Tā kā, sākot ar maiju, vairs nav spēkā virkne iepriekšējo atbalsta pasākumu energoresursu cenu kompensēšanai, daļai iedzīvotāju jārēķinās, ka jūnija rēķins par maijā patērēto elektrību varētu būt lielāks nekā iepriekš, pat ja elektroenerģija nav tērēta vairāk.
Ekonomikas ministrijā (EM) “Neatkarīgajai” nevarēja pateikt, par cik procentiem pieaugs maksa par elektrību. “To nevar prognozēt. Tas atkarīgs no dažādiem faktoriem - katra lietotāja pieslēguma veida, tirgotāja, noslēgtā līguma, patēriņa utt.,” “Neatkarīgajai” skaidroja EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.
Sākot ar maiju, vairs nav spēkā iepriekšējos četros mēnešos (no šā gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim) pieejamie vairāki atbalsta veidi mājsaimniecībām un juridiskām personām. Proti, valsts vairs 100% apmērā nesedz elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājumu un elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksas. Tāpat centralizētās siltumapgādes klientiem, kuriem bija vērojams ekstremāls cenu pieaugums, valsts vairs 100% apmērā nesedz starpību līdz SPRK apstiprinātajam tarifam. Arī mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto apkurē, valsts vairs nesedz izmaksas virs 34 eiro par megavatstundu (MWh).
Šā gada sākumā tika paplašināts arī sociālais atbalsts ģimenēm ar bērniem, senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti - ģimenēm ar bērniem apstiprinot 50 eiro mēneša pabalstu par katru bērnu, tajā skaitā studējošiem līdz 24 gadu vecumam; 20 eiro mēneša pabalstu visiem senioriem (neskatoties uz vakcinācijas faktu) un cilvēkiem ar invaliditāti; kā arī piešķirot valsts mērķdotāciju pašvaldībām 50% apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalstu izmaksai līdz šā gada beigām. Arī šis atbalsta veids, sākot ar maiju, vairs nav pieejams.
Pēdējos četros mēnešos elektrības rēķinos ailītē pie OIK bija ierakstīta nullīte, kas nozīmē, ka par šo komponenti iedzīvotājiem nebija jāmaksā. Nākamajā rēķinā šajā ailītē parādīsies summa, kas būs atkarīga no patērētās elektrības. Šogad maksa par OIK ir 7,55 EUR/MWh. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šā gada OIK maksa ir daudz zemāka. Kā zināms, 2020. gada 22. septembrī Ministru kabinets izskatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu par kompleksiem pasākumiem obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai. Izvērtējot konceptuālajā ziņojumā piedāvātos rīcības virzienus, valdībā tika panākta vienošanās par risinājumu, kura ietvaros no 2021. gada 1. janvāra OIK likme tika samazināta no 22,68 eiro/MWh līdz 17,51 eiro/MWh, vienlaikus paredzot pakāpenisku OIK mazināšanu arī turpmākajos gados, t.sk. OIK likme 2022. gadā tika prognozēta 12,61 eiro/MWh. Pērn gada beigās valdība nolēma šim gadam OIK likmi samazināt vēl par 60% - līdz 7,55 eiro/Mwh. Šādu OIK vidējās likmes samazinājumu tobrīd bija iespējams panākt, ņemot vērā dabiskos faktorus, tajā skaitā nākotnes elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas prognozi, obligātajā iepirkumā iepirktās elektroenerģijas samazinājumu un lēzenu elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, kā arī novirzot OIK likmes mazināšanai valsts budžetā paredzēto dotāciju un izmantojot šā gada SIA “Enerģijas publiskais tirgotājs” pozitīvo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci kā kompensējošo instrumentu attiecībā uz 2022. gada vispārējās valdības budžeta bilanci. Šāds risinājums nodrošina neitrālu ietekmi uz vispārējās valdības parādu.
EM uzsver, ka daļa atbalsta pasākumu energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai vēl būs spēkā līdz šā gada beigām.
“Pēdējā pusgada laikā - gan pērn rudenī strauji pieaugušo energoresursu cenu dēļ, gan šogad Krievijas kara Ukrainā seku dēļ - valdība ir pieņēmusi virkni lēmumu energoresursu pastāvīgas pieejamības nodrošināšanai un pieaugošo cenu kompensēšanai, jo īpaši mazāk turīgajām mājsaimniecībām. Kaut līdz ar aprīļa beigām beidzas daļa atbalsta pasākumu mājsaimniecībām, otra daļa no iepriekš apstiprinātajiem atbalsta pasākumiem gan mājsaimniecībām, gan komersantiem vēl būs spēkā līdz šā gada beigām. Tāpat Enerģētiskās drošības darba grupā esam vienojušies, ka turpmāk mērķtiecīgāk jāatbalsta mazāk turīgās mājsaimniecības, un pie šiem atbalsta instrumentiem šobrīd aktīvi strādā Labklājības ministrija,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Vairāki atbalsta pasākumi gan mājsaimniecībām, gan komersantiem vēl būs spēkā līdz šā gada beigām, tas ir, palielināts atbalsts aizsargātajiem lietotājiem, 85% OIK samazinājums energointensīviem uzņēmumiem par 2021. gadu, samazināta vidējā OIK likme visiem elektroenerģijas lietotājiem, kā arī valsts mērķdotācija pašvaldībām 50% apmērā sociālo pabalstu izmaksai, uzsver EM.
