\\Autori

Ilze Šteinfelde

Vakar, 6:15
Diferencēta minimālā alga, alternatīvo nodokļu režīmu mazināšana, kā arī mantojuma un dāvinājuma nodokļa ieviešana ir tikai daži no jaunākajā Ēnu ekonomikas konferencē izskanējušiem priekšlikumiem, kā mazināt ēnu ekonomiku un veicināt godīgu nodokļu nomaksu.
 
17.mai
Starp Baltijas valstu galvaspilsētām bagātākā (tas ir, ar lielāko IKP uz iedzīvotāju) ir Viļņa. Pirms četriem gadiem tā apdzina Tallinu un ar katru gadu palielinājusi ienākumu plaisu ar Rīgu. Šodien Viļņa ir par trešdaļu bagātāka nekā Rīga, kamēr vēl gadsimta sākumā abu pilsētu ienākumu līmenis bijis līdzvērtīgs, liecina Latvijas Bankas aprēķini.
 
16.mai
Aprīlī pārtikas cenu kāpums bija augstākais pēdējo 20 gadu laikā. Eksperti ir vienisprātis, ka pārtikas cenu kāpums nebūt nav apstājies.
 
14.mai
Covid-19 krīze premjera Krišjāņa Kariņa un 13 valdības ministru ienākumus nav mazinājusi. Gluži otrādi – visu ministru atalgojums pērn, salīdzinot ar 2020. gadu, ir pieaudzis. Lielākajai daļai ministru tas ļāvis palielināt uzkrājumus bankas kontos, bet trīs ministri iegādājušies pat jaunu nekustamo īpašumu, liecina Ministru prezidenta un 13 ministru Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas.
 
13.mai
Tā kā, sākot ar maiju, vairs nav spēkā virkne iepriekšējo atbalsta pasākumu energoresursu cenu kompensēšanai, daļai iedzīvotāju jārēķinās, ka jūnija rēķins par maijā patērēto elektrību varētu būt lielāks nekā iepriekš, pat ja elektroenerģija nav tērēta vairāk.
 
2.mai
Pirms pusotra mēneša Ministru prezidents Krišjānis Kariņš savā ikgadējā uzrunā Saeimas sēdē sacīja, ka no maija pensionāri un maznodrošinātie Latvijas iedzīvotāji varētu saņemt pabalstu, kas kompensētu straujo cenu kāpumu.
 
26.apr
Latvijā pēdējos gados ir ieviesta virkne nodokļu izmaiņu, kam vajadzēja samazināt darbaspēka nodokļu slogu. Vai uzņēmējiem taisnība, ka Latvijā joprojām ir augstākais darbaspēka nodokļu slogs Baltijā?
 
25.apr
Ministru kabineta 22. marta sēdē ne premjeram Krišjānim Kariņam, ne ministriem neradās jautājumi par 3,2 miljoniem eiro, ko Veselības ministrija prasīja, lai segtu Covid-19 intensīvās terapijas gultu uzturēšanu decembrī. Ņemot vērā ārkārtīgi dārgās šo gultu izveides izmaksas, “Neatkarīgajai” gan radās jautājumi par šo gultu uzturēšanas izmaksām decembrī.
 
20.apr
“Vietās ar labu dzīves kvalitāti cilvēku kļūst vairāk. Jo labāki dzīves apstākļi, jo ilgāk cilvēki dzīvo un labprātāk rada pēcnācējus. Cilvēki tiecas uz vietām, kas piedāvā perspektīvas, bet no mazāk cerīgām – brauc prom,” uzsver Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Viņš uzskata, ka nauda, kuru visjēdzīgāk būtu bijis ieguldīt dzīves kvalitātes uzlabošanai pilsētā jau dzīvojošajiem, tiek aizlaista Rīgas fasādes meikapa atsvaidzināšanai, nevis lietas uzlabotas pēc būtības.
 
