Dīzeļdegviela gada laikā Latvijā sadārdzinājusies aptuveni par 26 procentiem. Taču degvielas tirgotāji lēš, ka drīzumā gaidāms jauns cenu lēciens.
2022. gada 5. decembrī stājās spēkā rietumvalstu noteiktie cenas griesti Krievijas naftai 60 ASV dolāru apmērā par barelu un Eiropas Savienības (ES) embargo Krievijas naftai, kas tiek transportēta pa jūras ceļiem. Savukārt 5. februārī Eiropā stājas spēkā embargo Krievijas naftas produktiem.
“Neatkarīgās” aptaujātie degvielas tirgotāji šai situācijai ir gatavi, jo jau laikus parūpējušies par rezervēm. Līdz ar to dīzeļdegvielas deficīts nedraud, taču ar cenu kāpumu gan jārēķinās.
“Viršu” valdes priekšsēdētājs Jānis Vība “Neatkarīgajai” uzsver, ka embargo naftas produktiem no Krievijas radīs papildu spiedienu uz degvielas cenām, ko jau varam vērot pēdējo dažu nedēļu laikā, kad naftas produktu cenas biržā pakāpeniski aug. Arī degvielas cenas Latvijas benzīntankos sākušas kāpt. Portāls “nra.lv” jau rakstīja, ka Latvijā dīzeļdegvielas cena aizvadītās nedēļas laikā paaugstinājusies par 1,7%, proti, dīzeļdegvielas vidējā cena pagājušajā nedēļā Latvijā bija 1,726 eiro par litru, bet vēl pirms nedēļas - 1,697 eiro par litru.
“Iemesls šai cenas pieauguma tendencei ir tas, ka kopumā ES paliks bez līdzšinējā lielākā dīzeļdegvielas piegādātāja reģionā. Attiecīgi ES būs
jāturpina pielāgošanās jaunajai realitātei un būtiski jāpalielina dīzeļdegvielas imports no piegādātājiem ārpus Eiropas. Arī Latvija naftas produktu apritē nav atrauta no kopējā Eiropas tirgus, jo produktu iepirkuma pārorientācija no citiem globāliem tirgiem (naftas pārstrādes rūpnīcām) rada attālākus, sarežģītākus degvielas loģistikas ceļus, kas kopumā rada gala produkta sadārdzinājumu. Runājot par naftas produktu pieejamību, “Virši” un arī vairums citu degvielas tirgotāju Latvijā spēj pilnībā nodrošināt nepieciešamos piegādes apjomus, kā arī produkta izcelsmes neatkarību no Krievijas naftas izejvielām, tāpēc produkta pieejamības risku mūsu reģionā pašlaik nesaskatām,” sacīja J. Vība.
“Circle K Latvia” degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs prognozēs par iespējamām cenu izmaiņām ir piesardzīgāks.
“Ja ierobežojumu ieviešanas dēļ radīsies cenu pieaugums biržā, tas ietekmēs degvielas iepirkuma cenu. Tajā pašā laikā ierobežojumi tika izsludināti jau ļoti sen, līdz ar to mazumtirgotājiem bija iespēja laikus pārskatīt degvielas piegādes ķēdes. Mēs nepiedāvājam klientiem Krievijas izcelsmes dīzeļdegvielu un benzīnu, kā arī nepieļaujam, ka degvielas produkti ir ražoti no Krievijas izcelsmes naftas. Savukārt “Circle K” tīklā realizētā autogāze ir Eiropas izcelsmes, bet dīzeļdegvielas imports ar kuģiem nāk no Zviedrijas un Norvēģijas, neizslēdzot iespēju turpināt piegādes arī ar kravas vilcieniem no “Orlen” rūpnīcas Lietuvā,” sacīja G. Titovs.
Par dīzeļdegvielas cenu iespējamu kāpumu raizējas arī Lietuvā, no kuras Latvija importē dīzeļdegvielu.
Lietuvas ekonomists Mariuss Dubņikovs Lietuvas portālam TV3 atzīst, ka Krievijas dīzeļdegvielas imports Eiropā veidoja ievērojamu daļu, kas mērāma desmitos procentu. 2020.-2021. gadā Krievija uz Eiropu eksportēja aptuveni 50-60 procentus no saražotās dīzeļdegvielas. 2022. gada septembrī savukārt eksporta apjoms nokritās līdz 40 procentiem. Taču arī šajā gadījumā, kad spēkā stājas jaunas sankcijas pret Krieviju, pēc ekonomista domām, nekāda krīze nav gaidāma, taču cenas gan, iespējams, kāps.
“Dīzeļdegviela pasaulē ir un tā pietiks, bet galvenais jautājums ir: cik tā maksās?” retoriski jautāja Dubņikovs. Viņš pieļauj, ka dīzeļdegviela varētu kļūt nedaudz dārgāka.
“Ja runājam par īstermiņu, tad, manuprāt, ir ļoti liela iespējamība, ka tuvāko divu līdz trīs mēnešu laikā Lietuvā un Eiropā dīzeļdegvielas cena pieaugs. Taču tas nav saistīts tikai ar Eiropas uzliktajām sankcijām Krievijai. Turklāt es domāju, ka dīzeļdegvielas cenu lēciens Eiropā nebūs uzreiz nākamajā dienā pēc sankciju stāšanās spēkā, jo tirgotāji jau ir rēķinājušies ar sankciju sekām un jau laikus izveidojuši rezerves. Domāju, ka dīzeļdegvielas cena sāks celties tad, ja redzēsim lielāku dīzeļdegvielas deficītu, nekā tirgus šobrīd prognozē,” sacīja Lietuvas ekonomists Aleksandrs Izgorodins.
Viņš uzskata, ka degvielas cenu izmaiņas nākotnē varētu būt saistītas ar citiem iemesliem, no kuriem viens ir ASV centrālās bankas politikas maiņa, proti, visticamāk, ASV centrālā banka martā pārtrauks procentu likmju celšanu, kas būs signāls visiem preču tirgiem, arī naftas ražotājiem, ka sliktākais monetārās politikas periods jau ir pagātnē un pasaules ekonomika sāk stabilizēties. “Tas, iespējams, varētu notikt aptuveni februāra beigās vai marta sākumā,” teica A. Izgorodins. Turklāt, pēc eksperta domām, nevajadzētu aizmirst arī par Ķīnu, kurai var būt liela ietekme tirgū. “Mēs, iespējams, pavasarī un vasarā redzēsim labākus Ķīnas makroekonomikas rādītājus, kā dēļ varētu atkal pieaugt naftas un dīzeļdegvielas cenas. Tomēr Ķīnas atveseļošanās gaidāma pakāpeniski, tāpēc ļoti lielu cenu lēcienu es neprognozētu,” atzīmēja ekonomists.
