Jaunajai Saeimai brangs kumoss – kalpošana tautai tiks atlīdzināta par 35% dāsnāk

© Neatkarīgā

Saeima rudenī atbalstīja Valsts kancelejas rosinātos likuma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas no 2023. gada nosaka ievērojami lielāku atalgojumu valsts pārvaldes amatpersonām, tajā skaitā arī pašiem Saeimas deputātiem. Līdz ar to Saeimas deputāti, kuri ieņems vairākus amatus, varēs tikt atalgoti ar 7056 eiro mēnesī (uz papīra).

2018.bgadā 13. Saeima nolēma līdz sasaukuma beigām “iesaldēt” deputātu atalgojumu 2019. gada līmenī. Tas nozīmē, ka 2019., 2020., 2021. un 2022. gadā pašreizējiem Saeimas deputātiem pamatalgā tiek aprēķināti 2963 eiro mēnesī (šī ir alga pirms nodokļu nomaksas). Savukārt 14. Saeimā ievēlētie deputāti šogad līdz gada beigām pamatalgā saņems 3386 eiro, bet 2023. gadā, pēc “Neatkarīgās” aprēķiniem, Saeimas deputātu pamatalga jau būs 3982 eiro, kas ir par 1019 eiro mēnesī jeb 34% vairāk nekā pašreiz.

Maksimālā deputāta alga nākamgad - 7056 eiro mēnesī

Neatkarīgā

Tik būtisku pamatalgas kāpumu nodrošina gan bāzes algas (to aprēķina saskaņā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normām) pieaugums, gan arī Saeimas deputāta algas aprēķināšanai izmantotā algas koeficienta izmaiņas. Līdz šā gada beigām Saeimas deputātu algas aprēķināšanai tiek izmantots koeficients 3,2, bet no 2023. gada - 3,5.

Līdztekus pamatalgai Saeimas deputāti saņem arī piemaksas par amatu pildīšanu, piemēram, par Saeimas komisijas, apakškomisijas vai frakcijas vadīšanu utt.

Arī šīs piemaksas palielināsies, jo Saeimas komisijas priekšsēdētāja un Saeimas frakcijas priekšsēdētāja algas aprēķinam koeficienta 1,39 vietā tiks piemērots koeficients 2, Saeimas apakškomisijas priekšsēdētāja algas aprēķinam piemērojamais koeficients kāps no 0,27 līdz 0,5, Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedram no 0,35 līdz 1.

Likumā ir iestrādāta norma, ka, Saeimas deputātam pildot vairākus amatus, piemērojamais koeficients nedrīkst pārsniegt 6,2. Tātad nākamgad deputāta maksimālā alga uz papīra (neskaitot Saeimas priekšsēdētāju), pēc “Neatkarīgās” aprēķiniem, varētu būt 7056 eiro mēnesī.

Sākot ar nākamo gadu, mainās arī Saeimas priekšsēdētāja atalgojuma aprēķināšanas kārtība. Līdz gada beigām Saeimas priekšsēdētājam algu aprēķinās, pie Saeimas deputāta pamatalgas (bāzes alga ar koeficientu 3,2) pieskaitot piemaksu par Saeimas priekšsēdētāja pienākuma pildīšanu (bāzes alga ar koeficientu 1,7). Savukārt no nākamā gada Saeimas priekšsēdētāja alga būs tikpat liela kā Valsts prezidentam un premjeram, proti, bāzes alga ar koeficientu 7. Tas nozīmē, ka pašreiz Saeimas priekšsēdētājai algā uz papīra tiek aprēķināti 4538 eiro mēnesī, bet nākamgad, saskaņā ar “Neatkarīgās” aprēķiniem, 14. Saeimas priekšsēdētājs saņems 7966 eiro.

Arī kompensāciju apmērs ievērojami pieaugs

Tāpat nākamgad parlamentāriešiem kompensēs izdevumus, kas radušies, realizējot savas deputāta pilnvaras. Viņiem tāpat kā līdz šim būs iespēja saņemt īres un transporta izdevumu kompensāciju. Kompensāciju sistēma veidota tā, lai tie deputāti, kuri ievēlēti no attālākiem novadiem, būtu vienlīdzīgā situācijā, piemēram, ar rīdziniekiem. Maksimāli pieļaujamais kompensācijas apmērs tiek noteikts atkarībā no dzīvesvietas. Jo tālāk no Rīgas dzīvo deputāts, jo lielāks ir iespējamās kompensācijas apmērs. Kompensācijas apmērs ir atkarīgs arī no vidējā algas līmeņa valstī - jo tas ir augstāks, jo kompensācija lielāka. Tā kā 2021. gadā vidējā alga Latvijā kāpa par 11,8%, attiecīgi arī kompensācijas apmērs 2023. gadā salīdzinājumā ar šo gadu deputātiem pieaugs par 11,8%. Respektīvi, deputāti, kuru deklarētā dzīvesvieta būs vairāk nekā 280 kilometru attālumā no Rīgas, transporta un mājokļa kompensācijās varēs pretendēt uz 1277 eiro mēnesī. Šogad maksimālais kompensācijas apmērs ir 1143 eiro mēnesī. Bet, tā kā neviens no deputātiem nedzīvo tik tālu no Rīgas, uz šādu summu pretendēt nevar.

Tiesa, no Saeimas budžeta deputātam kompensē tikai faktiskos izdevumus. Lai saņemtu kompensāciju, ir jāiesniedz vairāki dokumenti, kas apliecina gan lietošanas tiesības (transportlīdzekļa tehniskā pase, dzīvokļa īres līgums), gan faktiski veiktos maksājumus (degvielas čeki, sabiedriskā transporta biļetes, bankas pārskaitījuma apliecinājums).

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.