VAKARA ZIŅAS. Kukulis ārstam - norma Latvijā?

 
©Oksana Džadana/ F64

Diskusijas par to, vai un kādā apmērā būtu vēlams pateikties ārstiem par labi paveiktu darbu, šķiet, palēnām zaudē savu aktualitāti. Ir daudz privāto klīniku, kur par medicīniskajiem pakalpojumiem jāmaksā ievērojamas summas, līdz ar to doma, ka vēl kaut kas būtu jādāvina ārstam, droši vien lielam vairumam pacientu nav pat prātā. Taču ne vienmēr tā ir bijis.

Pateicība par labi paveiktu darbu, piemēram, sekmīgu ārstēšanu, salīdzināma ar koku, kam ir divi gali. No vienas puses, tā darba veicējam rada prieku un varbūt pat gandarījumu, taču, no otras puses, var sagādāt lielas problēmas. Latvijā ir mediķi, kuriem viņu pacientu labprātīgi pasniegta pateicība sagādājusi lielas galvassāpes. Jauno un sociāli aktīvo ārstu ienākšana Latvijas medicīnā ir mainījusi attieksmi pret tā dēvētajām pateicībām. Vismaz gribētos ticēt un cerēt, ka tā ir. Jo tas ir pazemojoši abām pusēm.

Nopeļ avīzē

Žurnāla lasītāji 1. jūlija numurā varēja iepazīties ar ķirurģes un uroloģes Irmas Valijas Bertas Kantsones dzīvesstāstu. Viens no viņas labajiem darbiem bija kādas jaunas meitenes Skaidrītes Aivares (dzimusi Freimane) izskološana par ārsti. Kaut arī abas nevienoja radniecīgas saites, studiju laikā Skaidrīte mājojusi Kantsones dzīvoklī. Pēc Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultātes absolvēšanas 1950. gadā viņa sāka darba gaitas kā neiroloģe Aizputes slimnīcā un poliklīnikā. Smalkāk papētot ārstes biogrāfiju, no mūsdienu viedokļa atklājas kāds gluži neticams fakts. 1963. gadā Skaidrīte Aivare tiesāta ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem par it kā kukuļu ņemšanu. Kāpēc it kā? Tāpēc, ka nevienam no saviem pacientiem to nebija prasījusi.

Par šo gadījumu vēstīts padomju Latvijas žurnālistikas veterānes Ārijas Klimkānes publikācijā «Slava un patiesība» (laikraksts «Cīņa», Nr. 17; 20.01.1963.). «Tiesas zālē sēdošajiem klausītājiem kļuva neveikli, kad lieciniece Ausma Lapiņa stāstīja, ka Aivare pieņēmusi kā «pateicību» par ārstēšanu slimnīcā viņas dotos 10 rubļus. Tikpat daudz Lidija Grasmane iespiedusi ārstei saujā, kad tā pēc viņas lūguma konsultējusi Grasmanes slimo māti. (..) Šie un vēl daudzi citi liecinieki liecināja: «Devu… paņēma…» «Devu… paņēma…» Daudzas devējas bija jau vecas lauku māmiņas. - Nē, daktere naudu neprasīja, - viņas teica. Bet ko viņa sacīja, kad jūs devāt? - «Nevajagot jau»…, bet tomēr pieņēmusi. Bet reizēm pateikusi gluži vienkārši - paldies!» Lasot Klimkānes rakstu, šķiet, to gatavojusi nevis žurnāliste, bet taisnās tiesas soģe. Vai arī cilvēks, kuram beidzot radusies iespēja paspodrināt paša spalvas. «Negribas ticēt, ka Skaidrītei Aiverei nebija derdzīga pirmā, kabatā iebāztā, saburzītā naudas zīme. Bet otrā vairs nešķita tik uzbāzīga. Un tad nāca trešā…»

Skauģu iniciēta paraugprāva

Varētu jautāt, kāpēc tā notika, ka dakterei Aivarei bija jāsēžas uz apsūdzēto sola? Palasot vietnē «www.periodika.lv» citus rakstus, piemēram, par Aivares panākumiem ne tikai kā Aizputē iecienītai ārstei, bet arī kā pašdarbības teātra kolektīva dalībniecei, uzminēt atbildi nav grūti. Kāds pasūdzējās. Kāds, kuram skauda, ka par Aivari katru gadu raksta vietējā prese un slavē viņas nopelnus gan kā mediķei, gan pašdarbības teātra aktrisei.

