Latvija piedzīvo straujāko cenu kāpumu pēdējā desmitgadē. Vēl straujāks cenu kāpums Latvijā bija fiksēts vien 2007.–2008. gada krīzē.
2022. gada martā, salīdzinot ar 2021. gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 11,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 14,7%. Piemēram, kartupeļu cenas kāpušas par 58%, siers un biezpiens - par 23,1%, jogurts - par 25%. Maize sadārdzinājās par 14%, milti un citi graudaugi - par +39,0%, augu eļļa - par 37%, sāls un garšvielas - par 20%. Lētāka šajā laikā ir kļuvusi cūkgaļa (-4,6%).
2021. gada martā kartupeļu vidējā cena Latvijā bija 0,39 eiro/kg, šā gada martā - 0,63 eiro/kg, tātad cena kāpusi par aptuveni 60%.
Augu eļļa 2021. gada martā maksāja 2,16 litrā, šogad - 3,08 eiro/l. Pēdējās dienās veikalos ir redzēta saulespuķu eļļa, kuras litra cena pārsniedz pat sešus eiro. (https://tautaruna.nra.lv/citi/377775-soctiklos-brinas-par-saulespuku-ellas-kosmisko-cenu/)
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 14,5%. Gada laikā būtiskākais cenu kāpums bija siltumenerģijai un dabasgāzei. Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 5,5%. Dārgāki bija zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu pakalpojumi un farmaceitiskie produkti. Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 22,9%, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 43,3%. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 45,7%, benzīns - par 40,5%, bet auto gāze - par 35,8%. Tik dārga degviela kā martā (dīzeļdegvielas vidējā cena - 1,720 eiro/l, bet 95. benzīna cena - 1,804 eiro/l) Latvijā nekad vēl nebija bijusi.
Vidējais cenu līmenis pieauga automašīnām, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, kā arī rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 3%. Visstraujākais cenu kāpums bijis sālij un garšvielām (+10,5%), augu eļļai (+8,0%), kafijai (+6,6%), liellopu gaļai (+5,4%) saldējumam (+5,3%). Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis martā pieauga par 7,0%. Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,8%. Sadārdzinājās elektroenerģija, cietais kurināmais, siltumenerģija, kā arī materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam. Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 9,4%, ko galvenokārt noteica degvielas cenu kāpums par 17,1%. Dīzeļdegvielas cenas palielinājās par 20,3%, benzīna - par 15,0%, un auto gāzes - par 2,5%. Dārgāki bija pasažieru aviopārvadājumi, rezerves daļas un piederumi personiskajiem transportlīdzekļiem.
Finanšu ministrija straujajā cenu kāpumā saskata vairākus iemeslus: “Pirmkārt, straujo cenu kāpumu nosaka enerģētiskā krīze Eiropā, kas aizsākās pērnā gada rudenī. Energoresursu cenu pieaugumu, it īpaši gāzes un elektroenerģijas cenu, ietekmēja virkne faktoru gan piedāvājuma (zems ūdenslīmenis hidroelektrostacijās, vāja elektroenerģijas ražošana no alternatīvajiem avotiem), gan pieprasījuma pusē (nelabvēlīgie laika apstākļi pērn, augoša ekonomika un patēriņa pieaugums). Otrkārt, straujo inflāciju ietekmē pārtikas cenu kāpums visā pasaulē. Pārtikas cenu pieaugums vērojams kopš 2021. gada sākuma, ko negatīvi ietekmē pēc pandēmijas augošais pieprasījums, atsevišķu lauksaimniecības kultūru sliktā raža, mēslojumu sadārdzinājums augsto energoresursu cenu dēļ, kā arī loģistikas traucējumi. Treškārt, Krievijas agresija Ukrainā šā gada februāra beigās pastiprināja iepriekš minēto divu faktoru negatīvo ietekmi un palielināja spriedzi gan energoresursu, gan pārtikas tirgū.”
Ekonomisti ir vienisprātis - cenas turpinās kāpt. “Gaidāms, ka inflācija savu maksimumu Latvijā sasniegs tuvāk gada vidum. Gada otrajā pusē inflāciju gada griezumā slāpēs iepriekšējā gada bāzes efekti. “Swedbank” prognozē, ka vidējā inflācija Latvijā 2022. gadā būs ap 10%, bet 2023. gadā atslābs un samazināsies līdz 3,5%,” saka “Swedbank” ekonomiste Laura Orleāne.
