Turcijas zemestrīci prognozēja trīs dienas iepriekš. To ignorēja. Kāpēc tā?

© Scanpix/Zumapress

Nīderlandes pētnieks Frenks Hogerbēts postošo zemestrīci Turcijā un Sīrijā prognozēja trīs dienas pirms tam, kad tā nogalināja tūkstošiem cilvēku. Vai, ieklausoties šajā prognozē, būtu bijis iespējams sagatavoties gaidāmajai katastrofai, lai nepieļautu cilvēku upurus?

Frenks Hogerbēts, pētnieks no Nīderlandes, 3. februārī publiski brīdināja par iespējamu zemestrīci Turcijā un Sīrijā: “Agri vai vēlu šajā reģionā (Turcijā, Jordānijā, Sīrijā, Libānā) notiks aptuveni 7,5 magnitūdas stipra zemestrīce.” Šis viņa ieraksts mikroblogošanas vietnē “Twitter” tobrīd palika pilnīgi bez jebkādas ievērības.

Ekrānuzņēmums/twitter

Taču trīs dienas vēlāk viņa prognoze piepildījās - 6. februāra naktī Turciju un Sīriju skāra 7,8 magnitūdas stipra zemestrīce, spēcīgākā pēdējās tūkstošgades laikā šajā vietā, nogalinot tūkstošiem cilvēku. Līdz vakardienas vakaram bija apstiprināta vairāk nekā 7200 cilvēku bojāeja zemestrīcēs Turcijā un Sīrijā. Daļa iedzīvotāju skaitās pazuduši, un daudzi ir guvuši ievainojumus. Pasaules veselības organizācija lēš, ka visā Turcijā un Sīrijā zemestrīces postījumiem ir pakļauti aptuveni 23 miljoni cilvēku, tajā skaitā aptuveni viens miljons bērnu, vēsta BBC. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans sacīja, ka tā ir valsts smagākā katastrofa vairāku pēdējo gadu desmitu laikā.

Latviete izdzīvoja zemestrīcē, atrodoties epicentrā

6. februāra rītā, uzzinājis par notikušo zemestrīci, pētnieks Frenks Hogerbēts tviterī ierakstīja, ka viņš no sirds jūt līdzi visiem, kurus skārusi zemestrīce, un reizē brīdināja par pēcgrūdieniem. Arī šīs prognozes piepildījās. Zemestrīcei sekoja desmitiem pēcgrūdienu. Viens no šiem pēcgrūdieniem, kas notika aptuveni deviņas stundas pēc sākotnējās zemestrīces, bija gandrīz tikpat spēcīgs kā pirmais grūdiens. (Pēcgrūdiena stiprums bija 7,5 magnitūdas.) Pēc ASV Ģeoloģijas dienesta datiem, 6. februārī kopumā Turcijā reģistrētas vairāk nekā 60 zemestrīces, kuru stiprums pārsniedza 2,5 balles. “Reģions, kurā notika 6. februāra zemestrīce, ir seismiski aktīvs,” pirmdien ziņoja ASV Ģeoloģijas dienests.

Zemestrīce satricināja Turciju un Sīriju agrā pirmdienas rītā, kamēr lielākā daļa cilvēku saldi gulēja. Arī latviete Anete Griķe, kura atradās zemestrīces epicentrā Gaziantepas pilsētā. Par laimi, māja, kurā viņa dzīvoja, izturēja gan zemestrīci, gan arī spēcīgo pēcgrūdienu. Tagad daudzi uzdodot jautājumu, vai bija iespējams sagatavoties gaidāmajai katastrofai, lai nepieļautu cilvēku upurus.

Drošāk bija atrasties pēc 2000. gada būvētajās ēkās

Turcijā arī iepriekš ir bijušas zemestrīces. Lielākas zemestrīces notiek retāk, bet joprojām ir regulāra parādība. Pagājušā gada novembrī Turcija cieta 5,9 magnitūdu zemestrīcē. Savukārt 2020. gadā Egejas jūru starp Turciju un Grieķiju satricināja 7,0 magnitūdu zemestrīce.

Turcija 2000. gadā pārskatīja daudzus savus būvnormatīvus, lai pasargātu ēkas no sabrukšanas zemestrīču gadījumā. Taču daudzām vecākām ēkām nekas netika darīts, lai tās stiprinātu, un tieši tās lielākoties sabruka pirmdienas zemestrīcē, vēsta VOX.

“Zemestrīcē sabrukušās ēkas lielākoties ir būvētas pirms 2000. gada,” intervijā sacīja Stambulas Zemestrīču pētniecības institūta profesors Mustafa Erdiks.

Būvnormatīvus pārskatījušas arī vairākas citas zemestrīcēm biežāk pakļautās valstis. Piemēram, Japānā regulāri tiek atjaunināti būvnormatīvi. Tas tiek darīts, lai padarītu ēkas pēc iespējas zemestrīču izturīgākas. Pārskatītie standarti daļēji ir veicinājuši Japānas būvniecības uzplaukumu, neskatoties uz iedzīvotāju skaita samazināšanos, raksta VOX.