19.apr
Neraugoties uz straujo vidējās algas kāpumu pērn, Latvijā strādājošie joprojām tiek atalgoti pieticīgāk nekā kaimiņvalstīs nodarbinātie. Izglītības nozares darbinieki pašlaik saņem vien 80% no vidējās algas valstī, savukārt Igaunijā pedagogiem plāno maksāt pat 120% no vidējās algas.
 
16.apr
Latvija piedzīvo straujāko cenu kāpumu pēdējā desmitgadē. Vēl straujāks cenu kāpums Latvijā bija fiksēts vien 2007.–2008. gada krīzē.
 
15.apr
Lieldienu gaidās tapa želejas olas. Ideja šāda: tukšās olu čaumalās iepilda dārzeņus un desu (sāļajā variantā) un augļus vai ogas (saldajā variantā). Tos aplej ar buljonu (sāļajā variantā) vai sulu (saldajā variantā), kurā izšķīdināts želantīns. Kad želeja sastingusi, čaumas noloba. Lūk, kas mums sanāca.
 
15.apr
In 2018, the US publication Mother Jones reported that Russian President Vladimir Putin's daughters, at the time very much out of the public eye, had secret bank accounts in Latvia. The Financial and Capital Market Commission (FCMC) stresses that neither then nor now do Putin's daughters have bank accounts in Latvia.
 
15.apr
2018. gadā ASV izdevums “Mother Jones” vēstīja, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina meitām, tobrīd ļoti sargātām no sabiedrības acīm, esot slepeni banku konti Latvijā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) uzsver, ka ne toreiz, ne tagad Putina meitām banku kontu Latvijā neesot.
 
13.apr
Martā lielāko auditorijas pieaugumu gan kopējās statistikas topā, gan apmeklējumā no mobilajām ierīcēm sasniedzis portāls nra.lv, liecina starptautiskā interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma “Gemius” publicētais Latvijas interneta lietotāju visvairāk apmeklēto vietņu TOP 20.
 
13.apr
The nra.lv portal has achieved the largest audience growth in March, both in the overall statistics and in mobile traffic, according to the top 20 most visited websites by Latvian internet users published by the international internet research and technology company Gemius.
 
11.apr
Latvia is experiencing its sharpest price rise in a decade. Even steeper price rises in Latvia were recorded only during the 2007-2008 crisis.
 
5.apr
2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, lauksaimniecības cenu indekss palielinājās par 16,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Vienlaikus pārtikas iegādei tiek tērēts vien par 0,9% vairāk nekā iepriekš. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji ir centušies iepirkties pārdomātāk un izvēlēties lētākus produktus.
 
4.apr
Latvijā pērn reģistrēti 32 800 noziedzīgu nodarījumu, to vidū 60 slepkavību, 88 izvarošanas, 257 laupīšanas, 1 persona novesta līdz pašnāvībai un citi noziegumi, liecina Centrālās statistikas pārvades (CSP) apkopotā informācija.
 
1.apr
Latvijas uzņēmēju noskaņojums jeb uzņēmējdarbības konfidences rādītājs, ko ik mēnesi mēra Centrālā statistikas pārvalde (CSP), iezīmē drūmu ainu – 2022. gada martā šis rādītājs samazinājies gan būvniecībā, gan apstrādes rūpniecībā un arī pakalpojumu sektorā. Vienīgā nozare, kura martā jutās optimistiski noskaņota, bija mazumtirdzniecība, jo īpaši – degvielas tirgotāji.
 
31.mar
Stājoties spēkā prasībai par biodegvielas īpatsvara pieaugumu dīzeļdegvielā, tās cena kāps aptuveni par 10 līdz 12 centiem litrā. Valdošie politiskie spēki līdz šim noraidījuši visus priekšlikumus mazināt nodokļu slogu degvielai, lai apturētu cenu kāpumu.
 
31.mar
Tā kā saskaņā ar Veselības ministrijas (VM) secināto Latvijā ir novērojama strauja Covid-19 saslimstības rādītāju samazināšanās, valdība nolēma ar 1. aprīli atcelt teju visus epidemioloģiskās drošības pasākumus.
 

Komentētākie