arrow_downwardIlze Šteinfelde / Autori

Vasara nav iedomājama bez saldējuma. Šogad saldo prieku nedaudz rūgtāku padarījušas saldējuma cenas. Salīdzinot ar pagājušā gada maiju, cenas šim aukstajam kārumam augušas par 22,4 procentiem, liecina CSP dati.

Rīgas skolās katastrofāli trūkt pedagogu. Pārslodzes un izdegšanas dēļ darbu pamet skolotāji, kuri to normālā situācijā nekad nebūtu darījuši. Rīgas skolu direktori atklātā vēstulē vērsušies pie valsts augstākajām amatpersonām un politiķiem, lūdzot veikt konkrētus pasākumus un sniegt atbalstu.

Cenu kāpums maijā Latvijā bijis viens no straujākajiem šajā gadsimtā. Ekonomisti atceras, ka vien pāris mēnešus 2008. gadā cenu kāpums bijis lielāks nekā pašreiz. Iespējams, jūnijā tiks pārsniegts arī 2008. gada “rekords”.

Lai gan dzērienu iepakojuma depozīta sistēma Latvijā darbojas jau četrus mēnešus, joprojām daļa Latvijas veiklos iegādāto dzērienu pudeļu taromātos netiek pieņemtas. Ir pat gadījumi, kad tiek iekasēta depozīta maksa, bet iztukšoto pudeli nodot nevar.

Plānots, ka Nacionālā veselības dienesta (NVD) Vakcinācijas projekta nodaļa savu darbību turpina līdz 2022. gada 30. jūnijam, “Neatkarīgajai” sacīja Nacionālā veselības dienesta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga. Tas nozīmē, ka šī struktūra nu strādā pēdējās nedēļas.

Aizkrauklē par siltumu no jūnija būs jāmaksā divas reizes vairāk nekā līdz šim. Apkures tarifs pieaugs arī Baložos un Dobelē. Savukārt Rīgā un Madonā no jūnija dārgāka ir ūdensapgāde un kanalizācija.

Digitālais laikraksts “Neatkarīgā” un portāls NRA pagājušās nedēļas nogalē piedzīvoja vērienīgāko kiberuzbrukumu portāla pastāvēšanas vēsturē. Uzbrukuma mērķis bija pārtraukt “Neatkarīgās” un nra.lv darbību, lai nedotu iespēju interesentiem lasīt laikraksta un portāla saturu.

The digital newspaper Neatkarīgā and the NRA portal last weekend experienced the largest cyber-attack in the history of the portal. The aim of the attack was to disrupt the operations of Neatkarīgā and nra.lv in order to prevent people from reading the content of the newspaper and the portal.

Saeima vakar apstiprināja divus jaunus ministrus – par iekšlietu ministru kļuvis Kristaps Eklons, kas līdz šim ieņēma Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieka amatu. Savukārt ekonomikas ministra amatā apstiprināta Ilze Indriksone, kas līdz šim bija Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāre.

Valsts kontroles (VK) ministriju un centrālo valsts iestāžu revīzijā šogad konstatēts rekordliels kļūdu apjoms – tas vismaz četras reizes pārsniedza ierasto, naudas izteiksmē gandrīz sasniedzot miljardu eiro. Atzinumus ar iebildēm saņēmušas divas ministrijas – Kultūras ministrija (KM) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Diferencēta minimālā alga, alternatīvo nodokļu režīmu mazināšana, kā arī mantojuma un dāvinājuma nodokļa ieviešana ir tikai daži no jaunākajā Ēnu ekonomikas konferencē izskanējušiem priekšlikumiem, kā mazināt ēnu ekonomiku un veicināt godīgu nodokļu nomaksu.

Starp Baltijas valstu galvaspilsētām bagātākā (tas ir, ar lielāko IKP uz iedzīvotāju) ir Viļņa. Pirms četriem gadiem tā apdzina Tallinu un ar katru gadu palielinājusi ienākumu plaisu ar Rīgu. Šodien Viļņa ir par trešdaļu bagātāka nekā Rīga, kamēr vēl gadsimta sākumā abu pilsētu ienākumu līmenis bijis līdzvērtīgs, liecina Latvijas Bankas aprēķini.

