Cenu kāpums maijā Latvijā bijis viens no straujākajiem šajā gadsimtā. Ekonomisti atceras, ka vien pāris mēnešus 2008. gadā cenu kāpums bijis lielāks nekā pašreiz. Iespējams, jūnijā tiks pārsniegts arī 2008. gada “rekords”.
Tiesa, patēriņa cenu kāpums ir reģistrēts ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Tomēr Latvijā, pēc bankas “Citadele” ekonomista Mārtiņa Āboliņa aplēsēm, patēriņa cenu inflācija Latvijā ir divas reizes augstāka nekā vidēji eirozonā. Pēc viņa teiktā, tam varētu būt vairāki iemesli. “Pirmkārt, mēs lielāku daļu no saviem ienākumiem tērējam pārtikai un enerģijai; algas Latvijā aug straujāk nekā Rietumeiropā, un mūsu tirgotājiem, iespējams, ir īsāki piegādes līgumi un veikalos ātrāk redzam izmaksu pieaugumu. Maija inflācijas rādītājos mēs skaidri redzam, cik nozīmīgs ir valsts atbalsts. Otrkārt, situācijā, kad visi zina, ka cenas aug, cenu celšana nevienam nav jāskaidro, un, iespējams, atsevišķi uzņēmumi izmanto šo iespēju. Tomēr ar cenu celšanu ir jābūt uzmanīgiem, jo inflācija jau ievērojami pārsniedz ienākumu pieaugumu, iedzīvotāju pirktspēja sāk mazināties, un gada otrā puse ekonomikā būs izaicinoša,” uzsver M. Āboliņš.
Salīdzinājumā ar aprīli patēriņa cenas Latvijā pieauga par 4%. M. Āboliņš uzsver, ka no šiem 4% gandrīz 3% ir radījusi valsts atbalsta pasākumu pārtraukšana, kas gada pirmajos četros mēnešos amortizēja energoresursu cenu kāpuma ietekmi uz mājsaimniecībām.
Arī SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka grūdienu inflācijai deva valdības atbalsta izbeigšanās, kas aizkavēja straujo kāpumu gada sākumā. “Šāds pieaugums mēneša laikā līdz šim nav piedzīvots, savukārt izmaiņas gada laikā atpaliek par vienu procentpunktu no rekorda, kas tika sasniegts 2008. gada maijā. Ņemot vērā sezonu, atbalsta pasākumu atcelšana situāciju kritisku vēl neveido, bet noteikti norāda uz līdzīgu pasākumu nepieciešamību rudenī, kad enerģijas un pārtikas patēriņš pieaugs.”
Šokējoši augsto inflācijas rādītāju maijā (gada griezumā +16,9%, mēneša laikā + 4%) izraisīja ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenu pieaugums. Salīdzinot ar pagājušo gadu, elektrības un siltumenerģijas cenas pieauga par gandrīz 50%, bet gāzes cenas vairāk nekā dubultojās, degvielas cena gada laikā kāpa pa 51,5%, pārtika sadārdzinājās par 18,7%.
Maija pēdējā dienā E95 markas degvielas cena pirmo reizi Latvijā pārsniedza divus eiro par litru (2,002 eiro/l). Šāda cena tika fiksēta “Circle -K” degvielas uzpildes stacijā. Kopš tā laika benzīna cena ir turpinājusi kāpt un iepriekšējās nedēļas beigās sasniedza 2,124 eiro/l. Arī dīzeļdegvielas cena pagājušajā nedēļā Rīgā pārsniedza divu eiro atzīmi.
Starp pārtikas produktiem visstraujākais cenu kāpums gada laikā bijis kartupeļiem (+60,3%), miltiem un citiem graudaugiem (+52,7%), makaronu izstrādājumiem (+38,8%), mājputnu gaļai (+33,6%), augu eļļai (+35,0%), svaigām vai atdzesētām zivīm (+33,2%), pienam (+31,2%), rīsiem (+30,5%), sieram un biezpienam (+27,8%).
“Swedbank” ekonomiste Laura Orleāne uzskata, ka, pārtikas un energoresursu cenām pieaugot, iedzīvotāju pirktspēja cietīs arvien vairāk. Pēc viņas prognozēm, inflācija sasniegs maksimumu tuvāk rudenim. Būtiskāks cenu kāpuma atslābums gaidāms vien nākamajā gadā, kad, visticamāk, atsāks augt arī iedzīvotāju pirktspēja.
