arrow_downwardIlze Šteinfelde / Autori

In 2018, the US publication Mother Jones reported that Russian President Vladimir Putin's daughters, at the time very much out of the public eye, had secret bank accounts in Latvia. The Financial and Capital Market Commission (FCMC) stresses that neither then nor now do Putin's daughters have bank accounts in Latvia.

2018. gadā ASV izdevums “Mother Jones” vēstīja, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina meitām, tobrīd ļoti sargātām no sabiedrības acīm, esot slepeni banku konti Latvijā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) uzsver, ka ne toreiz, ne tagad Putina meitām banku kontu Latvijā neesot.

Martā lielāko auditorijas pieaugumu gan kopējās statistikas topā, gan apmeklējumā no mobilajām ierīcēm sasniedzis portāls nra.lv, liecina starptautiskā interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma “Gemius” publicētais Latvijas interneta lietotāju visvairāk apmeklēto vietņu TOP 20.

The nra.lv portal has achieved the largest audience growth in March, both in the overall statistics and in mobile traffic, according to the top 20 most visited websites by Latvian internet users published by the international internet research and technology company Gemius.

Latvia is experiencing its sharpest price rise in a decade. Even steeper price rises in Latvia were recorded only during the 2007-2008 crisis.

2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, lauksaimniecības cenu indekss palielinājās par 16,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Vienlaikus pārtikas iegādei tiek tērēts vien par 0,9% vairāk nekā iepriekš. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji ir centušies iepirkties pārdomātāk un izvēlēties lētākus produktus.

Latvijā pērn reģistrēti 32 800 noziedzīgu nodarījumu, to vidū 60 slepkavību, 88 izvarošanas, 257 laupīšanas, 1 persona novesta līdz pašnāvībai un citi noziegumi, liecina Centrālās statistikas pārvades (CSP) apkopotā informācija.

Latvijas uzņēmēju noskaņojums jeb uzņēmējdarbības konfidences rādītājs, ko ik mēnesi mēra Centrālā statistikas pārvalde (CSP), iezīmē drūmu ainu – 2022. gada martā šis rādītājs samazinājies gan būvniecībā, gan apstrādes rūpniecībā un arī pakalpojumu sektorā. Vienīgā nozare, kura martā jutās optimistiski noskaņota, bija mazumtirdzniecība, jo īpaši – degvielas tirgotāji.

Stājoties spēkā prasībai par biodegvielas īpatsvara pieaugumu dīzeļdegvielā, tās cena kāps aptuveni par 10 līdz 12 centiem litrā. Valdošie politiskie spēki līdz šim noraidījuši visus priekšlikumus mazināt nodokļu slogu degvielai, lai apturētu cenu kāpumu.

Tā kā saskaņā ar Veselības ministrijas (VM) secināto Latvijā ir novērojama strauja Covid-19 saslimstības rādītāju samazināšanās, valdība nolēma ar 1. aprīli atcelt teju visus epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Noziedzība ir viens no faktoriem, kas bremzē ekonomikas attīstību. Noziedzība posta ekonomiku ne tikai pasliktinot pilsētas tēlu, kavējot augsti kvalificētu darbinieku iebraukšanu un investīcijas. Jebkuras ekonomiskās aktivitātes pamatā ir sociālie kontakti (un līgumi, vienošanās).

Saeima rudenī atbalstīja Valsts kancelejas rosinātos likuma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas no 2023. gada nosaka ievērojami lielāku atalgojumu valsts pārvaldes amatpersonām, tajā skaitā arī pašiem Saeimas deputātiem. Līdz ar to Saeimas deputāti, kuri ieņems vairākus amatus, varēs tikt atalgoti ar 7056 eiro mēnesī (uz papīra).

As the Ministry of Health (MoH) has concluded that there has been a sharp decline in the incidence of Covid-19 in Latvia, the government has decided to lift almost all epidemiological safety measures as of April 1.

Pensionāru pirktspēja, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, pērn ir nedaudz palielinājusies, proti, 2021. gadā pensionārs varēja iegādāties par četriem kilogramiem desas vairāk nekā pirms gada.

Degvielas cenu kāpums satraucis ne vienu vien autovadītāju un uzņēmumu. Pieaugot izmaksām par transportu, palielināsies arī preču cenas veikalos, un tas savukārt radīs lielāku robu ģimenes budžetā. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir gatavi savilkt ciešāk jostas, ja vien tādā veidā var palīdzēt Ukrainai. Arī amatpersonas mudina būt solidāriem ar Ukrainu un nežēloties par degvielas cenu kāpumu.

Reaģējot uz naftas cenu kāpumu un ļoti straujo pieprasījuma pieaugumu, degvielas cena Latvijā pietuvojusies diviem eiro par litru, un daži pat uzskata, ka vasarā tā jau maksās 3–4 eiro litrā. Degvielas cenu kāpuma dēļ pieaugs arī patēriņa cenas, kas smagi sitīs pa kabatu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Viens no veidiem, kā valsts to varētu mīkstināt, ir samazināt degvielai piemēroto nodokļu likmes. Taču Saeimas vairākums pagaidām pat neapsver iespējamu akcīzes nodokļa samazināšanu degvielai.

In response to the oil price hike and the very rapid increase in demand, the price of fuel in Latvia has approached two euros per liter, and some even believe that it will cost 3-4 euros per liter in the summer. The rise in fuel prices will also increase consumer prices, which will hit people and businesses hard. One way the state could mitigate this is by reducing the tax rates on fuel. However, the majority of the Saeima is not even considering a possible reduction in excise duties on fuel.

Valsts amatpersonas apgalvo, ka Latvija ir drošībā un šobrīd nekas neliecinot par kara iespējamību mūsu valstī. Taču iedzīvotāji ir noraizējušies, ka šobrīd valsts līmenī nav nekādas informācijas, kā rīkoties gadījumā, ja tomēr notiek ļaunākais.

Vidējā alga uz papīra Latvijā pērn kāpusi par 11,8 procentiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Taču tas nenozīmē, ka algu kāpums bijis visās nozarēs un visiem strādājošajiem. Covid-19 pandēmijas ietekmē sašaurinot uzņēmējdarbību, lielākoties darbu zaudēja mazāk atalgotie, savukārt vispārējā valdības sektorā, veselības un sociālās aprūpes nozarē strādājošajiem algas pieaugums bija lielāks nekā vidēji valstī.

The average wage before taxes in Latvia rose by 11.8 percent last year, according to data from the Central Statistical Bureau (CSB). However, this does not mean that wages rose in all sectors and for all workers. The reduction of business due to the Covid-19 pandemic has mostly resulted in lower-paid workers losing their jobs, while those working in the general government, health and social care sectors have seen higher wage increases than the national average.

Dažos Jelgavas, Iecavas, Auces, Bēnes, Kauguru, Rīgas un citu pilsētu veikalos vakar bija izpirkts sāls, griķi, sausās zupas un atsevišķi citi produkti – cenu zīmes bija, bet pašu produktu vairs ne. Veikalnieki mierina, ka panikai nav pamata.

Vēl pirms nedēļas eksperti Latvijas ekonomikas attīstības izredzes 2022. gadam vērtēja visai cerīgi, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas, pēc Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un banku ekonomistu vērtējuma, ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.