Lai gan dzērienu iepakojuma depozīta sistēma Latvijā darbojas jau četrus mēnešus, joprojām daļa Latvijas veiklos iegādāto dzērienu pudeļu taromātos netiek pieņemtas. Ir pat gadījumi, kad tiek iekasēta depozīta maksa, bet iztukšoto pudeli nodot nevar.
Depozīta sistēmā var nodot stikla, PET un metāla (skārdenes) bezalkoholisko, visu veidu alus un citu alkoholisko (zem 6%) dzērienu iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam jāiemaksā 10 centi, ko pēc iepakojuma nodošanas var saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma ir nolasāma speciālā atpazīstamības zīme un svītrkods, kā arī iepakojums ir iztukšots.
Rīdzinieks Māris iepirkšanas centrā “Akropole Alfa” esošajā “Rimi” veikalā iegādājās sešas minerālūdens pudeles. Ielūkojies čekā un ieraudzījis, ka iekasēta depozīta maksa - 10 centu par katru pudeli, kopā - 60 centu, nolēmis, ka iztukšotās pudeles neizmetīs kā parasti, bet dosies tās nodot. Taču, kad pēc divām dienām iepirkšanās centrā “Akropole Alfa” mēģināja to izdarīt modernajā taromātā, tās netika ņemtas pretī. Izrādās, uz pudelēm nemaz nebija Latvijas depozīta zīmes, lai gan tirgotāji bija paziņojuši, ka, sākot ar 1. maiju, pieņems pārdošanā tikai Latvijas depozīta tirgum atbilstoši marķētas pudeles.
“Kā tas ir iespējams - naudu par depozītu iekasēja, bet pudeles nodot nevar. Tas jau izskatās pēc krāpšanas,” “Neatkarīgajai” sacīja Māris, rādot gan čeku, gan arī nofilmēto video.
SIA “Depozīta iepakojuma operators” mediju koordinatore Dārta Katrīne Salna “Neatkarīgajai” skaidro, ka situācijas var būt dažādas, piemēram, pašapkalpošanās kasē noskanēta pudele ar depozīta zīmi un uzlikts reizinātājs pārējām pudelēm, kuras ir bez depozīta zīmes. “Tāpat pastāv iespēja, ka tā ir kļūda tirgotāja pusē un varētu būt kļūdaini reģistrēts EAN kods. Taču šie visi ir tikai minējumi. Lai sagatavotu šai situācijai konkrētu skaidrojumu, būtu vēlams uzzināt tirdzniecības vietas nosaukumu un adresi, kā arī informāciju par to, vai uz visu sešu iegādāto dzērienu etiķetēm ir/nav Latvijas depozīta zīme,” “Neatkarīgajai” sacīja Dārta. Uzzinot, ka minerālūdens iepakojuma pudeles pirktas “Rimi”, Dārta Katrīne Salna iesaka pircējam pirmām kārtām pārbaudīt visus iegādātos iepakojumus - vai uz etiķetes ir Latvijas depozīta zīme. “Ja uz iepakojumiem šīs zīmes nav, taču depozīta maksa ir tikusi iekasēta, aicinām vērsties pie konkrētā tirgotāja ar čeku un vēlams arī iepakojumu attēliem/video, lai depozīta maksu varētu atlīdzināt,” sacīja Salna.
“Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers iesaka šajā un līdzīgos gadījumos vērties pie kasiera, ja misēklis pamanīts uzreiz, vai arī zvanīt uz “Rimi” klientu centru pa tālruni +371 8 000 0180. “Un tad jau mēs atradīsim risinājumu,” sola J. Šleiers.
