Pensionāru pirktspēja, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, pērn ir nedaudz palielinājusies, proti, 2021. gadā pensionārs varēja iegādāties par četriem kilogramiem desas vairāk nekā pirms gada.
Centrālā statistikas pārvalde ik gadu aprēķina pensionāru pirktspēju, tas ir, nosaka, kādu daudzumu preču vidēji katrs pensionārs vai strādājošais varētu nopirkt, ja visus naudas līdzekļus izlietotu vienas preces iegādei.
2020. gadā pensionārs par vidējo pensiju varēja nopirkt 54 kg vārītās desas vai 35 kg sviesta, vai 196 kg baltmaizes mēnesī. 2021. gadā par vidējo pensiju varēja nopirkt par 4 kg vairāk desas vai par 4 kg vairāk sviesta, vai par 12 kg vairāk baltmaizes. Arī gaļu, pienu, biezpienu, krējumu un cukuru vidējās pensijas saņēmējs pērn varēja nopirkt par pāris kilogramiem vairāk nekā 2020. gadā. Izņēmums ir kartupeļi. 2020. gadā vidējās pensijas pietika 798 kg kartupeļu iegādei, bet 2021. gadā - vairs tikai 741 kg iegādei. Iemesls - kartupeļu cenas straujais kāpums.
Strādājošo pirktspēja, atšķirībā no pensionāra pirktspējas, ir samazinājusies gandrīz visās preču grupās (izņemot cukuru, sviestu, cūkgaļu). 2020. gadā strādājošais par vidējo algu varēja nopirkt 125 kg vārītās desas, bet 2021. gadā - 124 kg. Par vidējo algu varēja nopirkt arī mazāk liellopu gaļas, piena, biezpiena, olu, maizes, arī degvīna un degvielas.
CSP aprēķinātā pensionāra pirktspēja ir teorētiska, jo skaidrs, ka neviens pensionārs neizpirks visu pensiju desās vai cukurā. Liela daļa no pensijas aiziet izmaksās par mājokli, daļai arī veselības aprūpes pakalpojumos un zālēs, kas pirktspējas aprēķinā nav iekļauts.
Pensionāra izdevumu struktūra par 2019. gadu (jaunākie pieejamie dati) liecina, ka pārtika un bezalkoholiskie dzērieni no pensionāra maciņa izvelk aptuveni 32% no kopējām izmaksām, mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais - 21,9% (šogad, visticamāk, īpatsvars būs lielāks), veselības aprūpe - 14,3 procentus.
Pensionāru pirktspēju ietekmē gan pensijas apmērs, gan arī preču un pakalpojumu cenas.
Pensiju indeksācija notiek reizi gadā - oktobrī. Tāda bija arī 2021. gadā, kad tika indeksētas pensijas, kas nepārsniedz 470 eiro. Ja pensija bija lielāka par šo robežu, tad indeksēja to daļu, kas bija līdz 470 eiro, un pārējo nepārskatīja. Izņēmums bija trīs kategorijas - politiski represētās personas, cilvēki ar pirmās grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem indeksē visu pensiju bez ierobežojumiem.
“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis jau rudenī, pirms pensiju indeksācijas, uzsvēra, ka lielai pensionāru daļai pensiju indeksācija nespēs kompensēt cenu pieaugumu. Ekonomists jau toreiz sacīja, ka inflācijas lielākais kāpums vēl ir priekšā, līdz ar to zināmā mērā indeksācija nespēs kompensēt gaidāmo cenu kāpumu.
Šobrīd, kad Ukrainā risinās karš, bažas par inflācijas straujo kāpumu ir vēl lielākas. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks intervijā LETA prognozēja, ka jau nākamajos mēnešos inflācija Latvijā palielināsies virs 10%. Bet gada otrajā pusē, situācijai pakāpeniski normalizējoties, inflācijas tempi jau sāks mazināties.
“Inflācija būs augstāka nekā prognozēts iepriekš. Galvenie iemesli ir divi - Krievijas iebrukuma dēļ Ukrainā pasaulē ir augstākas energoresursu cenas, un šī paša iemesla dēļ pasaulē ir augstākas pārtikas cenas, jo gan Krievija, gan Ukraina ir būtiski pārtikas ražotāji. Ukrainā, visticamāk, kara dēļ kaut ko neiesēs un kaut ko nenovāks, bet Krievija pārtiku var izmantot arī kā ģeopolitisku ieroci un ierobežot eksporta apjomus. Tiešākais efekts var skart graudaugus un pārtikas eļļas. Arī tirdzniecības saites ar Krieviju pēc būtības tiks aprautas, un tas Latvijas ekonomiku ietekmēs negatīvi.
Vienu lietu gan es gribu uzsvērt - sankcijas pret Krieviju ir ieviestas, lai Krievija izbeigtu Ukrainā uzsākto karu! Tas nav tikai Ukrainas karš. Tas ir arī Rietumu karš, jo tā ir savas brīvības un savu vērtību aizstāvēšana. Ukraiņi cīnās arī par mūsu brīvību un neatkarību. Līdz ar to šīs izmaksas ir cena par brīvību, cena par neatkarību, cena par demokrātiju. Un šīs izmaksas nudien nav salīdzināmas ar kara izmaksām. Līdz ar to ekonomikas izaugsme būs mazāka, inflācija augstāka, bet tas būs pārejošs efekts,” optimistiski bilda M. Kazāks.