Saskaņā ar Pētera Strautiņa prognozēm vidējā inflācija šogad varētu būt tuvu 10%. “Naudas Latvijā ir vairāk nekā jebkad, taču arī cenu kāpums ir un būs straujš. Jāpiekrīt Latvijas Bankai, ka vidējā inflācija šogad varētu būt tuvu 10%, taču ticamu scenāriju vēdeklis ir ļoti plašs. Inflācijas džins ir izlaists no pudeles, un to atpakaļ dabūt nebūs viegli. Inflācijas gaidas varētu salauzt ekonomikas krīze ar recesiju un augstu bezdarbu. Patīkamāks scenārijs būtu ilgstošs un spēcīgs izejvielu cenu kritums, un arī tas noteikti ir iespējams. Daudzu izejvielu, tajā skaitā naftas, kviešu, kukurūzas, sojas pupu, kokvilnas, cukura, biržu nākotnes cenu līknes ir izteikti lejupejošas, paredzot cenu kritumu apmēram par piekto daļu trīs gadu laikā. Kas notiks, piemēram, ja beigsies karš Ukrainā, tirgū nonāks augsto cenu ievilinātā slānekļa nafta, brīvu pieeju tirgum atgūs Irāna un Venecuēla? Rezultāts droši vien būtu 2014. gada izskaņai līdzīgs cenu krahs. Taču pagaidām tie ir saldi sapņi, un turpmākajos mēnešos ir gaidāms tālāks inflācijas kāpums,” uzskata P. Strautiņš.
Arī banka “Citadele” prognozē ievērojamu cenu kāpumu nākotnē - vasaras vidū pat 15%.
“Šobrīd nav pamata gaidīt pārtikas vai energoresursu cenu kritumu pasaulē un Latvijā pagaidām tikai nedaudz esam izjutuši dabasgāzes cenu kāpuma ietekmi. Pašreizējās dabasgāzes cenas ir aptuveni piecas reizes augstākas nekā iepriekš, un rudenī noteikti ir gaidāms siltumenerģijas cenu kāpums, lai gan valdībai būs jādomā par atbalsta pasākumiem. Karš Ukrainā ir nozīmīgs faktors, kādēļ inflācija Latvijā ir pārsniegusi 10%, taču cenu spiediens bija jūtams arī pirms tam. Februārī ražotāju cenu inflācija Latvijā pārsniedza 25%. Vienlaikus šī nav tradicionāla ekonomiskā lejupslīde un situācija noteikti nelīdzinās ne 2008., ne 2020. gadam,” uzsvēra bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
“SEB banka” ir nedaudz optimistiskāk noskaņota nekā citas bankas, jo vidējo inflāciju Latvijā šim gadam prognozē zem 10%.
“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka, lai gan algas šogad turpinās pieaugt visai straujā tempā (6,5%), cenu kāpums šogad to apsteigs, kā dēļ vidējā pirktspēja kritīsies. Tas sabremzēšot patēriņa pieaugumu, bet to neapstādinās. “Rezultātā uzkrājumu pieaugums strauji palēnināsies un pieaugs to iedzīvotāju skaits, kas neko atlicināt vairs nespēs vai saskarsies ar grūtībām segt jau ikdienišķos tēriņus,” brīdina D. Gašpuitis.
Pēc viņa teiktā, valstij ir laikus jāgatavo pasākumi iedzīvotāju atbalstam, izvērtējot dažādus attīstības scenārijus. Mērķēti atbalsta pasākumi ļaus efektīvi izlietot valsts finanses, bet noteiktos scenārijos var būt nepieciešami arī vispārēji atbalsta pasākumi, lai ierobežotu nesamērīgu izmaksu pieaugumu. “Iedzīvotājiem praktiski nav iespējas ietekmēt cenu pieaugumu, ja nu vienīgi neveidojot liekas ažiotāžas. Vienīgais instruments ir pārskatīt un koriģēt patēriņu, kam tuvākajā laikā daudziem nāksies pievērsties,” sacīja D. Gašpuitis. Viņš 2022. gada vidējo inflāciju prognozē 9,2% apmērā.
