Reģistrētā bezdarba vidējais līmenis šogad tiek prognozēts 5,9% apmērā

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone.

- Kā sadalās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSSA) atbildība, ja cilvēks reģistrējas par bezdarbnieku, bet pabalsts neienāk tajā laikā, kad cilvēks to cerēja sagaidīt? Kurā gadījumā sūdzības jāadresē jums, kad citiem?

- NVA galvenais uzdevums ir īstenot politiku bezdarba samazināšanas jomā. Kad cilvēks zaudē darbu vai arī ja darba devējam ir vajadzīgi jauni darbinieki, tad abos gadījumos var vērsties NVA. Cilvēks, kas zaudējis darbu, meklējot atbalstu jaunu darba atrašanai, vai pretēji - darba devēji, meklējot atbalstu vajadzīgo darbinieku piesaistei, vēršas pie NVA. Tā ir tā galvenā Nodarbinātības valsts aģentūras funkcija - palīdzēt satikties darba meklētājiem un darba devējiem. Tas, kas attiecas uz sociālo apdrošināšanu, bezdarbnieku pabalstu un ar to saistītajiem jautājumiem, jau būs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras kompetence. Visi ar bezdarbnieka pabalstu saistītie jautājumi būs VSAA kompetencē. Tajā gadījumā, kad cilvēkam ir svarīgi saņemt bezdarbnieka pabalstu, protams, ja viņam bezdarbnieka pabalsts pienākas, pirmais, kas ir jāizdara - ir jāatnāk uz NVA un jāiegūst bezdarbnieka statuss. Kopš pagājušā gada mēs cilvēkiem piedāvājam vienas pieturas aģentūras pakalpojumu, jo arī iesniegumu bezdarbnieka pabalstam var iesniegt pie mums, ko mēs tālāk nododam VSAA.

Tātad, precīzi atbildot uz jūsu jautājumu - par visu, kas saistās ar pabalstiem, pabalsta izmaksas termiņiem, izmaksas datumiem, laika intervālu, ir jāvēršas VSAA. Arī tas, vai pabalsts vispār tiek piešķirts, ir VSAA kompetences jautājums. Mūsu kompetencē ir izlemt par bezdarbnieka statusa pamatotību. Ja VSAA konstatē faktu, ka par cilvēku, kurš ir pieteicies bezdarbnieka pabalstam, tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, tad VSAA mums par to ziņo, bet mums ir jāpārskata statusa piešķiršanas pamatotība. Ja cilvēks uz kādu laiku zaudēs bezdarbnieka statusu, tad, protams, par šo laiku viņš nesaņems pabalstu.

- Kā jūs vērtējat 2018. gadu, kādas ir nozīmīgākās pārmaiņas nodarbinātībā?

- Ja mēs vērtējam tīri no reģistrētā bezdarba viedokļa, tad pagājušais gads bija ļoti labs un veiksmīgs, jo reģistrētā bezdarba līmenis strauji samazinājās, turklāt samazinājās vairāk, nekā sākotnēji tika prognozēts. Es gribētu arī uzsvērt to, ka reģistrētā bezdarba līmenis samazinājās nevis tāpēc, ka cilvēki izbrauca no Latvijas, bet to veicinājis nodarbinātības kāpums, nodarbināto skaits audzis arī absolūtos skaitļos, pagājušajā gadā tas palielinājās gandrīz par 2% punktiem. Gada laikā nodarbināto skaits pieauga par 17 tūkstošiem. Vienlaikus ir pieaugusi spriedze darbaspēka pieejamības ziņā, un to mēs varam novērot kā reģistrēto vakanču skaita pieaugumu, kas arī pagājušajā gadā palielinājās. No pagājušā gada, kad mēs runājam par reģistrētā bezdarba līmeni, mēs vienmēr paralēli norādām arī reģistrēto vakanču skaitu. Vislielākais darbaspēka pieprasījums, spriežot pēc reģistrētajām vakancēm, bija būvniecībā. Ja nozarēm apjoms pieaug, tad pieaug darbaspēka pieprasījums, pieaug arī piedāvātais atalgojums.

Ja kādam šķiet, ka, samazinoties bezdarba līmenim, samazinās Nodarbinātības valsts aģentūras darba apjoms, tad tas mūsu darbu ietekmē pilnīgi pretēji. Darba apjoms pieaug, jo pieaug klientu rotācija. Cilvēki īsākā laika periodā atrada nākamo nodarbošanos, un līdz ar to mūsu klientu mainība bija ļoti nozīmīga un pieauga mūsu darba apjoms.

