Neraugoties uz straujo vidējās algas kāpumu pērn, Latvijā strādājošie joprojām tiek atalgoti pieticīgāk nekā kaimiņvalstīs nodarbinātie. Izglītības nozares darbinieki pašlaik saņem vien 80% no vidējās algas valstī, savukārt Igaunijā pedagogiem plāno maksāt pat 120% no vidējās algas.
Bruto vidējā alga vislielākā ir Lietuvā, bet viszemākā Latvijā (Latvijā 1277 eiro mēnesī, Lietuvā 1590 eiro mēnesī, Igaunijā 1548 eiro mēnesī). Tomēr, salīdzinot gan vidējo algu, gan citus algu raksturojošus rādītājus Baltijas valstīs, jāņem vērā būtiski atšķirīga nodokļu nomaksas sistēma, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane. Pēc viņas teiktā, Lietuvā ir ievērojami lielāka darba ņēmēju nodokļa daļa. Tas nozīmē to, ka ir lielāka atšķirība starp bruto un neto algu - lietuviešu algas “uz papīra” izskatās relatīvi labāk nekā “uz rokas”. Neto vidējā alga vislielākā ir Igaunijā (1255 eiro), tai seko Lietuva (1008 eiro) un atkal tikai trešajā vietā Latvija (939 eiro mēnesī). Tomēr atšķiras ne tikai darbaspēka nodokļu sadalījums, bet arī nodokļu kopējais slogs, kas vislielākais ir Latvijā. Vienam strādājošajam tas ir viszemākais Igaunijā, bet strādājošajiem ar bērniem - Lietuvā.
Latvijā pērn bijis straujš algu kāpums - 11,8%, kas krietni pārsniedz inflāciju. Kas gaidāms šogad? “Šogad inflācija būs straujāka nekā pagājušajā gadā. Darba tirgū joprojām ir augsts pieprasījums pēc darbaspēka, un, lai gan atsevišķas nozares un uzņēmumi skaudri izjutīs tirdzniecības ierobežojumus vai izejmateriālu trūkumu, kas radies Ukrainas kara un Krievijai ieviesto sankciju rezultātā, tomēr citās jomās darbinieki joprojām tiek aktīvi meklēti, tāpēc arī šogad gaidāms nozīmīgs atalgojuma pieaugums, turklāt - vairāk privātajā, ne sabiedriskajā sektorā. Tomēr arī starp nodarbinātajiem sestā daļa ir tādu, kas saņem vien minimālo atalgojumu vai pat mazāk,” aptuveni 127 tūkstoši strādājošo.
Latvijā minimālā alga pēdējo reizi tika palielināta 2021. gadā, līdz 500 eiro. Igaunijā un Lietuvā minimāla alga tika palielināta arī šogad, sasniedzot attiecīgi 654 un 730 eiro. Pašreizējā minimālā alga Latvijā ir zema ne tikai uz Baltijas valstu, bet arī uz citu Eiropas Savienības valstu fona, tomēr sarunās par tās iespējamo palielināšanu jāņem vērā vairāki aspekti, norāda I. Opmane.
Pašlaik norit diskusijas ES mērogā par adekvātu minimālu algu. Sarunās minētā iespējamā mēraukla “adekvātumam” ir 60% no bruto mediānas algas un 50% no bruto vidējās algas. Latvijas gadījumā tas būtu aptuveni 600 līdz 640 eiro. “Šķietami Latvijai ir uz ko tiekties, tiesa gan, ir vairākas valstis Eiropas Savienībā, kurās minimālā alga nav noteikta vispār, piemēram, Dānija, Somija, Zviedrija. Vai tas nozīmē, ka tajās valstīs ir zemāks dzīves līmenis? Ne gluži. Atalgojuma noteikšanā atsevišķās valstīs nozīmīga loma ir arī arodbiedrībām, kā arī adekvātu algu noteikšanai var strādāt arī citi mehānismi - piemēram, ja ir pieprasījums pēc darbaspēka un tas var tikt produktīvi izmantots, darba devējs pats ir motivēts maksāt atbilstošu atalgojumu, lai darbiniekus piesaistītu un noturētu,” skaidro I. Opmane.