Kāds bija rezultāts? Uzklausīja sūdzētāju, citiem par biedinājumu sarīkoja paraugprāvu un kārtīgi papostīja talantīgas ārstes dzīvi.

Kukuļus deva un dod

Pirms 20 gadiem pateicība ārstam aploksnes vai dārga dzēriena veidā Latvijā bija drīzāk norma nekā izņēmums. Lai gan joprojām Latvijā korupcijas līmenis medicīnas un izglītības jomā ir augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), tas 20 gadu laikā ir samazinājies. Pērn, kā liecināja starptautiskās organizācijas «Transparency International» ziņojums «Global Corruption Barometer - EU 2021», pēdējo 12 mēnešu laikā aptuveni 10 % Latvijas iedzīvotāju ir devuši kukuli kādā ārstniecības iestādē.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka vidēji 6 % ES iedzīvotāju, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā ir saskārušies ar valsts sniegtiem pakalpojumiem (medicīnu, izglītību, policiju, tiesu, sociālo apdrošināšanu, personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu), maksājuši kukuli, lai saņemtu medicīnas pakalpojumus, savukārt 29 % izmantojuši personiskos kontaktus. Tā kā ne visiem valsts iedzīvotājiem pēdējā gada laikā ir bijusi vajadzība izmantot šos valsts pakalpojumus, tad īstenībā, iespējams, kukuļošanas līmenis ir augstāks, nekā atklāj pētījums.

Visaugstākais korupcijas līmenis medicīnas nozarē starp ES valstīm ir Rumānijā un Bulgārijā, kur attiecīgi 22 % un 19 % iedzīvotāju devuši kukuli pēdējo 12 mēnešu laikā. Savukārt Čehijā, Portugālē un Ungārijā tikt laikus pie ārsta ir lielākas cerības, ja ir personiski kontakti. To, ka medicīnas pakalpojumus izdevies saņemt, pateicoties tieši šim aspektam, atzina 54 % aptaujāto Čehijā, 46 % Portugālē un 41 % Ungārijā.

Baltijas valstīs situācija ir mērenāka. Aptuveni 19 % aptaujāto Lietuvas iedzīvotāju atzinās, ka maksājuši «pa virsu», lai saņemtu medicīnas aprūpi, un 25 % izmantojuši pazīšanos. Igaunijā šādā darbībā atzinās attiecīgi 2 % un 12 % aptaujāto. Latvijā medicīnas iestādēs strādājošiem speciālistiem kukuli devuši 10 %aptaujāto iedzīvotāju, bet 30 % izmantojuši personiskos kontaktus.

Vien pieminēsim, ka 2005. gadā veikts pētījums atklāja - Eiropā tika uzskatīts, ka nelegālie maksājumi veselības aprūpē ir no 3 % līdz 10 % no tās budžeta.

Pateicības ārstiem iet mazumā

Vēl pirms 20 gadiem «pateicība» ārstam bija izplatīta prakse. Latvijas Universitātes Baltijas studiju centra 2002. gadā veiktā aptauja liecināja, ka līdz 70 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju bija gatavi veikt nelegālos maksājumus ārstniecības iestādēs. 50 % respondentu neatzina, ka kukulis ārstam (naudas izteiksmē) būtu uzskatāms par korupciju. 45 % uzskatīja, ka maksa ārstam ir normāla pateicība, 14 % atbildēja, ka ārstiem papildus jāmaksā, jo viņiem ir zemas algas, un 6 % cerēja, ka tādējādi viņiem tiks pievērsta lielāka uzmanība. 62 % respondentu atbildēja, ka nekad neziņotu par ārstu, kurš prasījis samaksāt papildus valsts vai iestādes noteiktajam. 56 % aptaujāto bija gatavi maksāt, lai nebūtu jāgaida rindā uz ārstniecības pakalpojumu. 50 % uzskatīja, ka korupcija veselības aprūpē pēdējos trijos gados būtiski pieaugusi.

