Kur un kā balsot 14. Saeimas vēlēšanās?

© Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Latvijā nav noteikts vēlētāju skaits, kuriem ir jānobalso, lai vēlēšanas skaitītos notikušas. Pat tad, ja rīt par 14. Saeimu nobalsotu vien daži procenti Latvijas pilsoņu, vēlēšanas skaitīsies notikušas. Un tieši balsotāji, nevis malā stāvētāji noteiks 14. Saeimas sastāvu un Latvijā notiekošo turpmākos četrus gadus.

14. Saeimas vēlēšanās 1. oktobrī vēlētāji varēs balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs. Vēlēšanu dienā, 1. oktobrī, iecirkņi būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 20.00. Ārvalstīs iecirkņu darba laiks ir noteikts pēc attiecīgās valsts laika. Šodien no pulksten 10.00 līdz 16.00 var nodot savu balsi glabāšanā, ja gadījumā rīt nav iespējams ierasties vēlēšanu iecirknī.

Neaizmirstiet paņemt pasi vai ID karti!

Balsošanas dokuments 14. Saeimas vēlēšanās ir derīga pase vai personas apliecība (eID). Šajās vēlēšanās par derīgu uzskatīs arī pilsoņa personu apliecinošu dokumentu, ja tam pēc 2020. gada 1. marta būs beidzies derīguma termiņš. Šis nosacījums neattiecas uz tiem dokumentiem, kuri kļuvuši nederīgi citu iemeslu dēļ, piemēram, dokuments ir sabojāts vai mainījušās tajā ierakstītās ziņas. Šādā gadījumā dokumentu neuzskatīs par derīgu.

Par dalību vēlēšanās spiedogs pasē netiks likts. To, lai persona nevarētu nobalsot atkārtoti, nodrošinās elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs.

Vēlēšanu iecirkņi Latvijā (kopskaitā 949) rīt būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 20.00. Šeit redzamas vēlēšanu iecirkņu atrašanās vietas un adreses. Ikviens vēlētājs var doties uz jebkuru no vēlēšanu iecirkņiem neatkarīgi no dzīvesvietas.

Vēlētāji, kuriem nav iespēju nobalsot vēlēšanu dienā, var nodot balsi glabāšanā trīs dienas pirms vēlēšanu dienas, taču tikai 66 vēlēšanu iecirkņos Latvijā. Šodien to iespējams izdarīt no pulksten 10.00 līdz 16.00. Turklāt vēlētājs, kurš nodevis balsi glabāšanā, drīkst pārdomāt un balsot atkārtoti vēlēšanu dienā, 1.oktobrī, veicot jaunu izvēli.

Vēlētāji Latvijā, kuriem veselības stāvokļa dēļ nav iespējas nokļūt vēlēšanu iecirknī, var pieteikties balsošanai savā atrašanās vietā. Lai to izdarītu, vēlētājam jāuzraksta iesniegums, kas līdz 1. oktobrim jānogādā vēlētāja atrašanās vietai tuvākajā iecirknī. Nogādāt pieteikumu vēlēšanu iecirknī var jebkura vēlētāja uzticības persona. Iesniegumu var nosūtīt arī pašvaldības vēlēšanu komisijai pa pastu vai e-pastā. (Pašvaldību vēlēšanu komisiju kontakti iesniegumiem balsošanai atrašanās vietā atrodami šeit. Ja iesniegumu sūta pa e-pastu, tam jābūt parakstītam ar drošu elektronisko parakstu!

CVK

Kā notiek balsošana?

Ierodoties vēlēšanu iecirknī, būs jāuzrāda pase vai personas apliecība. Vēlēšanu iecirkņa komisijas darbinieks noskenēs personu apliecinošā dokumenta numuru vai kvadrātkodu un elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā pārliecināsies, ka vēlētājam ir tiesības balsot, un atzīmēs, ka vēlētājs nobalsojis. Vēlētāja vārdu, uzvārdu un personas kodu vēlēšanu iecirkņa komisijas darbinieks ierakstīs balsotāju sarakstā, kurā būs jāparakstās par vēlēšanu materiālu saņemšanu. Saņemot balsošanas materiālus, jāpārliecinās, vai uz vēlēšanu aploksnes ir attiecīgā iecirkņa zīmogs un vai ir izsniegtas visas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu zīmes.

