Ministru kabineta 22. marta sēdē ne premjeram Krišjānim Kariņam, ne ministriem neradās jautājumi par 3,2 miljoniem eiro, ko Veselības ministrija prasīja, lai segtu Covid-19 intensīvās terapijas gultu uzturēšanu decembrī. Ņemot vērā ārkārtīgi dārgās šo gultu izveides izmaksas, “Neatkarīgajai” gan radās jautājumi par šo gultu uzturēšanas izmaksām decembrī.
Jau pērn rudenī, 21. septembra valdības sēdē, premjers Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs no veselības nozares centās izzināt, kā tērēts Covid-19 gultu izveidei atvēlētais finansējums - 80 miljoni eiro. Veselības nozares skaidrojums valdības locekļus gan tobrīd īsti nepārliecināja. Saskaņā ar valdībā izskanējušo informāciju, pērn rudenī bija pieejamas vairāk nekā 500 Covid-19 gultas. Salīdzinot ar gada sākumu, pieejamo gultas vietu skaits Covid-19 pacientiem bija palielinājies par 120. Līdz ar to iznāk, ka valsts par 120 Covid-19 gultu izveidi samaksājusi 80 miljonus eiro. Veselības ministrs Daniels Pavļuts valdības sēdē skaidroja, ka slimnīcas gultas izveide nav tikai gulta un matracis. Šīs gultas ir aprīkotas ar daudzām medicīniskām ierīcēm, kas veido lielāko izmaksu daļu. “Neatkarīgās” žurnālista Māra Krautmaņa aprēķini pērn rudenī liecināja, ka katra jauna kovidslimnieka gulta valstij izmaksājusi 666 tūkstošus eiro.
Arī šā gada sākumā (11. janvārī), uzklausot Veselības ministrijas ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas gatavību Covid-19 omikrona paveidam, finanšu ministrs Jānis Reirs bija nesaprašanā, kā tad galu galā izlietoti 86 miljoni eiro, ko pērn valdība piešķīra Covid-19 gultu izveidei.
“Šī nauda bija ļoti nepieciešama veselības aprūpes sistēmas, konkrēti slimnīcu kapacitātes, stiprināšanai jau iepriekšējos periodos. Nauda noteikti nav izlietota nelietderīgi,” 11. janvāra valdības sēdē sacīja Veselības ministrijas pārstāve. Pēc viņas teiktā, slimnīcas esot noslogotas ar salīdzinoši smagiem pacientiem, kas nav tikai Covid-19, bet arī citu slimību pacienti. Arī viņu aprūpei tiek izmantotas par Covid-19 naudu izveidotās intensīvās terapijas gultas.
Saskaņā ar VM prezentācijā iekļauto informāciju, janvārī Covid-19 pacientu ārstēšanu varēja nodrošināt 45 slimnīcās. Kopā valstī tobrīd bija iespējams atvērt 3301 Covid-19 gultu: tajā skaitā 280 jaunas, 2178 pārprofilētas, 107 jaunas IT gultas, 736 uzlabotās esošās gultas.
Savukārt 22. marta valdības sēdē ne premjeram, ne ministriem neradās jautājumi par 3,2 miljoniem eiro, ko VM prasīja, lai segtu Covid-19 intensīvās terapijas gultu uzturēšanu decembrī. “Neatkarīgajai” gan radās jautājumi.
Tiesa, sēdes dokumentos nebija minēts, tieši cik Covid-19 intensīvās terapijas gultas decembrī bija aizņemtas. Sēdes izskatāmā dokumenta pielikumā atrodamajā tabulā ir redzams, ka kopš 2020. gada Latvijā pārprofilētas 1045 gultas, pārprofilētas 6 ITN gultas, izveidotas 12 tranzītgultas/Covid-19 gultas nodaļās, izveidotas 60 gultas no slimnīcu pašu resursiem, 260 jaunas gultas un 87 jaunas intensīvās terapijas gultas. Jautājot VM par šo 87 intensīvās terapijas gultu uzturēšanas izmaksām decembrī, Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders “Neatkarīgajai” skaidroja, ka “IT gulta” (red. - intensīvās terapijas gulta) patiesībā ir pacienta intensīvās terapijas aprūpes stacija, kuru diennakti apkalpo vairāki ārstniecības speciālisti - ārsti, māsas, māsu palīgi. Personāla skaits un arī izmantojamais aprīkojums ir atkarīgs no konkrētā pacienta veselības stāvokļa. “Atkarībā no pacientam vajadzīgās aprūpes atšķiras intensīvās terapijas pacienta aprūpes stacijas uzturēšanas izmaksas gan pa stacionāriem, gan pa staciju līmeņiem,” sacīja O. Šneiders.
Intensīvās terapijas gultas dienu apmaksas metodoloģija 2022. gadam, ar ko VM vēlēja iepazīties “Neatkarīgajai”, liecina, ka Covid-19 aprūpe pirmajā līmenī maksā 394,68 eiro, otrajā līmenī - 277,84 eiro, trešajā līmenī - 37,11 eiro dienā. Pieņemot, ka visas 87 Covid-19 intensīvās terapijas gultas decembrī bija aizņemtas un tās visas atbilda III (izmaksu ziņā dārgākajam) līmenim, kopējās izmaksas pēc “Neatkarīgās” aprēķiniem ir 1,02 miljoni eiro, nevis 3,2 miljoni eiro, kā prasīja VM. O. Šneiders šo neatbilstību skaidroja tā: “IT gultu izmaksas veidojas no tā, cik specifisks ir pacients atkarībā no tā saslimšanas smaguma un nepieciešamās ārstēšanas specifikas. Jo sarežģītāks pacienta veselības stāvoklis, jo viņam nepieciešamas vairāk dažāda veida manipulācijas, jo viņa ārstēšanas izmaksas būs dārgākas.”
Veselības ministrijas pamatojums, lūdzot valdībai piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 3,2 miljonus eiro, skan tā: “Intensīvas terapijas gultu uzturēšanai saskaņā ar Ministru kabineta rīkojuma Nr. 81 1.20. apakšpunktu - kopā tika piešķirti 24 384 220 euro, no kuriem līdz 2021. gada 31. decembri bija izlietoti 25 505 188 euro. Papildus tika iezīmēts finansējums ar (2021. gada 20. oktobra prot. Nr. 71. 4§) 5. punktu, kas nepārsniedz 3 973 302 euro, daļējai norēķinu veikšanai par 2021. gada decembri par intensīvajai terapijai paredzēto gultu uzturēšanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Atbilstoši 2021. gada iesniegtajiem faktiskajiem izdevumiem par intensīvo terapijas gultu uzturēšanu laika periodā no 2021. gada marta līdz 2021. gada decembrim faktiski ir izlietoti 25 505 188 euro (22 236 860 euro (kopējais pārdalītais finansējums ar FM rīkojumiem) + 3 268 328 euro (papildu nepieciešamais finansējums par decembri).”