Lai gan pēdējos 20 gados kukuļošana veselības nozarē mazinās, Latvijas rādītājs 2020. gadā bija divas reizes augstāks nekā ES vidējais rādītājs (5 %), liecina Eiropas Komisijas publicētie Eirobarometra pētījuma dati par korupciju ES dalībvalstīs. 2020. gadā veikts pētījums atklāj, ka katrs desmitais Latvijas aptaujātais, kurš pēdējo 12 mēnešu laikā apmeklējis valsts veselības aprūpes speciālistu, papildus oficiālajam maksājumam ir devis papildu samaksu vai vērtīgu dāvanu medicīnas māsai vai ārstam vai arī ziedojis slimnīcai apmaiņā pret aprūpes pakalpojumiem.

Visjaunāko laiku vēsture liecina, ka koruptīvi pārkāpumi notikuši (un notiek?) saistībā ar vakcinēšanos pret Covid-19 ārpus rindas un Latvijā noteiktās kārtības.

Pārmetumi Zatleram un Auderam

Laiks atcerēties, ka 2007. gadā, kad par Valsts prezidentu kļuva toreizējais Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētājs, ārsts Valdis Zatlers, viņš saņēma pārmetumus par kukuļu pieņemšanu. Tiesa, tos dēvēja korektāk - par pateicībām. Zatlers jau neslēpa, ka savā ārsta praksē pieņēmis naudu aploksnē kā papildu samaksu par paveikto darbu. Taču uzsvēra, ka pieprasījis kukuli viņš nekad neesot. Ja deva, tad ņēma. Tieši tik vienkārši. Mūsu korupcijas apkarotāji pieklājīgi konstatēja, ka pacientu sniegtā informācija liecinājusi - visos traumatoloģijas slimnīcā nostrādātajos gados tikai divos gadījumos Zatleram dāvināta nauda, citos - ziedi, saldumi, alkohols, pašu pacientu veidotie darbi, un neviens no aptaujātajiem nav liecinājis, ka Zatlers pirms vai pēc veiktās operācijas būtu prasījis papildu samaksu par operācijas veikšanu. Sniegt paskaidrojumus piekrita 377 pacienti.

Taču lieliskais ķirurgs, bijušais veselības ministrs Āris Auders rēķinus ar dzīvi noslēdza 55 gadu vecumā. Viņa mūžu sabojāja kādas pacientes sūdzība par dubulti saņemtu atlīdzību par operācijām 2002. gadā. Kā bija, kā nebija, bet Auders padevās, kaut arī bija ieguvis doktora grādu, aizstāvot disertāciju par trīszaru nerva mikroķirurģiju, mācījies ASV Kalifornijas universitātes Sandjego medicīnas skolā, ieguvis ASV sertifikātu pēcdiploma apmācībā neiroķirurģijā un Bernes universitātes sertifikātu Šveicē. Viņš bija Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas mugurkaula ķirurģijas centra vadītājs. Uzreiz tika paķerts un dažādi apspēlēts viņa sacītais par paša zelta rokām unikālu operāciju veikšanai. Auders nebija pārspīlēja savu talantu - 2000. gadā viņš pirmais Latvijā implantēja pacientam mugurkaula starpskriemeļa disku. Bet dzīve izvērtās citādi - viņa ķirurga talants tika norakts.

Kā sodīti kukuļņēmēji

Varam izstāstīt, lai būtu priekšstats par noziegumu un sodu, un sabiedrības attieksmi. 2007. gadā par kukuļa prasīšanu Jelgavas slimnīcas otolaringologam tika piespriestas 100 stundas piespiedu darba. Viņš kādam pacientam bija pieprasījis 100 latu par deguna dobuma operāciju. 2018. gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs bija lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret kādu ārstu, kurš bija pieņēmis «pateicību» 800 eiro apmērā.

Pirms vairākiem gadiem Latviju pāršalca tā sauktā Bērnu slimnīcas kukuļošanas lieta, kurā apsūdzētajiem piespriesti apjomīgi naudas sodi, nosacīta brīvības atņemšana, kā arī piespiedu darbs. Tiesa, šajā gadījumā kukuļošanas lieta bija saistīta ar iepirkumiem, nevis ar pacientu vai to piederīgo «pateicības» maksājumiem.