Samazinot bezdarba pabalstu, aktivizēs darba tirgu
Bezdarbnieka pabalstu nākamgad, visticamāk, maksās nevis deviņus mēnešus, kā tas ir pašlaik, bet astoņus. Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam. Lai gan šā likumprojekta anotācijā minēts, ka izmaiņas bezdarbnieka pabalsta izmaksā nepieciešamas, lai cilvēki ātrāk atgrieztos darba tirgū, ir zināms, ka lēmums par bezdarbnieka pabalsta «saīsināšanu» pieņemts, mēģinot rast papildu budžeta līdzekļus sociālajā budžetā minimālās pensijas palielināšanai. Tāpēc visai amizanti anotācijā izskan atsauce uz valdības deklarāciju, proti, «panāksim, lai visi darbspējīgie iedzīvotāji ir motivēti strādāt».
Iespējams, Latvijas pašreizējā sociālā un ekonomiskā situācija ir nobriedusi izmaiņām sociālajā apdrošināšanā, īpaši, ja runā par sociālajām garantijām bezdarbniekiem, tomēr par bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda samazināšanu plašākas diskusijas nav bijis. Budžeta sagatavošanas procesā kļuva skaidrs, ka nav pietiekami daudz naudas minimālās pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšanai un Labklājības ministrijai jārod avots, kur izdevumus samazināt, lai palielinātu minimālo pensiju. Samazinot bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu no deviņiem līdz astoņiem mēnešiem un pamainot pabalsta apmēra aprēķina procentus, sociālajā budžetā 2020. gadā izdosies ietaupīt 12,3 miljonus eiro.
Izmaiņas tiek skatītas steidzamības kārtā, jo iekļautas nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Ko paredz šis likumprojekts? No nākamā gada bezdarbnieka statusu plānots piešķirt un pabalstu izmaksāt astoņus mēnešus līdzšinējo deviņu mēnešu vietā. Pirmos divus mēnešus pabalstu izmaksās pilnā apmērā (pašlaik 100 procentu apmērā pabalstu maksā trīs mēnešus), tālāk - par trešo un ceturto mēnesi pabalsts būs 75 procenti no pilnā apmēra, par piekto un sesto mēnesi izmaksās 50 procentus, bet par septīto un astoto mēnesi tas būs 45 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta. Tātad faktiski bezdarbnieka pabalstu ne tikai izmaksās īsāku periodu, bet arī tā apmērs būs mazāks.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka vidējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums patlaban ir 4,4 mēneši. Vairumā gadījumu bezdarbnieki darbu atrodot ātrāk, nekā tiek maksāts pabalsts. Pēc Labklājības ministrijas domām, izmaiņas nav plānotas bezdarba pirmajos divos mēnešos un arī turpmākajos mēnešos saglabāsies pietiekami augsts darba samaksas atvietojums. 2019. gada septembrī bija reģistrēti 52 865 bezdarbnieki, kas veido 5,7 procentu vidējo bezdarba līmeni Latvijā. Anotācijā, kurā pamatots, kāpēc jāmaina bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums un apmērs, teikts, ka tā varēs «motivēt ātrāk un efektīvāk atgriezties darba tirgū». Plānotais astoņu mēnešu periods ir pilnīgi pietiekams drošai un efektīvai pārejai uz jaunu darba vietu. Anotācijā izteikta cerība, ka grozījumi motivēs bezdarbniekus intensīvāk meklēt darbu un ātrāk atgriezties darba tirgū.
Vai, pieņemot lēmumu par izmaiņām sociālajā apdrošināšanā, Labklājības ministrija ir vērtējusi tiesiskās paļāvības principu, proti, cilvēki, kuri pašlaik strādā un veic sociālās iemaksas, paļaujas, ka gadījumā, ja zaudēs darbu, saņems bezdarbnieka pabalstu likumā noteiktā apmērā. Lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu, sociālajām iemaksām jābūt veiktām ne mazāk kā 12 mēnešus. Labklājības ministrija norāda, ka tā īstenos tiesiskās paļāvības principu, paredzot, ka cilvēkiem, kuri iegūs bezdarbnieka statusu līdz 2019. gada 31. decembrim, pabalstu aprēķinās pēc «vecajām» normām, savukārt cilvēkiem, kuri iegūs bezdarbnieka statusu, sākot no 2020. gada 1. janvāra, pabalstu aprēķinās jau pēc jaunā likuma.