Pēc tam jādodas uz vēlēšanu kabīni vai balsošanai paredzēto nodalījumu, kur vienatnē jāizdara sava izvēle. No visām vēlēšanu zīmēm jāizvēlas viena - ar to kandidātu sarakstu, par kuru vēlētājs gribētu balsot. Vēlēšanu zīmi var atstāt negrozītu vai arī atzīmēt „+” zīmi tiem kandidātiem, kuru ievēlēšanu vēlētājs īpaši atbalsta, vai izsvītrot to kandidātu vārdus, uzvārdus, kuru ievēlēšanu vēlētājs neatbalsta.

Šī vēlēšanu zīme jāievieto vēlēšanu aploksnē, aploksne jāaizlīmē un jāiemet vēlēšanu kastē. Pārējās (pāri palikušās) vēlēšanu zīmes ieteicams izmest papīrgrozā. Zīmes atļauts ņemt arī līdzi, taču tad ieteicams no brīvi pieejamajām zīmēm paņemt tā saraksta zīmi, par ko vēlētājs balsoja, lai, izejot no iecirkņa, vēlētājam būtu pilns zīmju komplekts un neviens nevarētu uzzināt, kā vēlētājs balsojis.

Kā vēlēšanu rezultātus ietekmēs tukšu aplokšņu iemešana urnā?

Centrālās vēlēšanu komisijas informācijas nodaļas vadītāja Laura Krastiņa “Neatkarīgajai” skaidroja, ka, iemetot vēlēšanu kastē tukšu derīgu vēlēšanu aploksni, tiek pacelts kopējais vēlēšanās nobalsojušo skaits un slieksnis, no kura aprēķina 5% barjeru, kas nepieciešama sarakstiem, lai iegūtu deputātu vietas Saeimā. Respektīvi, tas var ietekmēt to partiju iekļūšanu Saeimā, kuras atbalsta aptuveni pieci procenti vēlētāju. Jo vairāk tukšu aplokšņu, jo šīm partijām būs vajadzīgs lielāks vēlētāju skaits, lai pārvarētu 5% barjeru.

Kādos gadījumos vēlēšanu zīme tiek uzskatīta par nederīgu?

Vēlēšanu zīmes tiek uzskatītas par nederīgām vairākos gadījumos, skaidroja Laura Krastiņa. Un šie gadījumi ir:

ja tās ir saplēstas tik ļoti, ka nav saprotama vēlētāja griba,

ja tās ir no cita vēlēšanu apgabala,

ja vēlēšanu aploksnē ir vairākas vēlēšanu zīmes ar atšķirīgu saturu - viena kandidātu saraksta vēlēšanu zīmes ar atšķirīgām atzīmēm par kandidātiem arī ir atšķirīga satura vēlēšanu zīmes,

ja vēlēšanu aploksnē ir vairākas vēlēšanu zīmes ar vienādu saturu, tad derīga ir viena vēlēšanu zīme, bet pārējās nederīgas.

Ja vēlēšanu kastē atrodas vēlēšanu zīmes bez vēlēšanu aploksnēm, tās netiek līdzskaitītas.

Nepareizas atzīmes par kandidātu nepadara vēlēšanu zīmi nederīgu, taču, skaitot balsis par kandidātu, tās netiek ņemtas vērā. Tāpat arī zīmējumi, uzrakstīti vēlējumi u.tml. nepadara zīmi nederīgu. Vēlēšanu zīmi var atstāt negrozītu vai arī atzīmēt „+” zīmi tiem kandidātiem, kuru ievēlēšanu vēlētājs īpaši atbalsta, vai izsvītrot to kandidātu vārdus, uzvārdus, kuru ievēlēšanu vēlētājs neatbalsta.

Atzīme “+” ir līdzskaitāma, ja ielikta rombā un plusu veidojošo līniju krustpunkts ir romba iekšpusē.

Svītrojums ir līdzskaitāms, ja līnija skar vismaz vienu attiecīgā kandidāta vārda vai uzvārda burtu.

Jebkādas citas atzīmes, piemēram, “-”, “*”, “˅”, aizkrāsots rombs - skaitot balsis, netiek ņemtas vērā.

Izpēte

Latvijā katru gadu samazinās iedzīvotāju, tostarp cilvēku reproduktīvajā vecumā un jaundzimušo bērnu, skaits. "Tas neapšaubāmi ir nopietni, un 2024. gadā visticamāk gaidāms dzemdību skaita kritums gan Rīgas Dzemdību namā, gan pārējos stacionāros Latvijā," atzīst valsts galvenā vecmāte Vija Bathena-Krastiņa.

Svarīgākais