lietu komisija februārī vērtēs iespējamos grozījumus Darba likumā, kas paredz iespēju par virsstundu darbu maksāt uz pusi mazāk, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu.
Patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100 procentu apmērā. Likuma grozījumus, kas paredz virsstundu apmaksu ne mazāku par 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes, ja ir noslēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu, 2018. gada 1. novembrī pieņēma iepriekšējais parlamenta sasaukums. Taču pērnā gada 9. novembrī Valsts prezidents Raimonds Vējonis Saeimai nodeva otrreizējai caurlūkošanai grozījumu Darba likumā, norādot, ka, «mēģinot sekmēt vienas vai atsevišķu tautsaimniecības nozaru iznākšanu no ēnu ekonomikas, nav pietiekami izvērtēti riski saistībā ar šā regulējuma taisnīgu piemērošanu citās nozarēs».
Atbilstoši Darba likumam nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50 procentu nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apmērs ir vairāk nekā 50 procentu no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem. Nozares ģenerālvienošanās primāri vērsta uz nozares nodarbināto tiesisko interešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu, taču vienlaikus uzskatāma par vienu no efektīvākajiem instrumentiem attiecīgās nozares sakārtošanai, attīstībai un konkurences veicināšanai, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanai, norāda likumprojekta autori.
Par jauno virsstundu apmaksas kārtību bija vienojušies arī sociālie partneri - darba devēju un darba ņēmēju pārstāvošās organizācijas.
R. Vējonis atzinīgi novērtēja Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības un Ministru kabineta paveikto, lai mazinātu ēnu ekonomiku un plašāk iedzīvinātu Darba likumā paredzētās iespējas slēgt nozares ģenerālvienošanās.
«Valstij ar likumu jāgarantē taisnīgas iespējas visiem. Apkarojot ēnu ekonomiku vienā nozarē, nedrīkstam nelabvēlīgākā situācijā nostādīt citas nozares darba devējus un darbiniekus,» uzsvēra prezidents.
Tomēr Saeimas pieņemtie grozījumi Darba likumā, pēc R. Vējoņa domām, vērtējami kā fragmentāri un nepietiekami izstrādāti. «Nevar tikt atbalstīts regulējums, kas potenciāli no ēnu ekonomikas iznākošus uzņēmumus nostāda privileģētā situācijā iepretim tiem uzņēmumiem, kuri jau šobrīd godprātīgi maksā nodokļus un piedalās kopēju sabiedrības vajadzību finansēšanā,» norādīja prezidents.
Likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai lūdzis tiesībsargs, LTRK, Ārvalstu investoru padome un Bērnu slimnīcas bērnu ķirurgu arodbiedrība.