Arī Meksika ir paaugstinājusi prasības jaunu ēku būvniecībai. Likumi, kas tika pieņemti pēc 1985. gada zemestrīces, prasīja celtniekiem ņemt vērā vairākas stingras prasības.

Tāpat Irāna ir izgājusi cauri vairākām nacionālo būvniecības standartu versijām, un Aļaska gadiem ilgi ir strādājusi pie zemestrīču postījumu mazināšanas stratēģijas un reaģēšanas plāna zemestrīču gadījumā.

“Taču prasības ne vienmēr tiek izpildītas. Turklāt jaunie noteikumi attiecas tikai uz jaunām ēkām,” norāda VOX.

Lielākais risks ciest zemestrīcē ir valstīm, kurās sen nav bijušas nopietnas zemestrīces, tāpēc tās nav gatavojušās šādām dabas katastrofām.

Zemestrīču prognozēšanā pētnieki piesardzīgi

Zinātniekiem ir laba izpratne par to, kurās vietās varētu notikt zemestrīces. Izmantojot vēsturiskos ierakstus un ģeoloģiskos mērījumus, iespējams prognozēt potenciālos seismiski karstos punktus. Taču zinātnieki joprojām nevar precīzi pateikt, kad tieši notiks zemestrīce.

"Daudzi seismologi daudzus gadu desmitus ir strādājuši pie šīs problēmas, bet joprojām nevar prognozēt zemestrīces īstermiņā,” medijam sacīja Stenforda universitātes profesors Gregs Beroza.

Pēc viņa teiktā, zemestrīču prognozēšanai būtu nepieciešami augstas izšķirtspējas mērījumi dziļi pazemē, kas būtu jāveic gadu desmitiem, ja ne ilgāk. Un tad ar šiem datiem vajadzētu veikt sarežģītas datorsimulācijas. Un pat tad būtu maz ticams, ka izdotos noteikt zemestrīces laiku ar precizitāti līdz stundai.

2012. gadā sešiem itāļu zinātniekiem tika piespriests sešu gadu cietumsods par to, ka viņi 2009. gadā apgalvoja, ka lielas zemestrīces risks Itālijas pilsētā L'Akvila ir zems. Sešas dienas pēc šī paziņojuma notika liela zemestrīce, kurā gāja bojā 309 cilvēki.

Arī Latvijā iespējama spēcīga zemestrīce

Latvijā Zemes garozā tektonisko lūzumu ir relatīvi daudz, piemēram, Liepājas-Rīgas-Pleskavas tektoniskā zona šķērso Latvijas teritoriju virzienā no dienvidaustrumiem uz ziemeļaustrumiem no Liepājas līdz Valmierai un turpinās uz austrumiem Pleskavas virzienā Tomēr zemestrīces var rasties tikai tad, ja lūzumi ir tektoniski aktīvi. Tādējādi, lai gan Latvijā eksistē relatīvi maza seismiskā aktivitāte, tomēr ir iespējamas arī spēcīgas zemestrīces, teikts Valsts civilās aizsardzības plānā. Pamatieži ir pārklāti ar biezu kvartāra nogulumu slāni, un ievērojamu daļu nogulumiežu veido irdeni un ūdens piesātināti nogulumieži. Satricinājumi šādas zemestrīces epicentrā var sasniegt 6-6,5 balles pēc EMS-98 skalas. Zemestrīču cilmvietas parasti saistītas ar aktīviem tektoniskiem lūzumiem. Latvijas teritorijā tektoniskie lūzumi eksistē, bet to aktivitāte nav daudz pētīta.

Latvijas vispārējās seismiskās rajonēšanas karte (Avots: Pārskats "Latvijas un Baltijas austrumu reģiona seismoloģiskais monitorings par 2018. gadu", LVĢMC 2019) / Ekrānšāviņš

“Pamatojoties uz Latvijas seismiskās bīstamības pētījumu rezultātiem, ir pamats uzskatīt par ticamu zemestrīces rašanās scenāriju ar ne mazāk kā 5,2 magnitūdām pēc Rihtera skalas. Šāda stipruma zemestrīces var izraisīt ēku sienu bojājumus, plaisas, zemes nogruvumus, spēcīgas vibrācijas, dažādu objektu krišanu,” norādīts Valsts civilās aizsardzības plānā.

Kā mierinājums izskan Valsts civilās aizsardzības plānā prognozētais, ka, tā kā Baltijas reģionā eksistē relatīvi maza seismiskā aktivitāte, Latvijā zemestrīces apdraudējums novērtēts ar ļoti zemu varbūtību un ļoti zemām sekām.

Pasaulē

Eiropas demokrātisko valstu iedzīvotāji jau ilgāku laiku pauž sašutumu Krievijas pilsoņiem, tostarp uz Rietumiem emigrējušajiem kara pretiniekiem, par to, kādēļ no vēlēšanām uz vēlēšanām tiek pārvēlēts Vladimirs Putins un viņa partijas “Vienotā Krievija” biedri, kuri, kļūstot par deputātiem, akli apstiprina visas prezidenta iniciatīvas.

Svarīgākais