Degvielas cenu kāpums satraucis ne vienu vien autovadītāju un uzņēmumu. Pieaugot izmaksām par transportu, palielināsies arī preču cenas veikalos, un tas savukārt radīs lielāku robu ģimenes budžetā. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir gatavi savilkt ciešāk jostas, ja vien tādā veidā var palīdzēt Ukrainai. Arī amatpersonas mudina būt solidāriem ar Ukrainu un nežēloties par degvielas cenu kāpumu.
Finanšu ministrs Jānis Reirs, skaidrojot, kāpēc neatbalsta degvielas cenu kāpuma bremzēšanu ar nodokļu samazināšanu, uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotājiem ir jāizrāda solidaritāte ar Ukrainu, kur katru dienu nogalina cilvēkus, kā arī jāiegulda līdzekļi savas valsts drošībā un aizsardzībā.
“Karš Ukrainai maksā cilvēku dzīvības, savukārt mums Latvijā tas izmaksās naudā un sagādās Latvijas un arī visas Eiropas iedzīvotājiem vēl daudz neērtību. Degvielas cenas pieaugums pretstatā cilvēku dzīvībai un drošībai ir salīdzinoši maza neērtība,” aģentūrai LETA norādīja J. Reirs.
Viņš aicināja saprast, ka valsts nevarēs kompensēt visas izmaksas. Ministrs uzskata, ka iedzīvotāju ieradumi mainīsies un “cilvēki izskatīs makam un videi draudzīgākus mobilitātes veidus”.
Portāls NRA jau rakstīja, ka Saeimas deputātu vairākums nolēma neiekļaut ceturtdienas sēdes darba kārtībā divus likumprojektus, kuros Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti kopā ar kolēģiem opozīcijā rosina samazināt akcīzes nodokli degvielai.
Tie paredzēja samazināt akcīzes nodokli par 0,15 eiro par vienu litru ar nosacījumu, ka “Brent Crude” naftas cena biržā pārsniedz 100 ASV dolāru par barelu. Piedāvātā akcīzes nodokļa samazinājuma rezultātā tiek prognozēts, ka mazumtirdzniecības cena samazinātos par 0,18 eiro par vienu litru.
Saeimas deputāti noraidīja iespēju apspriest akcīzes nodokļa samazināšanu degvielai, lai gan paši šogad var pretendēt uz lielākām kompensācijām par transporta un mājokļa īri nekā pērn. Šo kompensāciju apmērs nākamgad pieaugs vēl vairāk. Un tad vairāk nekā 1000 eiro kompensāciju mēnesī varēs saņemt visi Saeimas deputāti, kuru deklarētā dzīvesvieta atrodas 100 un vairāk kilometru attālumā no Rīgas.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli maksimāli pieļaujamais kompensācijas apmērs tiek noteikts atkarībā no dzīvesvietas. Jo tālāk no Rīgas dzīvo deputāts, jo lielāka ir iespējamā kompensācija. Šogad maksimālais kompensācijas apmērs ir 1143 eiro un to var saņemt deputāti, kas dzīvo tālāk nekā 280 kilometru attālumā no Rīgas. Nākamgad maksimālais kompensācijas apmērs Saeimas deputātiem būs 1277 eiro mēnesī.
Šobrīd Saeimā nav ievēlēts neviens deputāts, kas dzīvotu tālāk par 280 km no Rīgas. Uz lielāko iespējamo kompensāciju janvārī pretendēja Inga Goldberga, kuras mājvieta ir Krāslavā. Viņa šogad kompensācijās var saņemt 1109 eiro. Par janvāri viņa iesniedza pieprasījumu par 375 eiro kompensāciju par mājokļa īri Rīgā. Astoņi Saeimas deputāti var pretendēt uz 1074 eiro kompensāciju mēnesī. Neviens no viņiem, tāpat kā lielākā dala deputātu, janvārī neizmantoja visu piešķirto kompensācijas apjomu. To līdz pēdējam centam izmantoja tikai daži - Gatis Zamurs un Karina Sprūde. Lai varētu teikt, ka viņu vidū ir arī Nikolajs Kabanovs, viņam izmaksātajai kompensācijai būtu bijis jābūt par 24 centiem lielākai.
Vislielāko kompensāciju par transportu janvārī saņēmis Ivans Ribakovs - 667 eiro, lai gan janvārī Saeimas sēdes notika attālināti. Savukārt četri deputāti - Ramona Petraviča, Edgars Kucins, Ritvars Jansons, Gundars Daudze - par mājokļa īri Rīgā no valsts janvārī saņēma 600 eiro.
Tiesa, no Saeimas budžeta deputātam kompensē tikai faktiskos izdevumus. Lai saņemtu kompensāciju, ir jāiesniedz vairāki dokumenti, kas apliecina gan lietošanas tiesības (transportlīdzekļa tehniskā pase, dzīvokļa īres līgums), gan faktiski veiktos maksājumus (degvielas čeki, sabiedriskā transporta biļetes, bankas pārskaitījuma apliecinājums).
Pagājušajā gadā Saeimā tika iesniegta vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstīta iniciatīva par “Saeimas deputātu transporta kompensāciju aizstāšanu ar sabiedriskā transporta biļetēm”. Saeima šajā iniciatīvā izteikto priekšlikumu noraidīja.