Algu atšķirības ir vērojamas teju visās tautsaimniecības nozarēs. Igaunijas neto alga ir lielāka nekā citviet Baltijā, savukārt Latvijas neto alga Lietuvas rādītājus pārsniedz vien lauksaimniecībā, būvniecībā, finanšu un administratīvajos pakalpojumos.
Lielākā Latvijas algu starpība ar Baltijas valstu vidējo līmeni vērojama izglītībā. Igaunijā minimālā pedagogu alga pērn bija 1315 eiro (vidējais bruto atalgojums nozarē ir nedaudz lielāks, 1432 eiro 2021. g.), šogad minimālā alga pedagogiem Igaunijā palielināta līdz 1412 eiro, un ir dzirdētas runas, ka pedagogiem algas varētu palielināt līdz 120% no valsts vidējās algas. Latvijā izglītības nozarē strādājošie saņem vidēji 80% no valsts vidējās algas.
“Latvijā minimālā algas likme pedagogam ir 830 eiro, tomēr sarunas par tās iespējamo palielināšanu iet komplektā ar noteiktās slodzes palielināšanu. Jāpiemin, ka nozarē strādā ne tikai pedagogi, bet arī dažādi citi nodarbinātie, kas iesaistīti izglītības procesā, uz kuriem šie pedagogu minimālās algas noteikumi neattiecas,” uzsvēra I. Opmane.
Igaunija 6,6% no IKP 2020. gadā ieguldīja izglītībā (top 3 vieta Eiropā, Latvija 5,9% no IKP, 6. vieta, Lietuva 5,2%, 13. vieta). Tomēr arī relatīvi augstāks atalgojums pedagogiem Igaunijā vēl nav spējis risināt problēmas, kas tur ir līdzīgas kā citās Baltijas valstīs - personāla novecošanās un problēmas piesaistīt jaunus darbiniekus, secina Latvijas Bankas speciāliste.
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozarē ir vienas no augstākajām bruto algām Latvijā. 2021. gadā nozares vidējais bruto atalgojums bija 2088 eiro, atpaliekot vien no finanšu un apdrošināšanas nozarē strādājošo vidējās algas (2282 eiro). “Tomēr arī šī nozare nesastāv vien no programmētājiem, kuriem, iespējams, vieglāk atrast darbu starptautiskos uzņēmumus (un arī šajā gadījumā mēdz būt, ka līdzīga darba veicējiem alga dažādās valstīs pat viena uzņēmuma ietvaros tomēr atšķiras). Arī Latvijā varam redzēt, ka atsevišķiem IKT nozares pārstāvjiem (piemēram, tiem, kas nodarbojas ar “komunikācijas”, ne “informācijas” daļu - izdevējdarbību, producēšanu, radio un TV programmu izstrādi) algas ir krietni zemākas nekā tiem, kas nodarbojas ar programmēšanu. Arī programmētāji ir gana atšķirīgi, un viņu pienākumi un atalgojuma līmenis atšķiras gan dažādās darbavietās, gan reģionos - programmētāji Latgalē vidēji saņem mazāk par Latvijas vidējo algu,” liecina I. Opmanes aprēķini.
IKT sektorā Latvijā strādā 4,1% no nodarbinātajiem (Igaunijā 4,8%, Lietuvā 2,8%). Igaunijā bijis arī par ceturto daļu vairāk jaundibinātu IKT uzņēmumu nekā Latvijā. Protams, ne visi no šiem uzņēmumiem veiksmīgi iedzīvojas un attīstās, bet tas rada lielāku iespēju atrasties vēl kādam veiksminiekam. Igauņi pašlaik lepojas ar deviņiem “vienradžiem” (jaunuzņēmums, kura tirgus vērtība sasniegusi miljardu ASV dolāru), Latvijā un Lietuva tādi ir pa vienam.
Latvijas “vienradzis” ir “Draugiem Group” uzņēmums “Printful”, ko pirms Lieldienām apmeklēja premjers Krišjānis Kariņš.