Aprīlī pārtikas cenu kāpums bija augstākais pēdējo 20 gadu laikā. Eksperti ir vienisprātis, ka pārtikas cenu kāpums nebūt nav apstājies.

Covid-19 krīze premjera Krišjāņa Kariņa un 13 valdības ministru ienākumus nav mazinājusi. Gluži otrādi – visu ministru atalgojums pērn, salīdzinot ar 2020. gadu, ir pieaudzis. Lielākajai daļai ministru tas ļāvis palielināt uzkrājumus bankas kontos, bet trīs ministri iegādājušies pat jaunu nekustamo īpašumu, liecina Ministru prezidenta un 13 ministru Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas.

Tā kā, sākot ar maiju, vairs nav spēkā virkne iepriekšējo atbalsta pasākumu energoresursu cenu kompensēšanai, daļai iedzīvotāju jārēķinās, ka jūnija rēķins par maijā patērēto elektrību varētu būt lielāks nekā iepriekš, pat ja elektroenerģija nav tērēta vairāk.

Pirms pusotra mēneša Ministru prezidents Krišjānis Kariņš savā ikgadējā uzrunā Saeimas sēdē sacīja, ka no maija pensionāri un maznodrošinātie Latvijas iedzīvotāji varētu saņemt pabalstu, kas kompensētu straujo cenu kāpumu.

Latvijā pēdējos gados ir ieviesta virkne nodokļu izmaiņu, kam vajadzēja samazināt darbaspēka nodokļu slogu. Vai uzņēmējiem taisnība, ka Latvijā joprojām ir augstākais darbaspēka nodokļu slogs Baltijā?

Ministru kabineta 22. marta sēdē ne premjeram Krišjānim Kariņam, ne ministriem neradās jautājumi par 3,2 miljoniem eiro, ko Veselības ministrija prasīja, lai segtu Covid-19 intensīvās terapijas gultu uzturēšanu decembrī. Ņemot vērā ārkārtīgi dārgās šo gultu izveides izmaksas, “Neatkarīgajai” gan radās jautājumi par šo gultu uzturēšanas izmaksām decembrī.

“Vietās ar labu dzīves kvalitāti cilvēku kļūst vairāk. Jo labāki dzīves apstākļi, jo ilgāk cilvēki dzīvo un labprātāk rada pēcnācējus. Cilvēki tiecas uz vietām, kas piedāvā perspektīvas, bet no mazāk cerīgām – brauc prom,” uzsver Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Viņš uzskata, ka nauda, kuru visjēdzīgāk būtu bijis ieguldīt dzīves kvalitātes uzlabošanai pilsētā jau dzīvojošajiem, tiek aizlaista Rīgas fasādes meikapa atsvaidzināšanai, nevis lietas uzlabotas pēc būtības.

Neraugoties uz straujo vidējās algas kāpumu pērn, Latvijā strādājošie joprojām tiek atalgoti pieticīgāk nekā kaimiņvalstīs nodarbinātie. Izglītības nozares darbinieki pašlaik saņem vien 80% no vidējās algas valstī, savukārt Igaunijā pedagogiem plāno maksāt pat 120% no vidējās algas.

Latvija piedzīvo straujāko cenu kāpumu pēdējā desmitgadē. Vēl straujāks cenu kāpums Latvijā bija fiksēts vien 2007.–2008. gada krīzē.

Lieldienu gaidās tapa želejas olas. Ideja šāda: tukšās olu čaumalās iepilda dārzeņus un desu (sāļajā variantā) un augļus vai ogas (saldajā variantā). Tos aplej ar buljonu (sāļajā variantā) vai sulu (saldajā variantā), kurā izšķīdināts želantīns. Kad želeja sastingusi, čaumas noloba. Lūk, kas mums sanāca.