Lielie izaicinājumi darba tirgū, un tie nav tikai Latvijā, tas ir visai Eiropai, ir saistīti ar to, kā konkrētās profesijas ietekmēs digitalizācija, tehnoloģiju attīstība, automatizācija, robotizācija un tamlīdzīgas lietas. Cilvēki visai bieži uzskata, ka tas ir kaut kas tāls, kas uz mani neattiecas. Es gribētu teikt, ka nē. Tas attiecas uz mums visiem. Par to liecina arī pasaules un Eiropas pētījumi. Jau šodien 90% profesiju ir nepieciešamas dažāda līmeņa digitālās prasmes, un šī vajadzība pieaug ļoti strauji. Šodien mums pašapkalpošanās kases lielveikalā liekas pašsaprotama lieta, bet pirms tam pie katras kases bija nodarbināts vismaz viens cilvēks. Agrāk mežizstrādes darbu veica daudzu vīru brigāde, pašlaik to paveic viena moderna tehnikas iekārta un pāris apkalpojošu cilvēku. Šādas tendences ir globālas, un tās ļoti būtiski ietekmē un arvien vairāk ietekmēs darba tirgu.

- Viena no riskantām profesijām, kuru skar digitalizācija, ir grāmatveži. Ir valstis, kurās, pārejot uz bezskaidras naudas norēķiniem, uzņēmumu grāmatvedības uzskaiti pilnībā veic bankas datorsistēma. Grāmatvedība kļūst par konta apkalpošanas pakalpojumu.

- Latviju grāmatvedības pirmais digitalizācijas vilnis skāra krīzes periodā, kad ļoti attīstījās ārpakalpojumu grāmatvedība. Uzņēmumi izvērtēja savus izdevumus, nodarbināto skaitu un izvēlējās maksimāli efektīvākos veidus, kā samazināt izmaksas, tostarp grāmatvedību uzticot ārpakalpojumu sniedzējiem, kas lielā mērā jau strādāja ar modernām programmām un tehnoloģijām.

Pagaidām process ir bijis pietiekami lēns, tāpēc mēs neesam to izjutuši kā milzīgu problēmu.

- Pagājušajā gadā bankas samazināja darbu ar nerezidentu klientiem. Vai pērn pieauga bezdarbnieku reģistrēšanās no banku sektora?

- Mēs tam pastiprināti sekojam. Bijušie banku darbinieki reģistrējās pie mums, bet pamatā šie cilvēki ļoti ātri atrada jaunu nodarbošanos. Katrā gadījumā ievērojams bezdarbnieku pieplūdums tieši no banku sektora pie mums nebija vērojams. Bija atsevišķi gadījumi, kas neveidoja nozīmīgu grupu.

- Ja mēs skatāmies Eurostat reģistrēto bezdarba līmeni, tad Latvijā tas ir lielāks nekā ES vidēji. Savukārt Latvijas uzņēmēji pieprasa atvērt darba tirgu. Kam tad ir taisnība? Kur tad ir problēma, vai bezdarbnieku teritoriālajā sadalījumā?

- Vispirms ir jāsaka, ka Eurostat datiem rēķina bezdarbu pret lielāku vecuma grupu līdz 74 gadu vecumam. Mēs aprēķinot reģistrētā bezdarba līmeni, rēķinām, ņemot vērā NVA reģistrētos bezdarbniekus līdz oficiālajam pensijas vecumam, tāpēc Eurostat aprēķinos bezdarba līmenis sanāk kopumā augstāks nekā reģistrētā bezdarba līmenis, ko aprēķinām mēs.

Latvijā viens no lielākajiem izaicinājumiem ir iekšējā mobilitāte un iekšējā darbaspēka mobilitāte. Rīgā mēs vispār nevaram runāt par bezdarbu, jo tas ir zem tā dēvētā dabiskā bezdarba līmeņa - zem 5%. Šī gada janvāra sākumā Rīgā reģistrētā bezdarba līmenis bija 3,9%. Reģistrētā bezdarba līmenis zem 5% rodas tikai no tā, ka vairums cilvēku vienkārši maina darbu un, to darot, kādu brīdi ir bez darba un uz kādu laika posmu kļūst par bezdarbniekiem.

Reģistrētajam bezdarba līmenim novērojamas būtiskas reģionālās atšķirības: Rīgā un Rīgas reģionā reģistrētais bezdarbs ir zem 5%, bet Latgalē bezdarba līmenis ir gandrīz 15%, šī gada sākumā - 14,7%. Tas ir jautājums par to, cik mūsu valsts iedzīvotāji ir gatavi un cik ekonomiski ir pamatoti pieņemt darba piedāvājumus, kas ir attālāk no dzīvesvietas. Vai to var tīri tehniski un praktiski īstenot.

- Citās zemēs, piemēram, Vācijā, ir speciāla politika, lai pārnestu darba vietas. Vācijā valsts aģentūru lokalizācijas vietas plāno nevis galvaspilsētā, bet tās tiek izkliedētas pa visu valsts teritoriju. Ne tikai no cilvēkiem ir jāprasa būt mobiliem. Tikpat labi var no valsts prasīt nekoncentrēt visas darba vietas tikai Rīgā.

