2018. gadā ASV izdevums “Mother Jones” vēstīja, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina meitām, tobrīd ļoti sargātām no sabiedrības acīm, esot slepeni banku konti Latvijā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) uzsver, ka ne toreiz, ne tagad Putina meitām banku kontu Latvijā neesot.
FKTK jau 2018. gadā veica pārbaudi un medijiem vēstīja, ka “Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Atbilstības kontroles departaments ir veicis attiecīgo pārbaudi, un saskaņā ar tās gaitā no bankām iegūto informāciju varam sacīt, ka Latvijas banku klientu vidū šādu personu nav”.
Kopš tā laika ir pagājuši četri gadi un arī situācija ir mainījusies. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ES un citas valstis piemēroja sankcijas vairākām ar Putinu saistītām personām. 8. aprīlī ES atjaunotajā sankciju sarakstā tika iekļautas arī Putina meitas - 1985. gadā dzimusī Marija Voroncova un 1986. gadā dzimusī Jekaterina Tihonova. Iepriekš viņām sankcijas bija noteikušas ASV un Lielbritānija.
“Ņemot vērā, ka Putina meitas ir iekļautas sankciju sarakstā, bankas veic rūpīgu pārbaudi un, konstatējot, ka bankā ir sankcionētu personu vai ar šādām personām saistītu fizisku vai juridisku personu konti - tajos esošie līdzekļi ir iesaldēti. Šādu personu kontu Latvijas bankās nav, “ “Neatkarīgajai” sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Komunikācijas daļas vadītāja Dace Jansone.
Mediji ik pa laikam raksta arī par Putina ārlaulības bērniem. Pagaidām gan neviens no viņiem sankciju sarakstos oficiāli iekļauts nav.
Bankas un FKTK pārbauda ne tikai Putina un viņam tuvo personu iespējamās intereses Latvijā. Sankciju sarakstos ir iekļautas daudzas privātpersonas un uzņēmumi.
Saistībā ar Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām pret Krieviju Latvijas bankās līdz 1. aprīļa. dienas beigām bija iesaldēti aptuveni 56 miljoni eiro, liecināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas šonedēļ apkopotie dati. No 1. aprīļa līdz 8. aprīlim iesaldēti vēl nepilni 100 000 eiro. “Līdz ar to var teikt, ka šajā nedēļā process ir sabremzējies un pieaugums ir salīdzinoši mazs. Kopumā tie tātad ir tie paši aptuveni 56 miljoni eiro. Bankas datus sniegušas atbilstoši līdz minētajam datumam veiktajam izvērtējumam, taču darbs turpinās un iesaldēto līdzekļu apjoms var pieaugt,” piebilda D. Jansone.
Tāpat kā aprīļa sākumā, arī šobrīd Latvijas bankās ir identificētas trīs fiziskās personas, kuras ir tieši pakļautas sankcijām, un 32 juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcijām pakļauto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās, līdz ar to šo personu līdzekļi un vērtspapīri ir iesaldēti. Fiziskās personas un uzņēmumus, kuru līdzekļi šobrīd ir iesaldēti, FKTK neesot tiesīga atklāt.
Iepriekš FKTK norādīja, ka Latvijas finanšu sektors ir īstenojis pieeju, kas Krieviju uzskata par paaugstināta riska jurisdikciju, līdz ar to Krievijas noguldījumi Latvijas bankās kopš 2015. gada ir būtiski samazinājušies, veidojot vairs tikai 1,1% no kopumā piesaistītajiem noguldījumiem.
Tāpat FKTK atzīmēja, ka bankas sadarbībā ar klientiem turpina veikt apjomīgu izpētes darbu, nodrošinot sankciju ieviešanai nepieciešamās darbības, tostarp darījumu analīzi, patieso labuma guvēju, saistīto un kontrolē esošo personu noskaidrošanu, lai nodrošinātu sankciju reālu piemērošanu un nepieļautu Latvijas finanšu sektora izmantošanu sankciju apiešanai vai finanšu pakalpojumu saņemšanu personām, kas ir pakļautas sankcijām.
Vienlaikus FKTK vērsa uzmanību, ka nevar banku vai fizisku un juridisku personu vietā veikt konkrētu klientu vai darījumu izpēti. Gadījumos, kad nav pietiekamas informācijas par sadarbības partneriem vai klientiem vai arī informācija ir neskaidra, lēmums jāpieņem, balstoties uz risku izvērtējumu, kas attiecīgi var rezultēties darījumu attiecību pilnīgā pārtraukšanā vai darījumu attiecību pastiprinātā uzraudzībā, vai arī ar noteiktu darījumu ierobežojumiem. Tāpat jāņem vērā tas, ka Krievijas īstenotais karš Ukrainā turpinās, un tāpēc tiek un, visticamāk, arī turpmāk tiks noteiktas jaunas sankcijas. FKTK aicina iedzīvotājus izturēties ar sapratni, ja bankas uzdod papildu jautājumus par maksājumu uz vai no Krievijas vai Baltkrievijas izpildes mērķi vai maksājumu detaļām. Šīs papildu izpētes mērķis ir pārliecināties, ka maksājumi netiek veikti personām, kuras iekļautas sankciju sarakstā, vai šo personu interesēs.
