Latvijā ir sākusies zemeņu sezona. Lai izaudzētais nonāktu pie pircējiem, audzētāji meklē palīgus ogu lasīšanā, solot iespēju stundā nopelnīt pat astoņus eiro. Tomēr gribētāju darīt šo darbu lielākoties nav tik daudz, kā vēlētos saimnieki.
Par darbu zemeņu laukā saimnieki lielākoties maksā pēc padarītā. Sludinājumos atrodamā informācija liecina, ka par kilograma ogu salasīšanu šogad maksā no 0,40 līdz 0,70 eiro. Ātrlasītāji spējot stundā nopelnīt septiņus līdz astoņus eiro. Tie, kuriem ogu lasīšana neveicas tik veikli, stundā nopelnot aptuveni trīs eiro.
Ogu lasīšana par samaksu nav tas pats, kas ogu vākšana savā dārzā. Daļa saimnieku strikti ir noteikuši, ka palīgos neņems bērnus, kas ir jaunāki par 14 gadiem. Ogas jālasa rūpīgi, nesabojājot ogu un nolasot visas gatavās ogas, nevis tikai lielākās. Darbs dažās saimniecībās sākas pulksten 4 no rīta, citās pulksten 7 no rīta, lai paspētu nolasīto jau rīta stundās aizgādāt pie pircējiem. Daži saimnieki sedz ceļa naudu, citi paši brauc pakaļ saviem palīgiem. Ir saimniecības, kurās savus zemeņu lasītājus cienā ar kafiju, pusdienām un ļauj ēst zemenes pilnu vēderu. Taču, neskatoties uz to, vairākās saimniecībās trūkst zemeņu lasītāju.
Sidgundas zemeņu lauku īpašnieks Andris Apsītis LTV raidījuma “Panorāma” korespondentei Zandai Ozolai-Balodei atklāj, ka ikdienā 20 hektāru zemeņu lauka apkopšanai pietiek ar padsmit darbiniekiem, sezonas laikā arī ar simt ogu lasītājiem ir par maz. Bet atrast cilvēkus, kam vasarā ir vairāki brīvi mēneši, nemaz nav viegli. Andris stāstīja, ka pazīst vairākus zemeņu audzētājus, kas tieši darba roku trūkuma dēļ pārstājuši audzēt ogas. Viņa saimniecībā sezonas laikā puse uz pusi esot vietējie un viesstrādnieki. Sestdien, kad Sidgundas zemeņu laukos viesojās LTV filmēšanas komanda, pārsvarā bija dzirdama ukraiņu valoda. Čaklās lasītājas darbam nolīgtas jau pirms kara sākuma.
Jūlija trīs gadus braukusi šurp strādāt, bet vēlāk Latvijā iepazinusies ar dzīvesbiedru, apprecējusies un tagad dzīvo tepat netālu. Par karsto darba dienu viņa nesūdzas. Viņa gan atzina, ka, temperatūrai pakāpjoties virs trīsdesmit grādu atzīmes, darbam tomēr met mieru. Tādās dienās darbu sāk agrāk un arī beidz vēlāk, bet dienas vidu visi izmanto atpūtai.
Zemeņu laukos LTV sastapa arī Sņežanu. Viņa Mālpils pusē nonākusi kopā ar diviem bērniem, bēgot no kara Ukrainā. “Te mums iedeva dzīvesvietu, darbu, un mēs esam ļoti apmierināti. Mums viss patīk, un esam laimīgi, ka esam te nokļuvuši,” teica Sņežana.
Pilsētniekus, kuri vēlētos vasarā - atvaļinājuma laikā - piepelnīties ar ogu, piemēram, zemeņu, lasīšanu, no darba attur arī bailes no Valsts ieņēmumu dienesta. Viņu ieskatā zemeņu laukos nopelnītais ir jādeklarē kā ienākumi un tātad arī apliekams ar nodokli. Tad no niecīgā ienākuma, kas gūts, lasot ogas, pašam nekas dižs vairs nepaliks.
Lauku atbalsta dienests (LAD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka 2014. gadā Latvijā tika ieviests sezonas laukstrādnieku nodoklis. Nodokļa likme ir 15%, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbinātības dienā. Šogad šis nodokļa piemērošanas veids pagarināts līdz 90 dienām (iepriekš bija 65 dienas). Šis nodoklis ir spēkā tikai sezonas laikā - no 1. aprīļa līdz 30. novembrim, un, lai to izmantotu, ir jāizpildās virknei nosacījumu, proti, lauksaimniekam, kurš grib izmantot šī nodokļa veida priekšrocības, īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā ir jābūt lauksaimniecībā izmantojamai zemei, ko tas izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai, un nodarbina sezonas laukstrādniekus ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā, kā arī akmeņu lasīšanā sējumu, stādījumu un zālāju platībās. Lauksaimniekam ir jābūt vienotā platības maksājumu saņēmējam. Lauksaimnieks nedrīkst būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs. Sezonas laukstrādnieks vienlaikus tajā pašā dienā nedrīkst būt reģistrēts citā saimniecībā.
Arī sezonas laukstrādniekam šajā gadījumā ir jāatbilst vairākiem kritērijiem, proti, persona nedrīkst būt nodarbināta lauksaimniecības sezonas darbos vairāk kā 90 kalendāra dienas pie viena vai vairākiem lauksaimniekiem kopā; personas ienākums, kas gūts pie viena vai vairākiem lauksaimniekiem kopā, nedrīkst pārsniegt 3000 eiro sezonā; personai četru mēnešu periodā pirms lauksaimniecības sezonas darbu uzsākšanas lauksaimnieka labā ar šo pašu lauksaimnieku nav bijušas darba tiesiskās attiecības vai nav bijis noslēgts uzņēmuma līgums.
Gadījumā, ja sezonas laukstrādnieks vienā un tajā pašā zemnieku saimniecībā ir nodarbināts 90 kalendārās dienas pēc kārtas un viņa ienākumi mēnesī pārsniedz 3000 eiro, šādas darbinieks ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā kā darbinieks un turpmāk no viņa ienākumiem pilnā apmērā jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, skaidro VID.
“Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa atgādina, ka sezonas lauksaimnieka nodoklis attiecas arī uz bērniem, kuri vasarā vēlas piepelnīties ražas novākšanā. Tajā pašā laikā, ja skolēns vecumā līdz 19 gadiem strādā vasaras darbu no 1. jūnija līdz 31. augustam un ir reģistrēts kā apgādājamais, vecākiem saglabājas atvieglojumi par apgādībā esošām personām 250 eiro apmērā.
