Valsts amatpersonas apgalvo, ka Latvija ir drošībā un šobrīd nekas neliecinot par kara iespējamību mūsu valstī. Taču iedzīvotāji ir noraizējušies, ka šobrīd valsts līmenī nav nekādas informācijas, kā rīkoties gadījumā, ja tomēr notiek ļaunākais.
Šobrīd nav iespējams noskaidrot, kurās vietās Rīgā vai citās pilsētās ir bumbu patvertnes. Šāda informācija nav atrodama ne valsts iestāžu mājaslapās, ne arī “Google”. Tas nenozīmē, ka šāda informācija tiktu slēpta. Valsts vai pašvaldību uzturētu bumbu patvertņu Latvijā šobrīd nav. Tiesa, pašvaldībās, tajā skaitā Rīgā, šobrīd tiek apzinātas iespējas, kur tādas izveidot. Pagaidām vienīgais, ko amatpersonas saka cilvēku nomierināšanai, ir: briesmu vai katastrofas gadījumā iedzīvotāji tiks informēti, kā rīkoties.
Rīgas pašvaldības policijas galvenais sabiedrisko attiecību speciālists Toms Sadovskis “Neatkarīgajai” atklāja, ka Rīgas īpašumā ir saglabājušās pāris vēsturiskās patvertnes, kuras pašlaik ir apzinātas un tiek izmantotas citiem mērķiem, proti, tās nodotas nomā un galvenokārt tiek izmantotas kā noliktavas. “Attiecīgi pašlaik RPP civilās aizsardzības speciālistiem ir uzdots veikt detalizētu telpu izvērtējumu, lai saprastu, cik atbilstošas tās ir, un nepieciešamības gadījumā tiks piesaistīti arī NBS speciālisti. Tomēr vienlaikus jāatceras, ka Rīgā ir vairāk nekā pusmiljons iedzīvotāju, un potenciālas krīzes gadījumā ir jāizmanto visa pieejamā infrastruktūra, tostarp ēku pagrabi. Pēdējos gados visā valstī pievērsta pastiprināta uzmanība ugunsdrošības noteikumu prasībām, tādēļ daudzviet pagrabi ir labā stāvoklī, tomēr ikvienam namu apsaimniekotājam būtu jāpārliecinās, ka viņa atbildībā esošie ēku pagrabi nav aizkrauti ar mantām vai citādi kļuvuši nepieejami,” sacīja T. Sadovskis.
Līdz 2000. gadam Latvijā bija 384 civilās aizsardzības aizsargbūves, 2008. gadā - 311 civilās aizsargbūves. Taču, tā kā gandrīz visas, saskaņā ar 2008. gadā veikto Iekšlietu ministrijas valdībai iesniegto informatīvo ziņojumu, bija neapmierinošā tehniskā stāvoklī, valdība nolēma tās likvidēt, jo to atjaunošanai un uzturēšanai kārtībā tobrīd vajadzēja aptuveni septiņus miljonus latu un vairāk nekā miljonu latu ik gadu. Iekšlietu ministres Marijas Golubevas padomniece Linda Curika LTV raidījumā “Bez tabu” stāstīja pat valsts lēmumu likvidēt patvertnes. “Vai lietderīgi iztērēt aptuveni 14 miljonus eiro, lai uzturētu vienu lielu bumbu patvertni?" retoriski jautāja Linda Curika.
2008. gadā apsekojot visas valstī esošās aizsargbūves, novērtējot to tehnisko stāvokli un veicot nepieciešamos aprēķinus aizsargbūvju atjaunošanai un demontāžai, kā arī atjaunoto aizsargbūvju uzturēšanai, atbildīgie dienesti bija konstatējuši, ka no 311 valstī atrodamajām aizsargbūvēm 177 piederēja komersantiem, 46 - pašvaldību iestādēm, bet 88 - valstij.
Ceturtdaļā aizsargbūvju tika konstatēti nesošo konstrukciju bojājumi, 24% - uzkrājies ūdens, 36% - drenāžas sistēmas bojājumi, 35% - demontēti aizsarghermētiskie slēģi, 28% - demontētas durvis, 37% - demontēta apkures sistēma, 44% - demontēta ventilācijas sistēma, 38% - demontēta kanalizācijas sistēma, 40% - demontēta elektroapgādes sistēma, savukārt nevienā no aizsargbūvēm patlaban nav nomainīti filtrācijas-ventilācijas iekārtu absorbcijas filtri.
Kā liecina informatīvajā ziņojumā teiktais, civilās aizsardzības aizsargbūvju saglabāšanai un uzturēšanai netika piešķirti līdzekļi, tāpēc gandrīz visas aizsargbūves tobrīd atradās neapmierinošā tehniskā stāvoklī un tās nevarēja izmantot iedzīvotāju aizsardzībai no katastrofu izraisīto postošo faktoru iedarbības.
IeM speciālisti bija aprēķinājuši, ka gadījumā, ja tiktu saglabātas esošās aizsargbūves, bojājumu novēršanai 233 atjaunojamajos objektos būtu jāiegulda vairāk nekā septiņi miljoni latu. Šādā gadījumā atlikušās 78 aizsargbūves, kurām konstatēti nesošo konstrukciju bojājumi, drenāžas sistēmas bojājumi vai citi nopietni trūkumi, būtu jādemontē. Tam būtu nepieciešami vēl aptuveni 0,3 miljoni latu, savukārt atlikušo atjaunoto 233 aizsargbūvju ikgadējie uzturēšanas izdevumi sasniegtu aptuveni 1,38 miljonus latu. Izanalizējot iegūto informāciju, IeM secināja, ka ekonomiski lietderīgi būtu visas 311 Latvijā izvietotās aizsargbūves likvidēt, to īpašniekiem ļaujot brīvi lemt par objektu turpmāko izmantošanu pēc saviem ieskatiem. Valdība atbalstīja šo rosinājumu.
Pēc Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdētāja Ginta Kaminska teiktā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunkti”, kādreizējās patvertnēs varēja izvietoties vien 50 līdz 60 tūkstoši cilvēku.
Vienīgais padoms, kas ir izskanējis no amatpersonu puses - sagatavot krīzes somu, lai būtu gatavs pats par sevi parūpēties katastrofas gadījumā 72 stundas. (Informācija par 72 stundu bukletu atrodama šeit). Brīdī, kad atskan sirēnas, ieslēgt televizoru vai radio, lai uzzinātu, kā tālāk rīkoties.
Tas gan šobrīd īpaši nenomierina.
