Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka augstskolām ir jāveicina studentu iekļaušanās darba tirgū
Vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka augstskolām ir jāveicina studentu iekļaušanās darba tirgū, liecina sabiedriskās domas pētījumu kompānijas "Norstat" aptauja.
38% respondentu uzskata, ka jauniešiem ir ļoti svarīgi pēc iespējas agrāk iegūt darba pieredzi, bet vēl 47% tam drīzāk piekrīt.
Vienlaikus 57% aptaujāto uzskata, ka augstskolām aktīvāk jāiesaista studenti reālajā darba vidē.
Īpaši augstu to novērtējuši vecāki ar augstāko izglītību un ģimenes ar lielākiem ienākumiem.
89% aptaujāto atzīst, ka darba pieredze studiju laikā palīdz veiksmīgāk atrast darbu pēc studiju beigām. Šis uzskats ir izplatīts visās vecuma un reģionālajās grupās, taču visbiežāk to norādījuši gados vecāki respondenti. Piemēram, 59,3% iedzīvotāju vecumā no 50 līdz 59 gadiem uzskata, ka šāda pieredze "noteikti" palīdz labākām karjeras iespējām.
18 līdz 29 gadus veci respondenti atbalstu darba pieredzes nozīmīgumam izrādījuši piesardzīgāk - "noteikti jā" atbildējuši 44,4%, bet vēl tikpat - "drīzāk jā".
Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece norādīja, ka īpaši maģistrantūras līmenī ir svarīgi pielāgot studiju saturu darba tirgus vajadzībām, jo studenti šajā posmā bieži vien jau ir nodarbināti un meklē iespējas profesionālai izaugsmei vai karjeras maiņai.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem maģistra grāda ieguvēji Latvijā ir konkurētspējīgāki darba tirgū nekā bakalaura absolventi. Nodarbinātības līmenis 25 līdz 64 gadu vecuma grupā maģistriem ir 84-85%, salīdzinot ar 82-83% bakalauriem. Arī ienākumu līmenis atšķiras - 2021.gadā maģistra grāda ieguvēju vidējie ienākumi bija aptuveni 23 000 eiro gadā pirms nodokļu nomaksas, kamēr bakalaura absolventiem - aptuveni 16 000 eiro.