Arī Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe Ieva Šnīdere uzskata, ka tuvākajos mēnešos cenu izmaiņas turpinās pārsniegt sezonālo svārstību līmeni. Galvenā ietekme uz cenu pārmaiņām joprojām būs saistīta ar pasaules cenu kāpumu energoresursiem un pārtikai, ko lielā mērā ietekmēs ģeopolitiskā spriedze reģionā saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā. Gaidāma arī to pakārtotā ietekme uz rūpniecības preču un pakalpojumu cenām. Paredzams, ka 2022. gadā kopumā vidējā gada inflācija varētu sasniegt 15 procentus.
“Diemžēl tuvākajos mēnešos cenu pieaugums pasaulē un Latvijā vēl nemazināsies. Rudenī Latvijā ievērojami pieaugs apkures izmaksas, jo dabasgāzes cenas šobrīd ir aptuveni četras reizes augstākas nekā iepriekšējos gados, un augstās minerālmēslu cenas rada potenciālu tālākam pasaules pārtikas cenu kāpumam. Turklāt Krievija, neļaujot eksportēt Ukrainas pārtiku, cenšas izmantot strauji augošās pārtikas cenas kā ieroci karā ar Ukrainu. Valdības atbalsta pasākumi palīdzēs amortizēt cenu kāpumu, taču ražotāju cenu inflācija Baltijā ir sasniegusi 30% un spiediens uz patēriņa cenām joprojām ir liels,” norāda arī Āboliņš.
Finanšu ministrija pieļauj, ka jau jūnijā tiks sasniegts jauns patēriņa cenu kāpuma rekords, jo “inflācijas maksimālais punkts vēl nav sasniegts”.
Vairāk nekā puse Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) šogad neplāno paplašināt uzņēmējdarbību, un Latvijā to atzīst 54% uzņēmumu vadītāju. Kā galvenos iemeslus uzņēmēji min inflāciju - to norāda 45% aptaujāto, kā arī enerģijas cenas - 39% respondentu. Un tikai tad seko Ukrainas kara ietekme un neprognozējamība Covid-19 dēļ, liecina “Luminor” veiktā aptauja,
“Lai gan karš Ukrainā ietekmē ekonomiskos procesus, uzņēmējdarbības vide jau iepriekš pandēmijas radīto seku ietekmē izjuta lielus izaicinājumus. Mūsu veiktā aptauja pierāda, ka uzņēmēji turpina piedzīvot trauksmainu periodu un šobrīd īsteno nogaidīšanas stratēģiju, rūpīgi izvērtējot savas iespējas, un tuvākajā laikā neplāno strauju attīstību. Mazāk nekā piektā daļa mazo un vidējo uzņēmumu šogad gaida lielākus pārdošanas apjomus, vienlaikus vairāk nekā trešdaļa cer, ka izdosies saglabāt uzņēmuma stabilitāti. Arī šajā ekonomiski sarežģītajā laikā mūsu banka turpina atbalstīt uzņēmējus, izsniedzot finansējumu uzņēmumu izaugsmei,” saka Ilze Zoltnere, “Luminor” Korporatīvā departamenta vadītāja.
Aptuveni trešdaļa Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu vadītāju norāda, ka nav izjutuši būtisku Krievijas uzsāktā kara ietekmi uz biznesu, un vienlīdz daudz aptaujāto atzīst, ka tas ir radījis negatīvu ietekmi, vienlaikus piektā daļa norāda, ka vēl nevar to novērtēt. Pārējās Baltijas valstīs attieksme pret kara Ukrainā ietekmi uz uzņēmējdarbību nedaudz atšķiras - 43% Igaunijas mazo un vidēju uzņēmumu vadītāju uzskata, ka tas nav ietekmējis viņu darbību, bet Lietuvā šādu atbildi norāda 37% respondentu.
Raugoties nākotnē, vairāk nekā puse mazo un vidējo uzņēmēju domā, ka arī 2023. gadā un turpmākajos gados viņu darbību ietekmēs inflācija un energoresursu cenas, kā arī notikumi, kas saistīti ar Covid-19 un iebrukumu Ukrainā. Tikai 7% aptaujāto mazo un vidējo uzņēmumu vadītāju paredz, ka to varētu ietekmēt vakcinācijas līmenis ES un citās valstīs, kuras saistītas ar viņu uzņēmumu darbību.
