Pārtika Latvijā gada laikā kļuvusi par ceturtdaļu dārgāka. Sviesta paciņa, kuru vēl novembrī varēja nopirkt par nepilnu eiro, tagad maksā jau gandrīz divus eiro un atsevišķos veikalos pārsniegusi arī šo robežu. Sviesta cenu kāpums ir tik krass, ka tas kļuvis par zagļu iecienītu preci.
Centrālās statiskas pārvaldes (CSP) dati atklāj to, ko izjūt katrs pircējs, iegādājoties pārtiku, proti, cenu kāpums pēdējos mēnešos bijis ārkārtīgi straujš. Pārtika, saskaņā ar CSP aprēķiniem, gada laikā sadārdzinājusies par 26%. Sviesta cenu kāpums bijis vēl lielāks: šī produkta cenas kāpušas par 40%. Vasaras vidū veiktais pētījums liecina, ka sviesta cenas Latvijā ir augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā. Latvijā tobrīd sviests vidēji maksājis 10,97 eiro kilogramā, savukārt Lietuvā - 7,94 eiro kilogramā, bet Igaunijā - 8,80 eiro kilogramā.
Sviesta cenu ārkārtīgo sadārdzinājumu jūt arī veikalos, un ne tikai pēc tā, ka šis produkts iepirkumu groziņā nonāk retāk. Sviests kļuvis par iecienītu preci veikala zagļu vidū. Portāls NRA jau rakstīja, ka pircēji pamanījuši - veikalos sviesta paciņas tiek aprīkotas ar “pīkstuļiem”, tādējādi cenšoties cīnīties pret sviesta zagļiem.
“Maxima Latvija” korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā “Neatkarīgajai” uzsver, ka pēdējā laikā “Maxima” veikalos zādzību skaits būtiski nav mainījies. “Ir novērojams zādzību skaita palielinājums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, līdz ar ierobežojumu beigšanos šī gada sākumā, kad cilvēki sāka atgriezties veikalos klātienē, taču pēdējos mēnešos līdz ar dažādo resursu sadārdzinājumu un inflāciju valstī nevērojam lielas izmaiņas, piemēram, salīdzinot ar gada sākumā apkopoto statistiku,” teic L. Bagātā.
“Maxima” novērojumi liecina, ka zādzības biežāk tiek veiktas nevis patēriņa vajadzībām, bet gan ar nodomu preci tirgot tālāk - vienā reizē tiek zagti lielāki apjomi un lielāki iepakojumi.
“Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2022. gadā zagļu iecienītākās preces bijusi dārgā kafija (gan kafijas pupiņas, gan kafija bundžās), stiprais alkohols, dažādas eļļas, šokolādes, kā arī zivju produkcija - ikri un zivju produkciju lielie iepakojumi,” stāstīja L. Bagātā.
Lai cīnītos ar šo problēmu, “Maxima” savus veikalus ir aprīkojusi ar videonovērošanu, kā arī to uzraudzīšanai ir piesaistīta fiziskā apsardze, kas uzrauga drošību veikalos gan preventīvi, gan jau novēršot konkrētus zādzību mēģinājumus, līdz ar to lielākā daļa zādzību gadījumu tiek identificēti. “Tāpat preču aizsardzībai aktīvi izmantojam elektroniskās preču aizsardzības sistēmas jeb tā sauktos pīkstuļus. Kopumā “Maxima Latvija” savos veikalos izmanto aptuveni 30 dažādu veidu aizsardzības elementus precēm, atkarībā no izmantojuma, preces veida vai iepakojuma. Aizsardzības elementus nodrošinām tām produktu kategorijām, kuras visbiežāk ir iemīļojuši garnadži, kas ir alkohols, kafija, parfimērija, elektropreces, kā arī apģērbs un apavi, kā arī citām precēm. Sviestam gan aizsardzības elementus neizmantojam,” skaidroja L. Bagātā.
Ar zādzībām no veikalu plauktiem nākas cīnīties ar veikalu tīklam “Rimi”. “Rimi Latvia” ārējās komunikācijas vadītāja Inga Bite “Neatkarīgajai” atzīst, ka veikalos visvairāk zagto preču grupas ir nemainīgas jau ilgus gadus - visbiežāk tās ir preces, kas ir neliela izmēra, viegli noslēpjamas zādzības brīdī un realizējamas otrreizējā tirgū, piemēram, alkohols, šokolādes, kosmētika, arī kafija. “No šī gada sākuma zādzību skaits veikalos ir palielinājies, un lielākā daļa no tām ir atkārtotās zādzības, piemēram, tās veic personas ar atkarībām. Tradicionāli drošības aksesuārus izmantojam uz alkohola un atsevišķām vērtīgām precēm, taču mums nav prakse tos izvietot uz pārtikas produktiem,” skaidroja I. Bite.
“Swedbank” Finanšu institūts, veicot iedzīvotāju aptauju, centās noskaidrot, par ko visvairāk bažījas Latvijas iedzīvotāji, gaidot rudeni. Lielākās raizes teju visiem, protams, sagādā apkures un elektroenerģijas cenu kāpums. Taču iedzīvotāji, kuru ienākumi nepārsniedz 550 eiro uz vienu ģimenes locekli mēnesī, kā vienu no lielākajām problēmām nosauca pārtikas izmaksu pieaugumu.