- Daudzās jomās, piemēram, IT, atalgojums ir sasniedzis ļoti augstu līmeni. Rīgā darba piedāvājumos ir liela konkurence, tāpēc mēs skatāmies, kas ir tās funkcijas, kuras mēs varam nodrošināt no citām vietām valstī. Kurās mēs varam nodrošināt, pieņemot darbā speciālistu no Daugavpils, Rēzeknes, Gulbenes vai Liepājas.

- Vai jūs palīdzat darba meklētājiem novērtēt riskus doties darba meklējumos uz ārzemēm?

- Kopš mēs esam Eiropas Savienībā, mēs esam arī Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla EURES dalībnieki un partneri. Viena no Eiropas Savienības pamatbrīvībām ir brīva darbaspēka kustība, un mēs, iestājoties Eiropas Savienībā, to esam pieņēmuši. Eiropas nodarbinātības dienestu tīklā ir EURES konsultanti, kuri ir visās ES dalībvalstīs, kā arī Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, un viņu pienākums ir informēt ikvienu interesentu par dzīves un darba apstākļiem ikvienā no Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstīm. Mēs vienmēr aicinām cilvēkus, kurus interesē darbs ārzemēs, vērsties pie mūsu EURES konsultantiem, jo viņi var palīdzēt ar informāciju gan par dzīves un darba apstākļiem katrā no valstīm, gan par reģistrētajām vakancēm, gan par sociālo sistēmu, nodokļiem, dokumentu kārtošanas procedūrām. Tas mazinās risku iekļūt kādās lamatās, lai nenonāktu neapskaužamā situācijā kaut kur ārvalstīs.

- Intervējot uzņēmējus, esmu dzirdējis kritiku par darba meklētāju apmācību: «Man vajag mūrniekus, bet tiek mācīti kūku cepēji.» Vai bezdarbnieku apmācība tiek savietota ar darba tirgus vajadzībām?

- Es gribētu uzsvērt to, ka NVA nepieņem lēmumu un neizvēlas, kādu profesiju apmācības tiks piedāvātas darba meklētājiem.

Apmācību jomas, izglītības programmas, profesijas un sociālās un profesionālās pamatprasmes, kurās nepieciešams veikt bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību, kā arī konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu jomas izvēlas un apstiprina Labklājības ministrijas izveidota Apmācību programmu izvēles komisija, kurā ir pārstāvji no Labklājības, Ekonomikas, Izglītības ministrijas, darba devēju organizācijām, nozaru asociācijām, no valdības sociālajiem partneriem. Kopīgi tiek nolemts, kādas profesijas NVA nākamajā periodā mācīt. Šī gada sākumā ir stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas regulē apmācību kārtību, un tagad prasības ir stingrākas. Jaunās apmācībās nevarēs iesaistīties tie darba meklētāji, kuri pēc iepriekšējo apmācību beigšanas nebūs strādājuši izvēlētajā profesijā noteiktu termiņu.

Joprojām daudzi sabiedrībā uzskata, ka bezdarbnieki pie mums mācīties var bezgalīgi - no vieniem kursiem uz nākamajiem kursiem un tā tālāk. Tā nav! Neformālās izglītības programmas - tehnikas vadīšana, datorzinības, valodas - vienā bezdarba periodā var apgūt tikai divas. Savukārt profesionālās kvalifikācijas programmu divu gadu periodā var apgūt tikai vienu.

- Kādu jūs prognozējat 2019. gadu?

- Reģistrētā bezdarba vidējais līmenis šogad tiek prognozēts 5,9% apmērā. Gaidāms, ka būtiskāks reģistrētā bezdarba samazinājums tradicionāli būs novērojams 2019. gada 2. un 3. ceturksnī, to ietekmēs sezonālā darba iespējas.

***

FAKTI

• ES dalībvalstu nodarbinātības dienestu tīkls (PES) izveidots 2014. gadā ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes lēmumu par ciešāku nodarbinātības dienestu sadarbību, lai Eiropas Nodarbinātības stratēģijas ietvaros veicinātu nodarbinātības dienestu pakalpojumu efektivitāti. Eiropas valstu nodarbinātības dienestu vadītāji kopā ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem analizē situāciju Eiropas Savienības darba tirgū, izstrādā Eiropas valstu nodarbinātības dienestu tīkla (PES) uzdevumus un prioritātes, izvērtē paveikto, kā arī rīko dienestu savstarpējo mācīšanos.

• 2017. gada decembrī Eiropas Savienības dalībvalstu nodarbinātības dienestu tīkla valdes sanāksmē Tallinā Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone tika ievēlēta PES valdes priekšsēdētāja pirmā vietnieka amatā. E. Simsones kandidatūru šim amatam izvirzīja PES valdes priekšsēdētājs Fons Lerojs (Fons Leroy), pamatojoties uz Eiropas Komisijas ieteikumu.