Šovā “Slavenības. Bez filtra” aktieris Andris Bulis viesojās Latvijas Nacionālajā teātrī, kur satika savu kolēģi un režisoru Mārtiņu Eglienu. Smagā kaite, kas Mārtiņam uz laiku laupīja runasspējas, kļuva par pagrieziena punktu, lai pilnībā pārskatītu eksistenciālās vērtības un beidzot apjaustu savus patiesos mērķus.
Pieminot Andra neseno tikšanos ar Mārtiņa laulāto draudzeni Ditu Lūriņu-Eglienu Dailes teātrī, abi mākslinieki pievērsās sadzīves tēmai. Tā kā Dita pašlaik skolojas Tallinā, mājokļa saimniecības vadība un atvašu aprūpe pilnībā gūlusies uz Mārtiņa pleciem. Režisors ar humoru noteic, ka "tā nu ir sanācis". Tiesa, vecāku palīdzība bērniem vairs nav tik intensīvi nepieciešama. "Paldies dievam, viens no bērniņiem ir deviņpadsmit gadus vecs," situāciju raksturo Egliens, piebilstot, ka arī jaunākā meita jau ir paaugusies, tādēļ ikdienas solis rit salīdzinoši viegli: "Nav jau tā, ka tev ir autiņi jāmaina."
Kā izrādās, sapni par studijām Dita lolojusi jau ilgstoši, taču iepriekšējos nodomus izjauca globālie satricinājumi. "Viņa gribēja Krievijā mācīties. Vienreiz iztraucēja kovids, pēc tam iztraucēja karš," detaļās dalās Mārtiņš. Kad sievai pavērusies iespēja izglītoties Igaunijā, viņš bez vilcināšanās to atbalstījis, apzinoties, ka liegums to darīt sāpinātu abus: "Ja viņa nebūs laimīga, es arī nebūšu laimīgs, un beigās mēs visi būsim nelaimīgi." Viņš bija pārliecināts, ka sievai šis solis ir eksistenciāli svarīgs: "Viņai to vienkārši akūti vajag."
Atskatoties uz posmu pirms saslimšanas, Mārtiņš neslēpj, ka ilgstoši cīnījies ar profesionālo izdegšanu un dzīves jēgas zudumu. "Es domāju, ka man tā slimība uznāca tieši šī iemesla dēļ," viņš spriež. Radošā krīze un apjukums viņu pavadījis gadiem. "Es kādus piecus gadus nācu uz teātri un nesapratu, kāpēc es te nāku, ko es te daru un ar ko mēs vispār nodarbojamies, kam tas ir vajadzīgs un kāda ir jēga," atklāj Egliens. Šo iekšējo postu viņš ik dienas maskējis ar mākslīgu optimismu: "Es pie teātra dienesta ieejas uzliku smaidīgo seju, nācu iekšā - viss ir kārtībā, viss ir forši."
Mārtiņš ir pārliecināts, ka organisms un augstāki spēki šādā veidā reaģēja uz viņa paša vienaldzību pret savu labklājību. "Vienā brīdī es sapratu, ka man Dievs saka: "Nu bet, vecīt, tu pats zini. Tu pats zini, kāpēc tu neko nemaini?"" stāsta režisors. Tā kā viņš pats nespēja apstāties, dzīve to izdarīja viņa vietā. "Viņam bija ļoti smagā veidā mani vienkārši jānoņem no trases," secina Egliens.
Veselības stāvoklis uzlabojies tikai tad, kad aktieris sev stingri apsolīja neatgriezties vecajās sliedēs un transformēt savu darba ritmu. "Tad, kad es viņam [Dievam] skaidri varēju atbildēt, ka es vairs nelīdīšu šiten atpakaļ vismaz tādā veidā, kā es to darīju, tajā brīdī viņš teica: "Ņem atpakaļ. Ne jau es tev balsi gribēju atņemt,"" emocionāli rezumē Mārtiņš.