“Nākotnē lielāko problēmu saskatu nevis dārgajā pārtikā, bet zemajā pirktspējā. Un tā nevar pieaugt, neattīstoties uzņēmējdarbībai. Tallinas ostā nevar precīzi saskaitīt dažādus pasažieru un kruīzu kuģus. To ir tik daudz! Viļņā noejot kilometriem pa ielām, kur pirmie stāvi sastāv tikai no kafejnīcām un restorāniem, nevar atrast brīvu galdiņu. Liekas, ka visi lietuvieši sēž Viļņas kafejnīcu terasēs. Bet viņiem sabiedriskajā ēdināšanā ir samazināts PVN. Lielākā iedzīvotāju daļa var atļauties šādu apmeklējumu. Un nauda rada naudu. Ja būs uzņēmējdarbība, būs algas, būs nodokļi. Cilvēkiem nebūs jāsatraucas, ka produkti kļuvuši kādu eiro dārgāki. Jo viņi tos varēs atļauties,” uzskata Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja, asoc. prof., Dr.oec. Ingūna Gulbe.
Pārtikas cenu dramatisko kāpumu atzīst arī Zemkopības ministrija (ZM). Tā norāda, ka Latvijas iedzīvotāji šoruden piedzīvo augstāko cenu kāpumu pārtikas produktiem, ko izraisījis krasais energoresursu cenu, kā arī pārtikas ražošanas izejvielu cenu kāpums. Kā risinājumu ZM ir piedāvājusi piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem. ZM atgādina, ka 2018. gadā Latvijā tika ieviesta samazinātā PVN likme 5% apmērā svaigiem augļiem, dārzeņiem un ogām.
Auditorkompānijas “EY” nodokļu eksperti atzīst, ka Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ir pakļauta Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kas līdzsvaro PVN piemērošanu dalībvalstīs kopējā tirgus ietvaros. “Gan preču un pakalpojumu kategorijas, kurām iespējams piemērot samazinātās likmes, gan šo likmju apmērs ir ierobežots, lai izvairītos no konkurences kropļojumiem,” saka Ilona Butāne, “EY” partnere un nodokļu prakses vadītāja.
Tiesa, kopš 2022. gada 6. aprīļa ES dalībvalstu iespējas noteikt samazinātas PVN likmes ir ievērojami paplašinātas. Atsevišķām preču un pakalpojumu kategorijām (piemēram, pārtikai) dalībvalstis var noteikt likmi, kas ir zemāka par 5%, kā arī noteikt pat 0% likmi.
Citas valstis, reaģējot uz Covid-19 pandēmijas radītajām sekām un enerģētikas krīzi, jau esot aktīvi izmantojušas PVN likmju samazināšanu savā nodokļu politikā, veicot provizoriskus izvērtējumus un paredzot rūpīgi izvēlētos ierobežojošos pasākumus.
Skaidrojot, kāds būtu ieguvums Latvijai, samazinot PVN likmi, I. Butāne uzsver, ka tas nav vienkārši novērtējams jautājums un PVN samazināšana var ne vienmēr panākt vēlamo cenu samazināšanas efektu. “Cenas vienlaicīgi ietekmē daudzi un dažādi faktori, kuru vidū skaidri noteikt tieši piemērojamās PVN likmes ietekmi uz cenu var būt visai sarežģīti. Turklāt dažādu tirgus īpatnību dēļ šī ietekme var būt atšķirīga dažādiem pakalpojumiem un precēm,” saka I. Butāne.
Edžus Valdmanis, EY Nodokļu nodaļas vecākais projektu vadītājs, gan norāda, ka, tā kā PVN tiek uzskatīts par regresīvu nodokli, tas ir, tas rada lielāku slogu tieši mazāk turīgajai sabiedrības daļai, ar PVN samazināšanu tiktu sasniegts vēlamais mērķis un tiktu mazināts nodokļu slogs tiem, kam tas visvairāk nepieciešams.
“Tomēr pieredze rāda, ka PVN likmes samazināšana var arī nedot vēlamo efektu, uzņēmējiem paaugstinot cenas un optimizējot peļņas rādītājus sarežģītas konkurences apstākļos, kā rezultātā cenas, ko maksā patērētājs, samazinājums ir neliels vai cena paliek nemainīga. Šādu scenāriju reālāku padara apstākļi, kuros uzņēmumu izmaksas strauju pieaug. Turklāt zaudētos budžeta ieņēmumus var nākties kompensēt citā veidā,” uzskata E. Valdmanis.
Jebkurš PVN likmes samazinājums būtu jāvērtē atsevišķi, ņemot vērā pastāvošos tirgus mehānismus un apstākļus, rūpīgi izvērtējot likmes samazināšanas potenciālo ietekmi uz preču vai pakalpojumu cenu. Lai gan PVN likmes samazināšana var atspoguļoties zemākā preču vai pakalpojumu cenā, solījums, ka likmes samazināšana jebkurai preču vai pakalpojumu kategorijai nesīs gan ieguvumu patērētajiem, gan būs līdzsvarota no valsts budžeta ilgtspējas viedokļa, būtu jāuztver visai piesardzīgi, vērtē “EY” eksperti.