Portāls NRA jau rakstīja, ka ar depozīta sistēmas darbību ir neapmierināta arī daļa tirgotāju, lielākoties mazo veikalu īpašnieki un apsaimniekotāji. “Pirmkārt, SIA “Depozīta iepakojuma operators” neatbalsta tirgotāja vēlmi izvietot taromātu viņam vēlamā vietā, bet lielākoties uzspiež to uzstādīt līdz šim pārtikas pārdošanai un uzglabāšanai paredzētās vietās. Tā rezultātā samazinās pārtikas sortiments un pieaug produktu cenas. Cieš mazie ražotāji, kuru produkcija zaudē konkurencē ar lielražotāju. Otrkārt, “Depozīta iepakojuma operators” nenodrošina (atbilstoši Iepakojuma likumā noteiktam iepakojuma izplatītāja pienākumam) veikalus ar taromātiem un drošiem konteineriem uz sava rēķina. Pašlaik “Depozīta iepakojuma operators” apmaksā 1,5 m2, reāli veikalā tas aizņem ne mazāk par 10 m2. Treškārt, “Depozīta iepakojuma operators” uzspiež veikala pārdevējām veikt smagu un netīru roku darbu, pārvietojot tehniski novecojušo taromātu veltņus (15 kg), šķirojot un mazgājot taru 15 dažādos tās veidos. Taras šķirošanai vajadzētu notikt it kā mūsdienīgā “Depozīta iepakojuma operators” taras šķirošanas centrā, kuru šodien atrādīs Saeimas deputātiem (bet ne tirgotājiem). Ceturtkārt, jānodrošina taisnīga samaksa par depozīta savākšanu, lai tā izmaksas nav jāpārliek uz pārtikas preču cenām. Šobrīd taras punkta apkalpošana mazā veikalā mēnesī izmaksā ap 137 eiro (9 - elektrība, 28 - internets, 100 - darbs), bet “Depozīta iepakojuma operators” samaksā 32 eiro,” aģentūrai LETA norādīja Latvijas tirgotāju asociācija.
Savukārt “Depozīta iepakojuma operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis aģentūrai LETA sacīja, ka sanitārās normas depozīta sistēmas ietvaros tirgotājam ir jāievēro un tas nav šķērslis depozīta iepakojuma pieņemšanai veikalos. “Depozīta iepakojuma operators” nodrošina bezmaksas taromātu piegādi un uzstādīšanu visām tirdzniecības vietām, kuru pārdotais depozīta iepakojumu apjoms mēnesī ir vidēji 3000 vienību vai lielāks. Tirgotājiem, kuru pārdotais iepakojuma apjoms ir mazāks, iepakojuma pieņemšana tiek organizēta manuāli, tomēr tirgotājiem ir iespēja pašiem iegādāties un uzstādīt taromātus arī šādās tirdzniecības vietās.
SIA “Elvi Latvija” komercdirektore Laila Vārtukapteine aģentūrai LETA sacīja, ka dzērienu taras depozīta sistēmā ir vairākas nianses, kas jāpilnveido, lai tā darbotos ērti un visiem pieņemami, turklāt jāpilnveido ne vien tirdzniecības ikdiena, bet savi paradumi jāmaina arī pircējiem, jo ne visi pircēji ievēro higiēnu, pudeles pirms nodošanas izskalojot. Lai iepirkšanās visos veikalos, neatkarīgi no to izmēra, būtu patīkama, “Elvi” veikalu darbinieki veic biežākas taromātu apkopes, tomēr var nākties saskarties ar izaicinājumiem, ko nes pienākums tukšo taru vākt arī mazās tirdzniecības vietās. Arī L. Vārtukapteine apstiprināja, ka ”Elvi” veikalu darbiniekiem šobrīd ir nepamatoti liels darba apjoms tukšās stikla taras šķirošanā un uzglabāšanā - darbiniekiem manuāli jānodrošina 11 dažādu dizainu pudeļu šķirošana un atsevišķa uzglabāšana, kas rada lielu darba apjomu, kā arī paredz atvēlēt vairākus kvadrātmetrus dažādu taras kastu uzglabāšanai nelielās veikalu noliktavu telpās.
Tāpat arī veikalu tīklu “top!” pārstāvošā uzņēmuma SIA “Iepirkumu grupa” valdes locekle un mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka pārejas posmā līdz 1. jūlijam, kad daļa iegādātās taras ir bez depozīta sistēmas marķējuma, vērojama pircēju neapmierinātība, ka ne visas atnestās pudeles iespējams nodot, kā rezultātā tirgotājiem ir jānodrošina konteineri, lai nenododamo taru varētu turpat izmest. Šobrīd arī “top!” veikalu darbiniekiem ir radušies papildu darba pienākumi - taromāti ir regulāri jātīra un jātukšo, lai nodrošinātu veikala higiēnas prasības, kā arī regulāri jātukšo nenododamās taras konteineri, lai veikala telpās neatrastos liels atkritumu daudzums.
